Naudas ezeri riņķo virs Latvijas un daudzviet aplaimo cilvēkus
Vietas dalītas ne pēc uzņēmēju peļņas, bet pēc viņu spējas celt algas saviem darbiniekiem. P. Strautiņš salīdzinājis sociālo iemaksu pieaugumu 2,3 tūkstošos uzņēmumu, kas nodarbojušies ar preču vai pakalpojumu eksportu. Šīs iemaksas ir procenti no darbinieku legālajām algām, kuru pieaugumu viegli izrēķināt no sociālo iemaksu pieauguma.
P. Strautiņa savāktie dati ļauj katram Latvijas iedzīvotājam vismaz retrospektīvi novērtēt cilvēku caurmēra izdarīgumu tajās pašvaldībās, kas viņu interesē kā esoša vai potenciālā dzīves vieta vai darbošanās vieta. No vienas puses, starp izdarīgiem cilvēkiem vieglāk atrast labus darba devējus vai biznesa partnerus, bet, no otras puses, dzīve dārgāka un konkurence lielāka. Tad nu raudzīsimies, kā sarindojas pašvaldības pēc eksportējošo uzņēmumu algu fonda izmaiņām 2021. gadā, kuras P. Strautiņš pasniedza zem virsraksta “Gandrīz visur naudas pērn kļuva vairāk”:
Uzvarētājs šajā nominācijā Jelgavas novads, kur vismaz eksportspējīgos uzņēmumos algas gada laikā augušas par gandrīz 1/4 daļu. Prieku par straujo pieaugumu apēno skaidrojums, ka pieaugums lielā mērā izskaidrojams ar “autobūves” atgriešanos 2019. gada līmenī pēc Covid-19 trakumiem 2020. gadā. Ar “autobūvi” Latvijas apstākļos jāsaprot visvisādu skrūvīšu, t.i., vairāk vai mazāk sarežģītu autodetaļu un mezglu štancēšana un vīlēšana, sametināšana un saskrūvēšana aizsūtīšanai uz automobiļu u.c. pašgājējmehānismu montāžu citās valstīs. No turienes tos pārdod Latvijai dārgāk, nekā Latvija saņem par visām savām skrūvītēm. Tomēr darbs un iztikšana cilvēkiem Latvijā no tā visa rodas.
Otrajā un trešajā vietā ierindojās Jēkabpils un Alūksnes novadi, ko P. Strautiņš izskaidro ar kokapstrādes strauju attīstību, tai skaitā ar to, ka darbību tur nesen sākuši plātņu ražotāji “Amberwood” un “CeWood”.
Alūksnes izvirzīšanās augstā vietā piesaista uzmanību ar savu ekstrēmo atšķirību no kaimiņnovada Valkas, kura domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis vienmēr gatavs pastāstīt, kā veicināt uzņēmējdarbību un kā tas Valkā tiekot darīts. Šajā reizē V. A. Krauklim nācās skaidrot, kāpēc labie nodomi un to izpilde nerezultējas uzņēmumos, kur konstatēts būtisks algu pieaugums.
Nākamā diagramma sniedz pārskatu par eksportējošo uzņēmumu algu dinamiku 2014.-2021. gadā ar lozungu “Ilgākā laikā visi uz augšu, bet dažādā ātrumā”:
Šajā nominācijā laureāti Ādažu, Līvānu un Ķekavas novadi. Stāsts par Pierīgu, uz kurieni no Rīgas pārvācas gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, un kur cilvēki pulcējas no visas valsts, ir visai bieži stāstīts un variēts. Tāpēc lielāku interesi izraisa Līvāni, kas, kā izrādās, nedzīvo sērās par savu zudušo godību stikla fabrikas un lopbarības piedevu ražošanas uzņēmuma veidolos. Izrādās, ka Līvānos tagad ražo optisko šķiedru tādā apjomā, kas izvirza Līvānus augstā vietā valsts mērogā.
Šajā pašā sarakstā pēdējā vieta ierādīta Ventspilij, kas nenozīmē, ka pilsētu piemeklējis liels trūkums. Vietas taču dalītas pēc ienākumu pieauguma ātruma pret iepriekš jau sasniegto bāzi, kas Ventspilī bija augsta kopš tranzītbiznesa ziedu laikiem. Līdzīgi var teikt par 2021. gada izmaiņu zaudētāju Jūrmalu, kas upurēta Latvijas ģeopolitiskajiem solījumiem izdzīt valsts cilvēkus ar Krievijas, Ķīnas un pie reizes arī Kazahstānas naudu un pilsonību. Jūrmalas bēdubrālis ir Saulkrasti.
Absolūtajos skaitļos eksporta nozaru algu fonds visspēcīgāk audzis Siguldas novadā, kur straujš pieaugums sācies no augstas bāzes.
Saskaitot uzņēmu guvumus ne novados, bet reģionos, septiņu gadu periodā straujākā attīstība notikusi Vidzemē, kur tiek apgūtas prasmes ne tikai ražot, bet arī pārdot aizvien dārgākus koka izstrādājumus. 2021. gadā Vidzemei pietuvojusies Zemgale. Problēmas, ar kurām iepriekš nācās cīnīties Kurzemei, kuras ekonomiskos rādītājus samazināja kravu tranzīta apsīkums Ventspils ostā un “Liepājas metalurga” izputēšana Liepājā, tagad pārmetušās uz Latgali. Ar to domāta tranzīta tranzīta apjomu samazināšanās dzelzceļa nozarē, jo gandrīz trešdaļa “Latvijas dzelzceļa” darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā. Rezultātā “Latgales ekonomika kļūst “sociālistiskāka””, atzīmē P. Strautiņš. Ar tādiem vārdiem apzīmēts fakts, ka lielāko naudas iepludināšanu reģionā nodrošina Latvijas valsts, finansējot slimnīcas, skolas un augstskolas, armiju, robežsardzi un muitu.
Skatoties uz novadiem no Rīgas vai no citiem - attālākiem - novadiem, nav manāmi daudzi katrai vietai īpatnējie apstākļi, kas veicinājuši vai kavējuši labi pelnošu uzņēmumu radīšanu. Šajā reizē piemērs, kā savu nespēju piesaukt naudu skaidro Valkā.
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:
- Kāpēc ekonomiskās izaugsmes salīdzinājumā Valka atrodas zemā vietā vispār un kāpēc šī vieta ir daudz zemāka nekā kaimiņos esošajai Alūksnei? Tāpēc, ka Alūksnē ir armija un karavīriem aug algas. Alūksnē ir slimnīca, Alūksnē ir tiesa, bet Valkai ir tikai tik, cik paši nopelnām. Valsts ierēdņu skaitu pie mums var parādīt ar vienas roka pirkstiem, jo valsts funkcijas centralizētas Valmierā. Vēl cita lieta ir grūtības uzskaitīt patieso naudas apriti tad, ja cilvēki dzīvo Valkā, bet strādā Valgā vai otrādi. Apmēram piecsimt cilvēku brauc strādāt uz Igauniju, tai skaitā ceļas piecos no rīta, lai paspētu uz darbu Elvā vēl aiz Valgas, kur labi maksā “Ericsson” uzņēmums. Uzņēmēji var rēķināties ar šādiem cilvēkiem, ja viņi piedāvās darba vietas Valkā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
