Krievijas graudu biznesu pat Čiekurkalnā sargā afrikāņi

Čiekurkalna stacijā stāvošie Krievijas graudu vagoni te atrodas gluži likumīgi ne tikai tādēļ, ka dienu pēc sankciju ieviešanas īstais labuma guvējs izlaida papildu akcijas, formāli samazinādams savu daļu uzņēmumā. Krievijas graudus neaiztiks ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Eiropas Savienība tādēļ, ka graudu eksports uz nabadzības skartajām valstīm tiek uzskatīts par humānu, nevis ekonomiskas dabas jautājumu.
©Imants Vīksne

Krievijas transportētie graudi ir piemirkuši ukraiņu asinīm ne vien pārnestā, bet arī tiešā nozīmē, jo ievērojamu daudzumu pērnās labības ražas Krievija ir nozagusi un izvedusi no Ukrainas. Taču šiem vagoniem civilizētajā Rietumu sabiedrībā ceļā neviens nestājas un uz mājām nesūta. Tiek uzskatīts, ka, pārtraucot Krievijas graudu eksportu, pasaulei tiks nodarīts vēl lielāks ļaunums. Proti, lielākais graudu noieta tirgus Krievijai ir Āfrika. Ja graudu nebūs, afrikāņi cietīs badu un sekas būs divējādas - daļa izsalkušo atkal dosies uz pārtikušo Eiropu, lai ēstu Berlīnē, bet daļa paliks un sāks savstarpējus karus, lai ēdienu atņemtu tiem, kam vēl ir. Un tāpēc pasaule piever acis uz faktu, ka netieši atbalsta karu Ukrainā, ļaujot Krievijai pelnīt ar graudu biznesu.

Arī Latvija piever acis

“Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Čiekurkalna stacijā stāv Krievijas graudu vagoni”. Divi milzīgi sastāvi ar uzrakstu ZERNO - graudi -, un vairumam no tiem norādītais īpašnieks ir Krievijas uzņēmums АО “Русагротранс”. Protams, ikvienam Ukrainas līdzjutējam šāds fakts pats par sevi šķiet nepareizs, taču formāli nav kur piesieties. Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” pārbaudījis sankciju sarakstus un informē, ka tām nav pakļauts nedz konkrētais uzņēmums, nedz arī konkrētais kravas veids. “Neatkarīgā” tīmeklī parakājās mazliet dziļāk nekā “Latvijas dzelzceļš” un konstatēja, ka netieši šie Krievijas graudu vagoni tomēr ir saistīti ar sankcijām pret Krieviju, taču īstajam labuma guvējam tās izdevies likumīgi apiet.

АО “Русагротранс” ietilpst Krievijas lielākā graudu eksportētāja “Деметра-Холдинг” sastāvā. Līdz sankcijām kontrolpakete 50% plus vienas akcijas apmērā holdingā piederēja Krievijas Federācijas bankai “ВТБ/Внешторгбанк”.

Jo afrikāņi grib ēst

25. februārī, tas ir, dienu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, emitējot papildu akcijas, sankcionētā banka savu daļu samazināja līdz 45%. Tātad graudu kompānijā tai formāli vairs nav kontrolpakete un Čiekurkalna stacijā stāvošie vagoni līdz ar to nav uzskatāmi par sankciju subjekta īpašumu. Attiecīgi - kamēr abi pārējie “Rusagrotrans” līdzīpašnieki - uzņēmumi “Marathon Group” un “Granum” - netiks sankcionēti, graudu vagoniem Čiekurkalna stacijā formāli nebūs nekādas saistības ar karu Ukrainā, pat tad, ja iekšā atrastos Ukrainā nozagtā labība un tās izstrādājumi. Turklāt, kā “Neatkarīgajai” vēsta avoti ārpolitikas kuluāros, Krievijas graudi netiks sankcionēti ne no ASV, ne no ES puses, lai cik arī asiņaini tie būtu. Āfrikā ļaudīm gribas ēst, bet paši viņi sevi apgādāt nespēj. Afrikāņu paēdināšana nodrošina mieru Āfrikā un Eiropu sargā no migrantu uzplūdiem.

Kas attiecas uz Krievijas vēl nenozagto Ukrainas labību, pašlaik turpinās centieni to kaut kā dabūt laukā no valsts - eksportam. Melnās jūras ostas ir mīnētas, un to atmīnēšana nozīmētu lielāku risku ukraiņiem. Viena no versijām ir izvest graudus caur Poliju un tālāk Baltijas valstu ostām. Taču problēma ir atšķirīgais sliežu platums. Mainīt vagonu ratiņus turp atpakaļ - tas ir dārgi un tehniski sarežģīti. Otra iespēja - vienoties par tranzītu ar Baltkrieviju, bet arī tas nav vienkārši, jo ukraiņiem tādā gadījumā būtu jāsadarbojas ar agresora atbalstītāju, turklāt baltkrievi prasīs noņemt liegumu kālija sāls tranzītam caur Baltijas ostām. Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp, bet ukraiņiem, protams, sāp visvairāk.

***

VAS “Latvijas dzelzceļš” komentārs:

Esam pārbaudījuši attēlos redzamos vagonus un secinājuši, ka Krievijas uzņēmums “Rusagrotrans” nav iekļauts nacionālajos vai starptautiskajos sankciju sarakstos. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka kravā ietilpstošās preces (atbilstoši kodu nomenklatūrai: rauši, eļļas, un citi cietie atlikumi no rapšu vai ripšu sēklām ar zemu erukskābes saturu) nav pakļautas sankciju ierobežojumiem. VAS “Latvijas dzelzceļš” kā valsts kapitālsabiedrība stingri ievēro starptautisko un nacionālo sankciju regulējošos tiesību aktus un nepieļauj nekādas atkāpes no to prasībām. Mēs rūpīgi sekojam līdzi, vai pārvadātā krava vai ar to saistītās juridiskās un fiziskās personas nav atrodamas starptautisko sankciju sarakstos, un ik dienu notiek intensīvs darbs, analizējot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Šādas prasības ir saistošas arī mūsu klientiem. Tāpat jebkura veida kravas un to ievešanas Latvijā atbilstību visiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem kontrolē VID Muitas pārvalde.