Kazahstāna referendumā apliecina vēlmi straujāk demokratizēties

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Kazahstānas pilsoņi referendumā pauda atbalstu Valsts prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva piedāvātajai valsts un pašvaldību pārvaldes demokratizācijai un modernizācijai.
Balsošanas iecirkņos sastaptajiem ļaudīm referendums saistās ar cerību uz “Jauno Kazahstānu”, kas viņu izpratnē, līdzīgi kā to komentēja amatpersonas, politologi un vietējie preses izdevumi, nozīmē daudz demokrātiskākas politiskās sistēmas izveidi – superprezidentālās varas transformēšanu uz prezidentālu republiku ar spēcīgu parlamentu ©no personīgā arhīva

Tautas nobalsošana notika šā gada 5. jūnijā. Nākamās dienas rītā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nurlans Abdirovs paziņoja, ka 77,18% Kazahstānas balsstiesīgo teikuši “jā” apjomīgām izmaiņām Kazahstānas konstitūcijā. “Pret” balsojuši tikai 18,66%, par nederīgiem atzīti 2,58% biļetenu, dažādu tehnisku iemeslu dēļ skaitīšanā neiekļauti 1,58% biļetenu. Balsojumā padalījušies 68,06% jeb 7,99 miljoni balsstiesīgo kazahstāniešu.

Uz “Jauno Kazahstānu”

Referendumā balsotājam bija jāatbild ar “jā” vai “nē” tikai uz vienu jautājumu: “Vai jūs atbalstāt izmaiņas un papildinājumus Kazahstānas Republikas konstitūcijā, kuri izklāstīti Kazahstānas Republikas likumprojektā “Par izmaiņām un papildinājumiem Kazahstānas Republikas konstitūcijā?””

Līdz ar balsojuma rezultātu oficiālu apstiprināšanu parlamentā sāksies darbs pie grozījumu veikšanas vairākos likumos un likumdošanas aktos, lai īstenotu izmaiņas, par kurām nobalsojušas Kazahstānas tautas.

Balsošanas iecirkņos sastaptajiem ļaudīm balsojums saistās ar cerību uz “Jauno Kazahstānu”, kas viņu izpratnē, līdzīgi kā to komentēja amatpersonas, politologi un vietējie preses izdevumi, nozīmē daudz demokrātiskākas politiskās sistēmas izveidi - superprezidentālās varas transformēšanu uz prezidentālu republiku ar spēcīgu parlamentu, vēlēšanu sistēmas demokratizāciju, būtisku parlamenta apakšpalātas un reģionālo pašvaldību lomas pieaugumu, iedzīvotāju plašāku iesaisti valsts pārvaldē, Kazahstānas ekonomikas demonopolizāciju un deoligarhizāciju.

Piemēram, grozījumi konstitūcijā paredz, ka Valsts prezidentam, stājoties amatā, uzliks par pienākumu uz pilnvaru laiku izbeigt dalību partijā. Likumdošanā paredzēts iestrādāt prasību Centrālās vēlēšanu komisijas, Uzskaites komisijas un Konstitucionālās padomes priekšsēdētājiem un locekļiem, stājoties amatā, atteikties no dalības partijās. Liegs ieņemt amatus un veikt darbu partijās arī pilsētu mēriem - akimiem - un viņu vietniekiem. Valsts prezidenta tuvākajiem radiniekiem ar likumu aizliegs ieņemt politisko ierēdņu un līderu amatus privātajā un pusvalstiskajā sektorā.

Šobrīd Valsts prezidentam ir tiesības atcelt rajonu un pat ciemu akimus. Pēc grozījumiem konstitūcijā Mažilisam jeb parlamenta apakšpalātai tiks piešķirtas likumu pieņemšanas tiesības. Senāta pilnvaras paredzēts papildināt ar tiesībām apstiprināt kandidātus Satversmes padomes un Augstākās tiesu padomes priekšsēdētāju amatiem. Parlamenta vēlēšanās varēs kandidēt arī bezpartejiskie.

