Kā priekšvēlēšanu periodā rakstīt par Latvijai naidīgu politiku

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods saskaņā ar likumu ilgst 120 dienas līdz vēlēšanām, un šajā laikā par politiķiem un viņu partijām kaut ko labu vai sliktu drīkst vēstīt tikai par maksu - gan viņi paši, gan viņu cienītāji vai kritiķi. Bez maksas drīkst izplatīt neitrālus faktus. Kas ir un kas nav priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī tās norises kārtību noteic Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, tajā skaitā 1. panta 3) punkts: priekšvēlēšanu aģitācija - politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu. Tātad gan par, gan arī pret. Pret tādēļ, lai novērstu savstarpējas partiju un to atbalstītāju nomelnošanas kampaņas, bet problēma ir apstāklī, ka šī norma ierobežo arī žurnālistiku un sabiedrības iespējas saņemt vispusīgu un objektīvu informāciju.

KNAB: par paša rakstu jāsamaksā

Pirms vēstīt par vienīgo prokremliski orientēto partiju un atkal jaunām Latvijas valstij naidīgām darbībām no šīs organizācijas un tās atbalstītāju puses, “Neatkarīgā” konsultējās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Saeimas Juridisko biroju un Valsts prezidenta padomnieku tiesību politikas jautājumos Jāni Plepu. Ekspertiem tika uzdots viens jautājums par iecerētās publikācijas esenci - vai, balstoties uz izpētes rezultātā apkopotiem faktiem, “Neatkarīgā” drīkst rakstīt, ka šī konkrētā partija rīkojas pretvalstiski un būtu nekavējoties jāaizliedz. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdā skaidrojumu sniedza Politisko partiju uzraudzības nodaļas vecākā inspektore Ilona Marciļonoka. Vispirms būtu jāredz raksts, taču pirmšķietami viņas skatījumā tā rakstīt nedrīkst, jo tā būtu aģitācija pret partiju. Taču likums raksta autoram ļaujot aģitēt kā nesaistītajai personai. Tikai tādā gadījumā šī publikācija jāapmaksā atbilstoši medija noteiktajam cenrādim par aģitācijas publicēšanu. Tātad KNAB izpratnē, lai vēstītu, ka šī konkrētās partijas rīcība ir naidīga Latvijas valstij un tāpēc partija jāslēdz, man būtu jāsamaksā par paša sarakstīto. Arī Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Gatis Melnūdris pēc “Neatkarīgās” uzdotā jautājuma formulējuma atzina, ka KNAB tajā varētu ielasīt nesaistītas personas aģitāciju. Ja publikācijas mērķis ir panākt, lai šī konkrētā partija netiek pielaista vēlēšanām vai par to netiek balsots, nav svarīgi, vai aicinātāja ir cita partija, persona vai žurnālists, tas atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. Tātad arī jāapmaksā kā priekšvēlēšanu aģitācija.

Konsultāciju rezultāts 2:1

Neizpratni par šādu traktējumu pauda vienīgi Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps: “Nedomāju, ka likumdevēja mērķis bija ar šo likumu ierobežot pētniecisko un analītisko žurnālistiku priekšvēlēšanu laikā.” Viņaprāt, šī problēma ir aktualizējama, jo ne jau tikai par vienu partiju un vienu gadījumu ir runa. Temats jāskatās plašāk. Kā vispār pie šāda likuma traktējuma strādāt pētnieciskajiem žurnālistiem un kā nodrošināt, lai par savu darbu priekšvēlēšanu laikā viņi neizpelnītos sodus. Arī priekšvēlēšanu laikā taču notiek dažādi nozīmīgi sabiedriski politiski notikumi un izdarīti secinājumi, kas ir jāatspoguļo sabiedrības interesēs. Nu, piemēram, tuvojoties NATO samitam, būtu absurdi par aģitāciju uzskatīt sarunu ar aizsardzības ministru. Tomēr jāatzīst, ka “Neatkarīgās” konsultāciju sausais atlikums ir 2:1 par sliktu žurnālistikai. Un tāpēc tieši aicināt uz konkrētās partijas likvidāciju “Neatkarīgā” priekšvēlēšanu periodā atturēsies. Jo attieksmi un viedokli paust nedrīkst. Tomēr visi uzrunātie eksperti bija vienisprātis, ka neitrāli faktus atspoguļot drīkst. Tāpēc paliekam tikai pie sausiem faktiem.

