Mājsēde beigusies, dzimstība beidzas

Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi provizoriskos datus par dzimstību šā gada aprīlī, kas izcēlies ar ļoti strauju dzimstības samazināšanos attiecībā gan pret martu, gan pret pagājušā gada aprīli.
AK, VAI, AK, VAI! Jaundzimušo skaits strauji samazinās gan šā gada četros mēnešos, gan caurmērā daudzu gadu garumā, kuru laikā piedzīvoti arī atsevišķi mēneši ar dzimstības pieaugumu  ©Neatkarīgā

Statistiķi saņēmuši ziņas par 1 260 jaundzimušajiem aprīlī. Šis skaitlis signalizē par dzimstības samazinājuma atgriešanos tajās sliedēs, pa kādām Latvija ripoja no 2015. gada otrās puses līdz pat 2019. gada vidum. Tajā brīdī dzimstības samazinājums pārgāja svārstībās, kas turpinājās gan tikai pusgadu. Kopš 2020. gada sākuma dzimstība atkal samazinājās un 2021. gada vidū atkal stabilizējās. Dzimstības samazināšanās aprīlī izskatās pēc ievadījuma ilgākam dzimstības samazinājuma periodam.

Dzimstības stabilizēšanos 2019. gada vidū visticamāk izskaidrot ar 13. Saeimas vēlēšanu cīņas laikā dotajiem solījumiem par piena upēm ķīseļa krastos, kas dīvainā kārtā toreiz izklausījās ticami. Vispirms to apliecināja vistrakāko solītāju - “LPV.LV” un Konservatīvās partijas - iebalsošana Saeimā ar izcili labiem rezultātiem un pēc tam, ar dabas nodiktētu deviņu mēnešu nobīdi, arī dzimstības pieaugums. Kad sāka dzimt vēlēšanu un pēcvēlēšanu traču laikā ieņemtie bērni, viņu skaits 2019. gada 4. ceturksnī izrādījās par 195 lielāks nekā bija 2018. gada 4. ceturksnī, kad dzima bērni, kuru vecākus politiķi vēl nebija sapurinājuši. Taču ļoti ātri ticību labajām pārmaiņām nomainīja tikpat krasa vilšanās. Tiklīdz sāka dzimt bērni, par kuru laišanu pasaulē viņu vecāki izlēma jau pēc tam, kad Krišjāņa Kariņa valdība bija sevi daudz maz parādījusi darbos, tā jaundzimušo skaits katru ceturksni saruka par pustūkstoti attiecībā pret to pašu ceturksni iepriekšējā gadā. Taču tad valdība uzlika sev kovidmasku - sagādāja cilvēkiem daudz brīva laika un maksāja pabalstus, kas rezultējās vēl vienā dzimstības pieauguma zigzagā no 2021. gada vidus līdz šā gada gada pavasarim. Mājsēde izrādījās dzimumakta poza, kādā cilvēki nevar atrasties bez pārtraukuma. Šā gada aprīļa -102 bērni pret pret pērnā gada aprīli izskatās pēc ļoti loģiska rezumējuma tam, kā dzimstība samazinājās deviņus mēnešus pēc mājsēdes beigām.

Šis gads iesākās vēl ar +28 jaundzimušajiem janvārī pret pagājušā gada janvāri, taču tālāk plusi pārgāja aizvien dziļākos mīnusos: -33 februārī, -80 martā un -102 aprīlī.

Papildus iespēju paredzēt dzimstības samazinājumu maijā un turpmākajos mēnešos dod Rīgas Dzemdību nama sniegtās ziņas. Tā strukturētas savādāk - uzrāda nevis jaundzimušo, bet dzemdību skaitu summāri no sākuma pagājušo mēnešu summā pret to pašu laika posmu pagājušajā gadā:

Neatkarīgā

Tātad dzemdību skaita samazinājums jau kopš marta ir dzēsis un tagad iedzinis mīnusos dzemdību skaita palielinājumu, ar kādu iesākās 2022. gads.