Starptautiskie novērotāji

Kazahstānas valdība referendumam un šī notikuma pavēstīšanai pasaulei bija gatavojusies ļoti rūpīgi. Novērot referendumu bija ieaicināti vairāk nekā divsimt starptautisko novērotāju, tajā skaitā divi pārstāvji no Latvijas, kā arī žurnālisti no Ķīnas, Krievijas, ASV, Indijas, Izraēlas, Ēģiptes, Itālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Dienvidkorejas, Mongolijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Kirgizstānas, Polijas, Pakistānas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas. Latviju pārstāvēja “Neatkarīgā”. Ārvalstu žurnālistiem tika organizēti vairāku vēlēšanu iecirkņu apmeklējumi, kā arī tikšanās un preses konferences ar Kazahstānas politiķiem, amatpersonām, starptautiskajiem novērotājiem. Netika liegta iespēja sarunāties ar pašiem balsotājiem.

Jaunākas paaudzes balsotāji uzskata, ka valstij straujāk jāvirzās pa demokratizācijas ceļu, biļetenā atzīmējot “jā”. Jāpiebilst, ka arī Kazahstānas jaunieši brīvi pārvalda angļu valodu. “Neatkarīgās” uzrunātie vecākās paaudzes pārstāvji ne visi vēlējās sniegt komentārus, taču tie, kuri tos sniedza, pauda skaidru atbalstu valsts kursam uz politiskās sistēmas modernizāciju. Īpašā žurnālistu uzmanības lokā nonāca kāda 80 gadus veca kundze pēc tam, kad “Neatkarīgā” viņai palīdzēja uzkāpt pa kāpnēm pie ieejas Nacionālajā akadēmiskajā bibliotēkā, kur atradās vēlēšanu iecirknis. Viņa pauda lepnumu par savu valsti, tās līdzšinējiem sasniegumiem, vienlaikus atzīmējot, ka visa pamatā ir čakls darbs un rūpes par cilvēku. Viņa teica, ka balsos par reformām, lai dzimtene turpinātu plaukt un zelt.

Paveroties uz Nursultanas panorāmu, lieki teikt, ka diezin vai kundzes vārdus varētu apšaubīt. Jaunuzbūvētajā pilsētā visapkārt saulē mirdz daudzstāvu dažāda stila un arhitektūras ēkas no stikla un metāla konstrukcijām. Pa plašajām asfaltētajām ielām, kurās nav bedru, traucas auto, bet pa trotuāriem pārvietojas smaidīgi cilvēki.

Viegli prognozēt

Iecirkņos, kuros izdevās pabūt, balsošana noritēja raiti, bez nepamatotas ļaužu drūzmēšanās. Katrā no iecirkņiem procesu uzmanīja vairāk nekā desmit dažādu novērotāju pārsvarā no sabiedriskajām organizācijām. Jau pulksten 14.00 pēcpusdienā no Centrālās vēlēšanu komisijas pienāca ziņa, ka referendums ir noticis, jo puse no balsstiesīgajiem savu izvēli ir izdarījuši.

Vienu no skaidrojumiem augstajai iedzīvotāju līdzdalībai sniedza no Nursultanas 20 kilometrus attālā Akmolas ciema vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja Tatjana Ibrajeva. Viņa skaidroja, ka viņa kā māte savus bērnus pazīstot katru ciema vēlētāju, tādēļ neesot bijis grūti prognozēt vēlētāju aktivitāti. Akmola oficiāli skaitās ciems, taču Latvijas mērogiem tā ir pilsēta ar aptuveni 12 000 iedzīvotāju. Vaicāta, kādas ir viņas prognozes par apmeklētību, T. Ibrajeva atbildēja lakoniski - ja būtu vietvalža vēlēšanas, tajās piedalītos 98,8%, ja Valsts prezidenta - ap 80%, bet referendumā būs ne mazāk kā 70% balsstiesīgo.