Fakti par partiju “Latvijas Krievu savienība”

1) Valsts drošības dienests partijai “Latvijas Krievu savienība” ir izteicis brīdinājumu “par nepieļaujamību izdarīt likuma pārkāpumu, kas ir vērsts pret valsts drošību vai var tai kaitēt”. Dienests konstatējis, ka “partijas aktivitātes ir vērstas uz Krievijas Federācijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu”.

2) VDD ieteica Rīgas domei nesaskaņot Latvijas Krievu savienības protesta akciju 28. maijā, jo “veiktā informācijas analīze liecina, ka pieteiktā gājiena norise turpinātu vairot apdraudējumu demokrātiskajai valsts iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, nacionālās drošības interesēm, kā arī veicinātu sabiedrības šķelšanās tendenci”.

3) Latvijas Krievu savienība un individuāli arī virkne tās biedru iekļauti kustības “МИРОТВОРЕЦЬ” veidotajā Ukrainas ienaidnieku katalogā.

4) Latvijas Krievu savienība nav nosodījusi Krievijas īstenoto karu Ukrainā.

5) Latvijas Krievu savienība neatzīst Latvijas okupācijas faktu.

6) Latvijas Krievu savienība īsteno kampaņu divvalodības saglabāšanai izglītībā.

7) Latvijas Krievu savienība ir sākusi parakstu vākšanas kampaņu padomju “pieminekļu saglabāšanai un rusofobijas viļņa apturēšanai” Latvijā. Paraksti tiks iesniegti Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu (petīciju) komitejā.

8) Latvijas Krievu savienības politiskā programma paredz Latvijas aktīvāku sadarbību ar valstiskām un nevalstiskām Krievijas Federācijas organizācijām, Latvijas izstāšanos no NATO un demilitarizāciju, politisko sankciju atcelšanu pret Krieviju un Baltkrieviju, krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību īpašu aizsardzību visās valstīs. Vienotas politiski ekonomiskās telpas izveide no Vladivostokas līdz Lisabonai.

9) Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, būdama Latvijas deputāte Eiropas Parlamentā, neatbalstīja rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā un parlamentā izplatīja Krievijas Federācijas propagandas vēstījumu, ka ukraiņi Donbasā nogalinot bērnus.

10) 2022. gadam aprēķinātais valsts finansējums Latvijas Krievu savienībai ir 143 809 eiro.

Citi fakti

1) Iniciatīvu portālā “Mana balss” ir iesniegta sabiedrības iniciatīva PAR VIENOTU SABIEDRĪBU BEZ LATVIJAS KRIEVU SAVIENĪBAS. Parakstītāju skaits tuvojas 10 000, kas nepieciešami iniciatīvas iesniegšanai Saeimā. Kā norāda iniciatīvas autori: “Līdz ar LKS politiskās darbības aizliegšanu Latvijā ievērojami mazināsies Latvijas valstiskuma ienaidnieku spēja šķelt mūsu sabiedrību, svešas valsts - Krievijas - bruņoto spēku slavināšana, kara romantikas sludināšana - 9. maija kults, kā arī mazināsies Putina asiņainā režīma ietekme Latvijā. Šī ir svarīga daļa, lai izbeigtu ņirgāšanos par Latvijas vēsturi, par okupāciju, par latviešu deportācijām uz Sibīriju.” Saistībā ar iniciatīvas pieņemšanu portāls “Mana balss” ir sniedzis skaidrojošu atbildi Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājam Miroslavam Mitrofanovam, un citastarp tajā norādīts:

“LKS izteiktais un konsekventais atbalsts Kremļa naratīvam, kas līdz šim varēja tikt tolerēts, un arī ManaBalss.lv ir to darījusi, līdz ar karu Ukrainā ir ne vien nepieņemams, bet pilnīgi leģitīmi uzskatāms arī par pretvalstisku. Par to tad arī iniciatīvā ir runa - tā aktualizē šo kā augstākajā politiskajā līmenī izvērtējamu jautājumu.”

2) Saeimā steidzamības kārtā tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Politisko partiju likumā”, kas paredz papildināt 7. pantu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā: “Partijām savā darbībā aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.” Partijas, kas veic attiecīgās darbības, apdraud Latvijas drošību un ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm, uzsvērts likumprojekta anotācijā. “Neatkarīgā” pilnībā piekrīt, ka

tāds prokremliski orientēts politisks spēks, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, neatzīst Latvijas okupācijas faktu un apdraud Latvijas konstitucionālo iekārtu, ir nekavējoties jāslēdz.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā