Lidosta “Rīga” iet stāvus gaisā, bet kosmosu nesasniedz

Ar 6,7 reizes lielāku apkalpoto pasažieru skaitu šā gada piecos mēnešos pret pagājuša gada pieciem mēnešiem lidosta “Rīga” vēl nav atgriezusies pie tāda darba apjoma un ienākumiem, ar kādiem beidzās pirmskovida laikmets pasaules un lidostas vēsturē.
©Neatkarīgā

Lidostā “Rīga” šogad pirmajos piecos mēnešos apkalpoti 1,67 miljoni pasažieru, tai skaitā maijā - 474 tūkstoši pasažieru. Tas atbilst pasažieru skaita pieaugumam attiecīgi par 6,7 un 5,6 reizēm pret atbilstošajiem 2021. gada periodiem. Piecos mēnešos apkalpoto 20 436 lidojumu skaits pieaudzis 2,4 reizes. Uz tādu pieaugumu fona pavisam neliels, bet tomēr samazinājums atzīmējums kravu pārvadājumos. 9481 tonna kravu šogad izrādās par 6,7% mazāk nekā piecos mēnešos pirms gada.

Līdzīgi kā bija ar Covid-19 parādīšanos 2020. gada sākumā, arī šī gada sākums krasi sadalās divos periodos pirms un pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 24. februārī. 2020. gada ziņu arhīvs glabā aģentūras LETA 16. marta vērojumu, ka “dažas stundas pirms starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanas Covid-19 dēļ lidostā “Rīga” nav vērojama īpaša drūzmēšanās”.

Covid-19 dēļ lidosta bija spiesta 2020. gada 23. februārī nākt klajā ar divām it kā pilnīgi pretēja rakstura ziņām. Pirmo, ka 2020. gada pirmajos divos mēnešos apkalpoto pasažieru skaits pret 2019. gada diviem mēnešiem kāpis par 13% un kaut par nieka tiesu pārsniedzis viena miljona robežlīniju. Tomēr šiem sasniegumiem nekādas nozīmes tobrīd vairs nebija. Otrā ziņa vēstīja, ka lidosta apturēs investīcijas un būtiski samazinās darbinieku skaitu. Uzņēmuma valde paziņoja, ka samazinās ieguldījumus par 85% un saimnieciskās darbības izmaksas par 60%, mazliet saudzīgāk izturoties pret personālu, kura atalgojuma kopapjomu plānoja samazināt par 40%.

2022. gadu lidosta varēja sākt, rēķinoties ar to, ka pavērsiens uz pasažieru skaita pieaugums jau ir noticis. Piemēram, pagājušā gada decembrī apkalpotie 303 tūkstoši pasažieru bija 5,3 reizes vairāk nekā 2020. gada decembrī. Šāds pieaugumu temps 2022. gada pirmajā pusē saglabāts un pat mazliet paātrināts par spīti Krievijas sāktā kara ietekmei. Pirmos aprēķinus par šo ietekmi lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa darīja zināmus Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem 9. martā. Krievijas un Ukrainas tirgus zaudēšanas tiešā ietekme tika novērtēta attiecīgi ar mīnus četriem un mīnus trijiem miljoniem eiro, kas atbilstu 9% no lidosta šim gadam ieplānotā budžeta. Tajā paša reizē viņa atzīmēja, ka uz Rīgu vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, jo tās atveda Krievijas gaisa satiksmes uzņēmumi, kuru lidmašīnām Eiropas Savienība gaisa telpa tagad slēgta.

L. Odiņa vēstīja deputātiem, ka lidosta tomēr neredz iemeslus pārskatīt savu līdz 2027. gadam noteikto attīstības stratēģiju “Skrejceļš 2027”, kurai līdz perioda beigām jānoved līdz deviņiem miljoniem apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošiem tonnu apstrādātu aviācijas kravu gadā. Lai to sasniegtu, nāksies ieguldīt 155 miljonus eiro pasažieru termināļa paplašināšanai, kā arī ceļu, viaduktu un autostāvvietu izbūvei, bet 58 miljonus eiro - investīcijām lidlauka infrastruktūrā. Lidosta tiek iztēlota kā pilsēta pilsētā ar praktiski no jauna uzceltu lidostas galveno ēku 30 000 kvadrātmetru platībā un jaudu apkalpot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā, kas savienojumā ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju veidošot vienotu multimodālu transporta mezglu. Ap to augšot lidostas biznesa pilsēta “RIX Airport City” ar viesnīcām, biroju centriem, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavām, radot attīstības iespējas visdažādākā veida uzņēmējdarbībai un nodrošinot jaunas darbavietas.

Nākotnes ainas sasniedzamas, ja atradīsies pa kārtu lielākas naudas summas, nekā lidosta tagad iegūst ar savu saimniecisko darbību, kā arī saņem no valsts.

Attiecībā uz naudu uzņēmums publiskojis 1. ceturkšņa rezultātus, ka 10,6 miljonu apgrozījums bijis 2,4 reizes lielāks nekā 2021. gada 1. ceturksnī. Tomēr ar ieņēmumu pieaugumu nav pieticis iziešanai no zaudējumiem. Arī tas jau ir labi, ka zaudējumi salīdzināmajos laika periodos samazināti no 6,5 miljoniem eiro līdz 1,9 miljoniem eiro. Zaudējumu segšanai lidosta var izlietot 35,2 miljonus eiro, kas ar valdības pērnā gada 2. jūnija lēmumu ieguldīti lidosta pamatkapitālā.

Gada finanšu plāns izrādījies tik piesardzīgs jeb pieticīgs, ka izpildīts ar uzviju pat par spīti karam Ukrainā. Plānotie zaudējumi bijuši par 3,3 miljoniem eiro lielāki par faktiskajiem, bet apgrozījums - par 2,3 miljoniem eiro mazāks par faktisko. Apgrozījums audzis līdz ar pasažieru skaitu, kuru pieaistīšanai būtisks faktors bijis Īrijas zemo cenu aviosabiedrības “Ryanair” lēmums par lidmašīnu bāzes atvēršana Rīgas lidostā 2021. gada novembrī. Savukārt lielāki ieņēmumi ļauj segt lielāku daļu no uzņēmuma fiksētajām izmaksām, kuras nav iespējams atcelt tāpēc, ka pasažieru skaits vēl nav sasniedzis savus ziedu laiku rādītājus un ar kravu piesaistīšanu radušās problēmas.