Izpelnās starptautisku atzinību

Preses konferencēs starptautiskie novērotāji slavēja referenduma norisi un iecirkņu darbiniekus par augsto profesionālo līmeni, darba kvalitāti un strikto likumu normu ievērošanu.

Uzbekistānas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Zainidins Nizamhodžajevs atzīmēja iespēju bagātināties pieredzē, piedaloties referenduma novērošanā kaimiņvalstī.

Neatkarīgo valstu savienības starpparlamentārās asamblejas pārstāvis, Krievijas Federācijas augšpalātas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Poļetajevs slavēja Kazahstānas spēju ātri noreaģēt uz traģiskajiem šā gada janvāra notikumiem (domāti ārvalstu provocētie nemieri janvāra sākumā, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku) un īsā termiņā sagatavot grozījumus konstitūcijā, kas paredz politiskās sistēmas būtisku demokratizāciju.

Kazahstānas Republikas cilvēktiesību komisāre Elvīra Azimova atklāja, ka, gatavojot grozījumus konstitūcijā, darbā grupa prātojusi, vai nevajadzētu spert platāku soli valsts demokratizēšanā, iestrādājot konstitūcijā vēl būtiskākas izmaiņas. Tomēr, izvērtējot reālo politisko un sociāli ekonomisko situāciju, nosliekušies pie referendumā piedāvātā izmaiņu sliekšņa. E. Azimova uzsvēra, ka nākamie pamatlikuma grozījumi, attīstot demokrātiju, nav aiz kalniem: “Ir jāuzsver tas, ka cilvēki bija noilgojušies pēc referenduma. Šī referenduma rezultāti būs svarīgi gan katram valsts pilsonim, gan arī sabiedriskām organizācijām, kuru viedoklis tiks vēl vairāk uzklausīts.”

Ķīna uzteic demokrātijas pilnveidošanu

Šanhajas sadarbības organizācijas ģenerālsekretārs Čangs Mings atzīmēja augsto tautas dalības līmeni referendumā un uzsvēra, ka referenduma norisē nav fiksēti likuma pārkāpumi. Č. Mings izteica atzinību vēlēšanu iecirkņu amatpersonu pedantismam un profesionalitātei. Vēlot veiksmi Jaunajai Kazahstānai, viņš atgādināja, ka “referenduma mērķis - veidot Jauno Kazahstānu, tādu, kurā cilvēki dzīvos demokrātiskā, laimīgā un taisnīgā sabiedrībā. Ja referenduma rezultāts būs pozitīvs, tad tas nozīmēs virzību uz šī mērķa sasniegšanu. Esmu pirmo reizi Kazahstānā un Nursultanā un redzu, ka šeit uzcelta pilnīgi jauna pilsēta. Jums divdesmit gadu laikā izdevies uzbūvēt kvalitatīvi jaunu, dzīvīgu pilsētu. Redzu, ka šajā pilsētā iedzīvotāji ir gados pārsvarā jauni. Sarunājoties ar viņiem, jutos patīkami pārsteigts par viņu apņēmību un optimismu pilnveidot savu dzīvi, pilsētu un valsti. Šī pilsēta man ļoti atgādina arī Ķīnā no jauna uzbūvēto pilsētu Šeņdžeņu (domāta pilsēta Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Pērļu upes deltā, kas dienvidos robežojas ar Honkongu, ziemeļaustrumos ar Huidžou, bet ziemeļrietumos ar Dunguaņu), kurai ir būtiska loma Ķīnas zinātnes un inovāciju attīstīšanā. Nursultanas uzplaukumā mēs saredzam kopējo Kazahstānas attīstību”.

