Latvija var kļūt par Eiropas Savienības autokapsētu

Aprīlī savu īpašnieku atrada pirmais elektroauto, kura iegādi subsidēja valsts. Šai programmai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atradusi 10 miljonus eiro, kas ļautu līdzfinansēt aptuveni 2000 auto iegādi. Pagaidām programma lielu popularitāti nav ieguvusi, bet Eiropas Savienības dalībvalstis jau vienojušās, ka ne pārāk tālā nākotnē jaunu varēs iegādāties tikai elektroauto. Politiķi uzskata, ka šāds lēmums nozīmē strauju Latvijas autoparka novecošanos.
©Mārtiņš Zilgalvis/f64

Eiropas Savienības valstu vides ministri trešdienas rītā vienojās, ka ES līdz 2035. gadam tiks izbeigta jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Šāds lēmums pieņemts, lai līdz nullei samazinātu oglekļa dioksīda izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka no 2035. gada ES tiks faktiski apturēta jaunu benzīna un dīzeļa automašīnu pārdošana un notiks pilnīga pāreja uz elektromobiļiem.

Vides ministru vienošanās vēl gan jāapspriež ar Eiropas Parlamenta deputātiem, lai panāktu galīgo kompromisu, bet Saeimas deputātiem jau tagad ir skaidrs, ka šāds lēmums vismaz Latvijai ir pārsteidzīgs un var nozīmēt to, ka Latvijas autoparks strauji novecos, vienlaikus kļūstot bīstamāks un videi nedraudzīgāks.

Zaļais patriotisms bez izpratnes

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā “Jauno Vienotību” pārstāvošais Kārlis Šadurskis, kas strādājis arī Eiroparlamenta Vides komitejā, norāda, ka ES vides ministru vienošanās realizācijas efektivitātes atslēga ir jauno automašīnu subsidēšanas mehānismā. “Ja nebūs adekvātu papildu pasākumu, tad Latvijas autoparks katru gadu vidēji kļūs par gadu vecāks,” saka K. Šadurskis.

Viņaprāt, ieceres veiksmi noteiks arī tehnoloģiskais progress nākamajos 12 gados. “Ar elektroauto ir viena problēma - baterijas mūžs ir īsāks nekā šasijas un virsbūves, bet, ja nomaina bateriju, kas ir puse no auto cenas, tad šasija un virsbūve izbeidzas pirms otras baterijas un īpašnieki nonāk smagas dilemmas priekšā - pirkt jaunu auto vai jaunu bateriju,” saka deputāts un atgādina arī par elektrības ražošanas un akumulatoriem nepieciešamo retzemju metālu iegūšanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Politiķis atzīst, ka vides jautājumos Eiropā nereti aizraujas, nedomājot plašāk.

Esmu mazliet pieredzējis zaļo patriotismu. Kad runāja par izmešu samazināšanu līdz 40%, tad aizgāja līdz vairāksolīšanai. Kādreiz tas politiskā līmenī nonāk līdz dīvainām lietām (..), kad strādāju Vides komitejā, tur daži kolēģi neizcēlās ar izpratni par energoprocesiem, bet bija ļoti zaļi,

stāsta K. Šadurskis.

Tukši paziņojumi?

Savukārt atbildīgajā komisijā “Saskaņu” pārstāvošais Jānis Urbanovičs uzskata, ka lēmums par elektroauto nākamajos 12 gados vēl var tikt pārskatīts. “Šo lēmumu nevajadzētu ņemt par pilnu. Šī ir kārtējā zaļās enerģijas atrauga. Zinātne joprojām nav radījusi ērtus, drošus un lētus akumulatorus elektrodzinējiem, joprojām ir dārga utilizācija, uzlādēšanas staciju izveidošana. Jau tagad ar gāzi braucošajiem autobusiem viss ir tikpat dārgs kā dīzelim, arī elektrības cenas nestāv uz vietas, un var gadīties tā, ka dīzelītis būs tas lētākais un ekoloģiskākais, ko liet degvielas tvertnē. Gluži kā tagad zaļa un ekoloģiska kļuvusi akmeņogļu un kūdras dedzināšana,” atsaucoties uz Vāciju, kas Krievijas kara Ukrainā radītās energokrīzes dēļ atsākusi elektrību ražot, dedzinot akmeņogles, saka J. Urbanovičs.

Savukārt Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzskata, ka Eiropa līdz ar Latviju pieņem sasteigtus lēmumus, kas nav balstīti nekādos aprēķinos. Deputāts uzskata, ka jauno automašīnu tirgū atteikties no iekšdedzes dzinējiem spēj tikai bagātākās Eiropas Savienības valstis, piemēram, Vācija. R. Nemiro arī apšauba, ka nākamo 12 gadu laikā būs tik strauja tehnoloģiju attīstība, lai atrisinātu visas pašlaik ar elektroauto saistītās problēmas.

Šobrīd tas ir politisko dokumentu un paziņojumu līmenī. Tas pietiekami skaisti izskatās, bet gribētu redzēt pētījumus par to, vai tas vispār ir reāli izdarāms,

saka bijušais ekonomikas ministrs.

Komisijā strādājošajam neatkarīgajam, bet valdību atbalstošajam deputātam Romānam Naudiņam gan nav šaubas par tehnoloģisko progresu. “2035. gads ir ļoti tālu. Ja paskatāmies, kā 12 gadu laikā attīstījušās tehnoloģijas tiem pašiem telefoniem, arī elektriskajām automašīnām, pilnīgi droši varu prognozēt, ka bez elektroauto būs izstrādāti vēl kaut kādi iekšdedzes dzinējam alternatīvi auto. Līdz ar to es nesatraucos, tirgus un pieprasījums visu saliks pa vietām,” optimistisks ir R. Naudiņš.