Streiks būs glābšanas riņķis ārstiem, lai viņi nenoslīkst naudā

Pēdējos pāris gados valsts ir iegāzusi medicīnā tik daudz kovidnaudas, ka pirmajā acu uzmetienā pilnīgi neticams šķiet Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pirmsjāņu paziņojums par streiku rīkošanu šoruden. Otrajā acu uzmetienā viss kļūs skaidrs, ka milzīgais naudas daudzums apgrūtinājis tās sadalīšanu daudz maz taisnīgi.
©Depositphotos.com

Pašlaik jau pieejamās medicīnas iestāžu finanšu atskaites par 2021. gadu apliecina, ka valsts palielinājusi šo iestāžu finansējumu aptuveni par trešo daļu. Pēc naudas apgrozījuma Latvijā vislielākajā Rīgas Austrumu slimnīcā (pilnā abreviatūra RAKUS) pērn apgrozītie 226,8 miljoni eiro izrādās par 37,7% vairāk, nekā 2020. gadā. Turklāt 2021. gada dati neattiecas uz 2022. gada vidū jau ļoti mazvērtīgo inflācijas naudu, par kuru maz ko var nopirkt gan slimnīca, gan tās algotie darbinieki. 2021. gada dati parāda kovidnaudas ieplūdināšanu ekonomikā caur medicīnu, kas vismaz divus gadus pēc kārtas peldējusies naudā ar tādu pirktspēju, ka tā nauda patiešām vēl bija īsta nauda.

Finanšu situācija RAKUS ataino vidējo situāciju nozarē, kur dažādas iestādes izmantojušas vienu un to pašu situāciju ar dažādām sekmēm. Naudas kļuvis vairāk visur, bet ne visur vienādi vairāk. Pēc naudas apgrozījuma otra lielākā Stradiņa slimnīca (PSKUS) pērn tikusi pie 171,3 miljoniem eiro, kas bijis par 33,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Bērnu slimnīcas (BKUS) 74,9 miljonu eiro apgrozījums atbilst +25,3% pret 2020. gadu. Tieši tikpat strauji naudas daudzums pieaudzis Rīgas Dzemdību namā, kur tas sasniedzis 14,5 miljonus. Vairāk naudas 23,6 miljonu eiro apmērā ieplūdis Rīgas psihiatriskajā slimnīcā (RPNC), lai gan tās bijis tikai 15,63% vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gada naudas daudzuma pieaugums procentos uzrādīts pret 2020. gada bāzi, kas jau bija paaugstināta uz kovidnaudas rēķina. Priekšstatu par kovidnaudas apjomu attiecībām 2020. un 2021. gadā dod Valsts ieņēmumu dienesta dati par RAKUS samaksāto nodokļu kopapjoma pieaugumu no 34,2 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 39,1 miljonam 2020. gadā un tālāk līdz 55,4 miljoniem eiro. Ar tiem RAKUS izcīnījusi ārkārtīgi augsto 11. vietu starp 150 tūkstošiem VID zināmo uzņēmumu, no kuriem valstij pienācās 2021. gada nodokļu maksājumi.

Lauvas tiesu no kopējās nodokļu summas RAKUS gadījumā dod nodokļi par teju piecu tūkstošu darbinieku algošanu. Ja šo nodokļu maksājumi jūtami auguši, tad arī algas augušas konkrētajā slimnīcā un vispār medicīnā, par kuru iepriekš jau izmantotie dati liecina kā par samērā viengabalainu veidojumu. Tie pārliecina, ka problēma ir nevis medicīnai piešķirtās naudas daudzums, bet šīs naudas sadalīšana.

Latviešu sakāmvārds par zivju pūšanu no galvām atļauj attiecināt uz visu mediķu atalgojuma veidošanos to, ko parāda publiskas personas, Attīstībai/Par! (AP) pārstāvošā Saeimas deputāta, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja un joprojām it kā ārsta Andra Skrides (attēlā) 2020. gada un 2021. gada ieņēmumu deklarāciju dati to salīdzinājumā:

Neatkarīgā

Šeit izlaistas norādes uz vēl dažiem A. Skrides ienākumu avotiem 2020. un 2021. gadā, kas tieši neizriet no viņa darbošanās Saeimā un medicīnas iestādēs.

A. Skrides ienākumu deklarācija apstiprina, ka valsts piešķirtā nauda tik tiešām nonāk līdz medicīnas iestāžu algotajiem cilvēkiem. Apgrozījuma pieaugums PSKUS par 33% ļāvis tai palielināt atalgojumu A. Skridem par 19%. Rīgas 1. slimnīca bijusi dāsnāka procentos (+44%), kaut tie bijuši procentos no sīknaudas, kā jānosauc 2,3 tūkstoši eiro, ja tos salīdzina ar A. Skrides kopējiem ienākumiem. Tajos kaut tikai medicīnas sadaļa ir pietiekama solīda dzīves līmeņa uzturēšanai un paaugstināšanai, neieskaitot to naudu, ko Saeimas deputāti piešķir sev paši.

Solīdais dzīves līmenis ar mediķa algu A. Skridem tika nodrošināts par darbu, ko saprātīgs cilvēks par pilna laika darbu nenosauks. Turklāt Saeimas komisijas priekšsēdētāja postenī A. Skridem var iekrist liela loma. Iedomāsimies nosacītu piemēru, ka vienu valdošās koalīcijas partiju sponsorējusī celtniekfirma grib kaut celt uz medicīnas budžeta rēķina, bet citu partiju sponsorējušais zāļu izplatītājs prasa ieviest 77. vakcīnu Latvijas valsti noteiktajā obligātās vakcinācijas kalendārā. Kaut kādi budžeta kopējo izdevumu ierobežojumi saglabājās arī kovidgados, tāpēc šādu prasību saskaņošana var prasīt daudz laika un spēka. A. Skridem šādos gadījumos jāstrādā pa diviem - par sevi Saeimā un par medicīnā visai nezinošo pianistu Danielu Pavļutu Veselības ministrijā.

A. Skride kļuvis par staigājošu apliecinājumu, ka nopelnīt vairāk nekā 50 tūkstošus gadā medicīnā ir iespējams ar minimālu laika un spēku patēriņu. Vai tas tiešām ir pārāk maz? Jā, ir ārsti, kuriem algu Saeimā nemaksā, bet kāpēc viņi nepalielina savus ienākumus ar pilna laika darbu medicīnā? Par ko īstenībā streiks vai vismaz ar 23. jūniju datētās runas par streiku?

Par to, ka naudas daudzuma straujais pieaugums piesaistījis medicīnas iestādēm pārāk daudz tādu cilvēku kā vienlaicīgi visuresošais A. Skride. Ar slimnieku ārstēšanu tāda rosīšanās nav savienojama, bet slimnīcu valdes un padomes, attīstības departamenti, finanšu pārvaldes, juridiskie biroji, grāmatvedības un sabiedriskās attiecības izmaksā tik dārgi, ka nav atlicis kaut cik pieklājīgs naudas daudzums tiem, kuriem gribot negribot jāatrodas darbā noteiktos laikos pie dažkārt kliedzošiem, asiņojošiem, mirstošiem cilvēkiem.