Gaidāmās reformas arī ekonomikā

Kā skaidroja Kazahstānas Stratēģisko pētījumu institūta direktors Erkins Tukumovs, gaidāmie pozitīvie referenduma rezultāti būtiski mazinās spriedzi sabiedrībā un ļaus efektīvāk, ātrāk risināt problēmas valsts reģionos, jo pēc likumu grozījumiem vietvarām būs tiesības lemt par daudz plašāku jautājumu loku, daudzas risināmās problēmas vairs nebūs jāsaskaņo ar centru. Otrs aspekts - vara nonāks tuvāk vēlētājam, kuram būs iespēja tieši vaicāt atbildību par paveikto no tautas ievēlētā pārstāvja. Sarunā ar “Neatkarīgo” E. Tukumovs prognozēja, ka izmaiņas konstitūcijā likumos tiks ātri ieviestas - maksimums, līdz šā gada beigām. Vaicāts, kāds varētu būt nākamais solis demokratizācijas virzienā - vēl viens referendums, vai pietiks ar likumu grozījumiem, E. Tukumovs teica: “Mēs taču neesam Šveice - referendumu zeme. Pēdējais referendums pie mums bija pirms 27 gadiem. Es nedomāju, ka nākamais referendums notiks arī pēc 27 gadiem, taču tas nav gada vai divu gadu jautājums. Visticamāk, vēl viens referendums nebūs vajadzīgs, jo ar šo referendumu tiek mainīta faktiski viena trešā daļa no konstitūcijas. Tagad čakli jāstrādā pie sociāli ekonomiskām reformām. Ar šo referendumu mēs liekam pamatus mūsu tālākai virzībai uz sociāli ekonomisko attīstību. Mums ir pietiekami daudz iekšējo problēmu. Viena no tām - sociāli ekonomiskā nevienlīdzība, nevienlīdzība starp reģioniem, izglītības kvalitāte un tā tālāk. Tie ir tie paši jautājumi, kuri nodarbina valsts vadītājus arī citās pasaules valstīs. Jūs taču saprotat, ka politiskās reformas pašas par sevi nedos rezultātus, ja nenotiks arī sociāli ekonomiskās reformas. Ja kāda valsts nonāk līdz demokrātijai un demokrātijai neseko ekonomiskais progress, sākas jukas, uzrodas populisti, kuri tautai sola dažādus labumus.”

Vaicāts, kādas durvis ārpolitikā Kazahstānai pavērsies plašāk, pateicoties šim referendumam, E. Tukumovs teica: “Ārpolitikā mums ir stabilas attiecības gan ar Rietumiem, gan Krieviju un Ķīnu. Tādēļ runāt par šīm attiecībām un kā tās mainīsies saistībā ar referendumu, tas nav jautājums. Taču mūsu apņēmība virzībai uz demokrātiju pozitīvi tiek vērtēta arī daudzās citās valstīs. Galu galā, daudz patīkamāk un izdevīgāk ir sadarboties ar prognozējamu valsti. Ja reiz jūs vaicājat par durvīm, tad šajā aspektā vēlos pieminēt ne tik daudz Eiropas Savienību un Rietumus, Krieviju, Ķīnu, ar ko mēs uzturam labas attiecības, bet tieši mūsu kaimiņvalstis. Ar tām gan mums vajadzētu vairāk kooperēties un kopīgi risināt problēmas, līdzīgi kā to dara Polija, Čehija, Ungārija. Mums vajadzētu pārņemt šo viņu kooperēšanās pieredzi un intensīvāk kopīgi risināt tādus jautājumus kā ūdens apgāde vai robežu atvēršana. Centrālāzijā vajadzētu veidot tādu pašu brīvo robežu zonu, kāda ir Šengenas līguma valstīm. Brīva cilvēku pārvietošanās starp valstīm - tā pati par sevi jau ir vērtība.”

Kopumā nākas atzīt jūtamu Kazahstānas elektorāta gatavību politiskām un sociāli ekonomiskajām pārmaiņām, kā arī atbalstu pašreizējam Kazahstānas Valsts prezidenta kursam. Par Kazahstānas sabiedrības politisko briedumu liecina tas, ka pats referendums notika augstā līmenī, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ievērojot republikas vēlēšanu likumdošanas normas un prasības.