NATO jaunā koncepcija: Krievija ir drauds Nr. 1

Astoņus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO beidzot oficiāli nosaukusi Krieviju par to, kas tā patiesībā ir – alianses lielāko apdraudējumu. Dalībvalstu aizsardzības plāni tiks pārrakstīti atbilstoši jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai, un tas notiks daudz īsākā laikā nekā vajadzēja, lai nonāktu pie fundamentālās atziņas, ka Krievija no alianses sabiedrotā kļuvusi par ienaidnieku.
©NATO

Iepriekšējā stratēģiskā koncepcija tika pieņemta 2010. gadā, toreizējam Krievijas Federācijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam klātesot, “redzot Krieviju kā NATO stratēģisko partneri dažādu apdraudējumu mazināšanā, piemēram, sadarbībā Eiropas teritorijas aizsardzībā no ballistisko raķešu uzbrukumiem”. Tagad Krievijas raķetes ir Eiropas lielākais drauds, un NATO gatavojas atvairīt Krievijas iespējamo uzbrukumu. Tiek ieņemta 360 grādu aizsardzība, un aizsargāta tiks katra dalībvalsts. Iepriekšējā koncepcijā Baltijas jūras reģions neparādījās vispār. Jaunajā koncepcijā - vienā rindkopā. Taču ar šo akcentu pietiek, lai Latvija, Lietuva un Igaunija varētu pieprasīt apdraudējumam adekvātus atturēšanas un aizsardzības plānus. Ar vieskaravīriem, visu šķiru bruņojumu, drošām debesīm un aizsardzību no bioloģiskajiem, ķīmiskajiem un pat kodolieročiem.

Nevar izslēgt uzbrukuma iespējamību

Galvenais dokuments, uz kā pamata turpmākajos gados būvēt un uzturēt NATO atturēšanas un aizsardzības arhitektūru, ir pieņemts un angliski izlasāms: NATO stratēģiskā koncepcija 2022 Dokumentā aplūkoti dažādi iespējamie apdraudējumi, izaicinājumi un reakcija uz tiem. Terorisms, klimata pārmaiņas, Ķīna un citi, bet tāds apdraudējuma avots, kam droši var piemērot sinonīmu ienaidnieks, ir tikai viens - Krievijas Federācija. Par to spējušas vienoties visas 30 NATO dalībvalstis. Lūk, kas dokumenta ievada daļā teikts par Krieviju:

Eiroatlantiskajā telpā vairs nav miera. Krievijas Federācija ir pārkāpusi normas un principus, kas nodrošināja stabilu un paredzamu Eiropas drošības kārtību. Mēs nevaram izslēgt uzbrukuma iespējamību sabiedroto suverenitātei un teritoriālajai integritātei.” Un tālāk 8. punktā seko pats svarīgākais teikums:

Krievijas Federācija ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds sabiedroto drošībai un mieram un stabilitātei Eiroatlantiskajā zonā. Tā tiecas izveidot ietekmes un tiešās kontroles sfēras ar piespiešanas, graušanas, agresijas un aneksijas palīdzību. Tā izmanto konvencionālus, kiber un hibrīdlīdzekļus pret mums un mūsu partneriem. Tās uzspiestā militārā nostāja, retorika un apliecinātā gatavība izmantot spēku, lai sasniegtu savus politiskos mērķus, apdraud likumos balstīto starptautisko kārtību.”

Attiecības mainīt var tikai Krievija

Tālāk dokumentā vēstīts, ka Krievijas Federācija modernizē savus kodolspēkus, paplašina savas jaunās un graujošās sistēmas ar mērķi destabilizēt drošības situāciju valstīs austrumos un dienvidos. Tālajos Ziemeļos savukārt stratēģisks izaicinājums aliansei ir Krievijas spēja traucēt sabiedroto spēku pārvietošanos un navigācijas brīvību Ziemeļatlantijā. Visbeidzot arī tas vienīgais teikums, kurā piesaukts konkrēti mūsu reģions:

Maskavas militārā nostiprināšanās, tostarp Baltijas, Melnās un Vidusjūras reģionos, kā arī tās militārā integrācija ar Baltkrieviju izaicina mūsu drošību un intereses.” NATO nemeklē konfrontāciju, bet arī neizliekas, ka apdraudējuma nav. Uz Krievijas naidīgajām darbībām tiks atbildēts vienotā un atbildīgā veidā - stiprinot sabiedroto atturēšanas spējas un aizsardzību, palielinot noturību pret Krievijas spiedienu un atbalstot partneru pretošanos agresijai. Turpmākās attiecības starp aliansi un Krieviju var mainīties tikai tad, ja “Krievijas Federācija apturēs savu agresīvo uzvedību un pilnībā ievēros starptautiskās tiesības”.

Kas der šodien, rīt var nederēt

NATO

NATO jaunā stratēģiskā koncepcija ir publisks dokuments, un tas tikai ieskicē rīcības virzienus. Konkrēti veicamie darbi un militārie risinājumi tiks sarakstīti slepenos aizsardzības plānos. Latvijas politiķi no Madrides atgriezušies ar paveikto šķietami apmierināti. Valsts prezidents Egils Levits norāda, ka “Madrides samitā pieņemtie lēmumi integrē NATO plānos un politikā Latvijas drošības vajadzības”. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Latvija ir sasniegusi to, ko vēlējās. Turklāt sarunu procesā esam bijuši uzstājīgi prasītāji, nevis lūdzēji.

Aģentūras LETA rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Baltijas valstis noslēguma sarunās līdz pēdējam bloķējušas samita vienošanās plānus, lai panāktu savai drošībai nozīmīgus lēmumus, un tieši Latvija bijusi pēdējā, kas vēl uzstāja uz uzlabojumiem, līdz panākti vajadzīgie kompromisi. Taču jāatzīst arī, ja Madrides samita rezultāts būtu Latvijai ne tik labs vai pat slikts, tāpat neviens ar to skaļi neplātītos.

Kā jaunie NATO 360 grādu aizsardzības plāni izpaudīsies praksē attiecībā uz Latviju, droši vien drīzumā jau varēsim manīt. Ir pasolīts vairāk vieskaravīru, vairāk smagā bruņojuma, drošākas debesis, pieejamāki papildspēki. Būs jābūvē pat jauna karabāze visu šo labumu uzņemšanai. Taču laimē diet, ka nu mēs esam pilnīgā drošībā, nav nekāda pamata. Krievija joprojām ir tepat līdzās - tikpat aptrakusi un tikpat neprognozējama. Un, kā komentāros par Madrides samita rezultātiem secina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Starptautiskā situācija nemitīgi mainās, kas bija labi vakar, neder šodien, adekvātie šībrīža lēmumi ir nepietiekami rīt. Tādēļ šodien nekas nebeidzas, rūpes par mūsu drošību un aizsardzību turpinās.”