Valsts piespiež izvēlēties starp daudziem un nevienu bērnu

Uz nākamo ziemu solītā “mērķēto pabalstu” sistēma novedīs līdz galam jau iesākto ģimeņu specializāciju – mazākajai daļai valsts apmaksātā bērnkopībā un lielākajai daļai darbaholismā bez nekādiem bērniem, lai pēc nodokļu nomaksas atliktu nauda izdzīvošanai.
©Depositphotos.com

Valsts atbalsta pieaugums ģimenēm līdz ar katra nākamā bērna piedzimšanu tik tiešām ir nostabilizējis jaundzimušo kopskaitu. Protams, 17 420 jaundzimušie 2021. gadā ir mazāk par 17 552 jaundzimušajiem 2020. gadā, taču -123 jaundzimušie izskatās pēc pavisam vieglas svārstības vienā un tajā paša dzimstības līmenī, ja salīdzina ar to, kā šie līmeņi tika gadu no gada zaudēti iepriekš. 2017. gadu pret 2016. gadu raksturo -1140 jaundzimušo un tālāk 2018. gadu pret 2017. gadu raksturo -1514 jaundzimušo. 2020. gadā piedzima par 1234 bērniem mazāk nekā 2019. gadā. Tātad samazinājuma virziens palicis, bet tā temps kritis desmitkārtīgi. Attiecībā pret -1234 tagadējie -123 izskatās gandrīz kā nulle, pietuvošanās kurai reālajos apstākļos jānovērtē par izcilu sasniegumu, ciktāl paliek spēkā pārliecība, ka dzimstību Latvijā vajag palielināt, neraugoties uz pasaules pārapdzīvotību. Ar reālajiem apstākļiem domāta to Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās kopumā un jo īpaši tādā vecumā, kādā daba atļauj cilvēkiem radīt pēcnācējus.

Ar 17 420 jaundzimušajiem CSP koriģē savu šā gada 18. februāra ziņu par 17 115 jaundzimušajiem. Palielinājumu nodrošinājušas ziņas par bērnu dzimšanu Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs, no kurienes ziņas nonāk ar novēlošanos.

Jaundzimušo skaits Latvijā 2021. gadā it kā atspēko alarmistiskās prognozes, ka 10 tūkstošu bērnu piedzimšanas robežlīnija tiks caursista jau dažu turpmāko gadu laikā. Tīri aritmētiski attiecinot -123 uz turpmākajiem gadiem, (17 420-10 000)/123=60 - tātad 60 gados jeb laika periodā, ko pieredzēs ļoti nedaudzi no pašreiz jau apzinīgā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Politiski ziņa par dzimstības stabilizāciju 2021. gadā var labi kalpot tagadējās valdošas koalīcijas dalībniekiem šoruden noliktajās 14. Saeimas vēlēšanās. Politiķu un valsts politikas rezultāti gan pasniedzami ar atrunu, ka visa politika Latvijā pēdējos gads bija tikai no ārzemēs atsūtīto kovidpriekšrakstu izpilde. Tai skaitā tika atsūtīts priekšraksts par mājsēdi, ko Neatkarīgā jau pagājuša gada beigās atpazina kā dzimumakta pozu (attēlā).

Tomēr ceļš no dzimumakta līdz dzemdībām nav rozēm kaisīts. Lai tas tiešām tiktu noiets, par tā bruģēšanas materiālu vislabāk izmantot naudu. Latvijas valdība kopā ar kovidpriekšrakstiem pati saņēma un tālāk daudziem izdalīja kovidnaudu, kuras bija vairāk kā jebkad. Tomēr neierobežoti šie naudas līdzekļi nebija un to dalīšana prasīja izvēles, kam naudu dot un kam tomēr nedot. Demogrāfiskajā politikā tā bija izvēle palielināt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem pēc progresīvās likmes. Tātad jo vairāk bērnu ģimenē, jo tai lielāks atbalsts par katru bērnu.

Tagadējā demogrāfiskā politika nav grābta no gaisa, bet radīta atbilstoši speciālistu apliecinātiem faktiem, ka viens bērns uz diviem pieaugušajiem caurmērā piedzimstot it kā pats no sevis. Vēl zemāka dzimstība nevarot kļūt pati no sevism ja neiedarbina represijas ar dzimumu nošķiršanu.

Tāpat iejaukšanos dabiskajā notikumu gaitā prasa arī dzimstības palielināšana. Tātad jāsāk atbalstīt otrā un vēl nākamo bērnu piedzimšana. Rezultātā Latvijā būtiski samazinājies pirmo un pieaudzis nākamo bērnu īpatsvars, uz kuru rēķina šobrīd apturēts dzimstības kritums. To ir vērts akcentēt ar zīmējumu, kurā parādīts, kā desmit gadu laikā samazinājies mātēm piedzimušo pirmo bērnu īpatsvars un pieaudzis nākamo bērnu īpatsvars, izsakot to procentos no attiecīgā gada jaundzimušo kopskaita. Zīmējums vienkāršots līdz trijiem atskaites punktiem perioda sākumā 2011. gadā, beigās 2021. gadā un vidū 2015. gadā, kas šajā laika intervālā izceļas ar vislielāko jaundzimušo skaitu:

Iespaidīgi ir tas, kā pirmais bērns atdevis gandrīz 10 procentpunktus, bet lielāka uzmanība jāpievērš lauztajai līnijai otrā bērna profilā. Tas ir brīdinājums, ka nevar piedzimt uzreiz otrie bērni, ja nav piedzimuši pirmie, lai gan starp pērn piedzimušajiem ir arī 216x2 dvīņi un 2x3 trīņi. Otro bērnu maksimuma 8 450 bērnus aplūkojamajā laika nogrieznī devis 2016. gads kā sekas tam, ka pirmo bērnu maksimums tika sasniegts jau 2014. gadā ar 9 609 bērniem. Trešo un tālāko bērnu skaita maksimums tika sasniegts 2017. gadā un tālāk sekoja to kopskaita samazināšanās pretēji to īpatsvara pieaugumam.

Labi saprotamas ir gan dabas, gan mūsu sabiedrības iekārtojuma novilktās robežas, kas neļaus turpināt pirmo bērnu iztrūkuma aizvietošanu ar otrajiem, trešajiem, ceturtajiem, piektajiem un desmitajiem bērniem tiem vecākiem, kuriem pirmie, otrie, trešie, ceturtie un devītie bērni ir jau piedzimuši. Demogrāfu solītā pirmā bērna dzimšana bez valsts vai sabiedrības pamudinājumiem pērn apliecinājusi sevi tā, ka 6 659 pirmie bērni joprojām palikusi kā lielākā jaundzimušo grupa, taču tās pārsvars pār otrajiem bērniem sadilis no +1 462 jaundzimušajiem 2014. gadā līdz +118 bērniem pērn. Pirmo bērnu skaits zaudē savu pārsvaru tādā tempā, ka otro bērnu skaita izraušanās jaundzimušo priekšgalā nešķistu pārsteigums.

Sabiedrība izpaudusi savu padevību valsts diktētajiem noteikumiem, kas prasa cilvēkiem izvēlēties starp pievēršanos bērnkopībai kā pamatam saņemt no valsts vismaz iztikas minimumu vai dzīvi bez bērniem kā iespēju kāpināt savus ienākumus neatkarīgi no valsts (ieskaitot karjeras veidošanu valsts amatos, kas aplūkojama citā dimensijā).

Tagad cilvēkiem būtu jāzina, kā valsts dalīs palīdzību nākamajā ziemā, kur iztikas līdzekļu var pietrūkt arī strādājošiem bez bērniem. Vai viņiem savlaicīgi apgūt profesionālā bezdarbnieka, t.i., “mērķēto pabalstu” prasītāja iemaņas, jeb šodien darīt visu, lai pēc 9 mēnešiem būtu ģimene ar bērnu, kura dēļ valsts sniegtu šai ģimenei palīdzību? Politiķi uz šādiem jautājumiem atbild pretrunīgi un nesakarīgi, ierēdņi klusē. Valsts tādējādi rezervē sev tiesības drīzāk nākamās apkures sezonas vidū vai beigās nekā jau sākumā pateikt, kam palīdzību dos un kam nedos. Ielaisties uz pirmā bērna radīšanu šādā situācijā ir riskantāk nekā apgādāties ar trešo bērnu valsts palīdzības saņēmēja statusa nostiprināšanai.