Dzemdību un jaundzimušo skaita samazinājumu paspilgtina fakts, ka samazinājums noticis par spīti papildspēku saņemšanai no Ukrainas. Rīgas Dzemdību namā, lūk, piedzimuši 23 ukraiņu bērni. Ja tādu nebūtu, visi sarukuma skaitļi rādītu daudz bēdīgākas ainas.

Rīgas Dzemdību namā pagājušajā gadā piedzimušais 5 761 bērns deva 33,2% no kopējā jaundzimušo skaita valstī. Visticamāk, šogad turpinās pagājušā gada tendence uz dzemdību koncentrāciju Rīgā. Šeit piedzimušo bērnu skaits 2021. gadā palielinājās par 449 bērniem pret 2020. gadu pretēji visā valstī jaundzimušo skaits samazinājumam par 111 bērniem.

Derīgi paturēt vērā apstākli, ka Rīgas Dzemdību nama uzrādītie jaundzimušie pēc skaita un procentiem pret kopā Latvijā piedzimušo skaitu nesakrīt ar tiem jaundzimušajiem, kurus uzskaita CSP. Rīgas Dzemdību nams skaita un tālāk Slimību profilakses un kontroles centrs apkopo datus par Latvijā piedzimušajiem neatkarīgi no viņu valstiskās piederības, bet CSP skaita jaundzimušos ar Latvijas valstpiederību neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas. Rezultātā CSP koriģēja savu sākotnējo paziņojumu par 17 115 jaundzimušajiem 2021. gadā palielinājuma virzienā līdz 17 420 jaundzimušajiem. Papildu laiku CSP prasīja ziņu saņemšana par bērnu dzimšanu Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs. Turpretī Slimību profilakses un kontroles centrs bija saskaitījis 17 337 Latvijā piedzimušos, no kuriem kaut neliela daļa tika ierakstīta ne Latvijas, bet citu valstu jaundzimušo skaitā.

No Ukrainas Latvijā un visā Eiropas Savienībā ieradušies bēgļi līdz ar reģistrāciju attiecīgajā valstī iegūst tādu pašu statusu, kā šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Ne ES, ne Latvijas varas iestādēm pagaidām nav nekādu priekšstatu par tālāko politiku pret bēgļiem.

Tagad atkal palikuši mazāk par četriem mēnešiem līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Jau tagad skaidrs, ka tādu ticību pārmaiņām, kāda tika uzputota 2018. gadā, šogad sasniegt neizdosies. Toreizējie solītāji vēl nav izgaisuši no politiskās skatuves un cilvēku atmiņas, bet ar savu tagadējo rīcību demonstrē par viņiem ne pārāk sen balsojušo cilvēku lētticību. Tāpēc tagad modē neticība nekam, tai skaitā cerībām uz labāku dzīvi bērniem.

Dzimstības samazinājums aprīlī un, pēc Rīgas Dzemdību nama datiem, arī maijā nenozīmē, ka dzimstība tiešām būs nulle. Tas tikai orientē uz jaundzimušo kopskaita samazināšanos Latvijā līdz apmēram desmit tūkstošiem gadā. Līdzīgi jau ir piedzīvots dzimstības kritums no 42 tūkstošiem 1987. gadā līdz 18 tūkstošiem 1998. gadā. Tādējādi Latvijā kļuva divreiz mazāk potenciālo vecāku, no kuriem sagaidāms divreiz mazāk bērnu. Robus dzimstībā zem šāda līmeņa var izsist karš un bads, pat ja galu galā tie izrādītos vairāk draudi nekā realitāte.

Ar inflāciju un ekonomisko saišu pārrāvumiem šodiena atkārto pagājušā gadsimta 80./90. gadu miju. Toreizējās pārmaiņās ietilpa masveida emigrācija projām no Latvijas, bet pašlaik tas ir neatbildēts jautājums, vai Latvija piedzīvos izceļošanas, vai ieceļošanas viļņus, kas spējīgi pēc būtības izmainīt dzimstības rādītājus.