No NATO gaidām maksimumu – palīdzēs arī mazumiņš

Gatavojoties NATO samitam, Ministru prezidents, ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs daudz laika pavadīja dažādos ārzemju braucienos, kur sarunās ar sabiedrotajiem gatavoja augsni Latvijai labvēlīgiem lēmumiem. Identisku mērķu sasniegšanai agresīvāku politiku izvēlējās Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kas intervijā ietekmīgam starptautiskam laikrakstam paziņoja, ka pašlaik spēkā esošie NATO plāni Baltijas valstu aizsardzībai nozīmē to, ka tās pirms atbrīvošanas vispirms tiks okupētas un praktiski iznīcinātas.

Šis paziņojums radīja pret aizsardzības ministru Arti Pabriku (“Attīstībai/Par!”) vērstu sabiedrības kurnēšanu, jo ministrs nekādi necentās skaidrot šo kaimiņzemes sabiedrotā vēstījumu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (“Konservatīvie”) gan uzskata, ka A. Pabrika kritikai nav bijis pamata. Deputāts uzskata, ka Igaunijas premjerministre apzināti pārspīlējusi, lai pievērstu uzmanību un veicinātu Igaunijai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

Tas, ka ministri neko nekomentē par NATO plāniem, ir pareizi, jo šie plāni ir slepeni un atsevišķi - sevišķi slepeni,

saka J. Rancāns. Viņš uzsver, ka nav ne mazāko šaubu, ka NATO ir pilns apņēmības aizsargāt savas dalībvalstis. “Man šaubu nav, ka NATO neļaus mūs nevienam iekarot. Kaut vai skatoties uz Ukrainu. Tā nav dalībvalsts, bet paskatieties uz faktisko situāciju - mēs redzam, ka tā tiek uztverta kā “de facto” partneris, jo tai tiek sniegta visa iespējamā militārā palīdzība, izņemot karavīru klātbūtni. Iedomājieties, kas būtu, ja kāds iedomātos uzbrukt Latvijai. Man nav ne mazāko šaubu, ka palīdzība būtu ar visiem militārajiem līdzekļiem. Tādēļ vēlu nomierināt sakarsušos prātus, ka visi signāli, visa politiskā griba liecina, ka NATO atbilde būtu ļoti ātra un izlēmīga,” saka Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs.

Trūkst komunikācijas ar sabiedrību

Savukārt komisijā Nacionālo apvienību pārstāvošais Edvīns Šnore uzskata, ka aizsardzības resoram vairāk uzmanības jāvelta saziņai ar sabiedrību, bet K. Kallasa, ceļot, iespējams, pārspīlētu trauksmi, rīkojusies pareizi. “Tas ir veids, kā NATO virzīt lietas uz priekšu. Tā vietā, lai nepārtraukti ieaijātos, ka viss ir kārtībā, bet tie, kas kaut ko mēģina teikt, ir kaut kādi panikas cēlāji. Es domāju, ka mums jāpamaina šī retorika un jābūt tiešākiem. Atklāti stāstīt ir īstais ceļš - nav ko kaunēties, ja mums nav ar ko notriekt augstu lidojošas raķetes, tad nav ko kaunēties, mums par to ir jārunā.”

Arī komisijā strādājošais pie frakcijām nepiederošais opozicionārs Raimonds Bergmanis uzskata, ka šādus paziņojumus vajag komentēt un skaidrot, jo Kremli šādi paziņojumi ļoti iepriecina un tie tiek izmantoti propagandai.

Visi naratīvi, ka esam vāji un ievainojami, ir jāatspēko,

\saka R. Bergmanis.

Vienlaikus viņš atzīst, ka par spīti tam, ka pašlaik aliansē ir pilnīga izpratne par nepieciešamību stiprināt NATO austrumu bloku, to uzturēt nav viegli. Arī E. Bergmanis - bijušais aizsardzības ministrs - ir pārliecināts, ka NATO ir gatavs aizsargāt katru centimetru ikvienas NATO dalībvalsts teritorijas.

Ceram uz pastāvīgu NATO klātbūtni

Jautāts, kādi NATO dalībvalstu līderu lēmumi būtu uzskatāmi par Latvijai īpaši labvēlīgiem, E. Šnore uzsver, ka pirmām kārtām tā būtu NATO klātbūtnes palielināšana un pastāvīgas bāzes izveidošana. Viņaprāt, tādas izveidošanai nav obligāti nepieciešama jaunas, Ādažiem līdzīgas kara bāzes izveidošana - pietiktu ar mobilām dislokācijas vietām. “

Jo kara apstākļos pastāvīga bāze ir pastāvīgs mērķis.

E. Šnore arī uzskata, ka Latvijai nepieciešams panākt nopietnāku atbalstu tās pretgaisa aizsardzībā. “To sistēmu, kādas vajag, mums nav. Mēs redzam, ka Krievija, kuras vismaz pašlaik vājais punkts ir sauszemes armija, izmanto to, kas ir - raķetes un artilēriju,” saka deputāts.

Savukārt R. Bergmanis, būdams pārliecināts par NATO gatavību un spēju zibenīgi reaģēt uz iebrukumu tās dalībvalstī, uzskata, ka “jebkas, kas tiks nolemts, tas viss mums palīdzēs”.

Vienlaikus viņš atzīst, ka labākā ziņa būtu apliecinājums par pastāvīgas bāzes izveidošanu Latvijā. “Tas jau būtu visgaidītākais.” Jautāts, kā viņš vērtē kolēģa ierosinājumu par mobilas bāzes izveidošanu, R. Bergmanis norāda, ka karavīriem tas nebūtu nekas jauns, jo misijās viņi tieši tādās dzīvo.

“Ideāli būtu, ja būtu tāda bāze kā Ādažos [kuras izbūvei nepieciešams laiks un finanses], bet ja rīkotos ātri - karavīriem nav nekāds jaunums dzīvot labiekārtotās telšu vai konteinera tipa pagaidu telpās. Bet šobrīd es saprotu, ka tiks paziņots par otras bāzes veidošanu,” atzīstot, ka šāds uzdevums nav viegls, saka deputāts.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā