Kam tiek par nenodoto pudeli depozītā iekasētie 10 centi?

Depozītu sistēmai Latvijā pēc nedēļas jādarbojas jau pilnā mērā, proti, par ikvienu Latvijā nopirktu dzērienu tiks iekasēta depozītmaksa 10 centu apmērā, un ikvienu pēc 1. augusta iegādātu dzēriena iepakoju-mu ir jāvar nodot taromātā.
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Depozītu sistēma Latvijā darbojas jau piecus mēnešus, un ne reizi vien šajā laikā “Neatkarīgā” uzklausījusi iedzīvotāju sūdzības par problēmām ar izlietotā iepakojuma nodošanu - gan pamatotas, gan nepamatotas. Līdz šim haosu šajā sistēmā radīja tas, ka veikalos varēja nopirkt dzērienus gan ar, gan bez depozīta zīmes. Tas nozīmē, ka pircējam, pirms nest nodot pudeles, vajadzēja izpētīt katru etiķeti, lai saprastu, vai to pieņems vai nē. Tā kā līdz ar 1. augustu beidzas pārejas periods un visām tirdzniecībā esošajām dzērienu pudelēm ir jābūt marķētām ar depozīta zīmi, tad šai problēmai vairs nevajadzētu būt aktuālai. Vienlaikus tas nozīmē, ka par ikvienu dzēriena pudeli no pircēja tiks iekasēti 10 centi un, ja viņš to nenodos, tad zaudēs depozītā samaksāto.

Gūst ienākumus uz nenodoto pudeļu rēķina

Nav noslēpums, ka ne visas pudeles, par kurām veikalā ir samaksāta depozītmaksa 10 centu apmērā, tiek arī nodotas. Daļa tiek vienkārši izmesta atkritumos, daļu nepieņem bojājumu vai kādu citu iemeslu dēļ. “Neatkarīgā” interesējās, kam paliek nauda par depozītā iekasēto, bet nenodoto pudeli.

SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētāja Miks Stūrītis “Neatkarīgajai” skaidroja, ka depozīta sistēmas pamatdarbības izmaksas sedz trīs galvenie ieņēmumu veidi: ieņēmumi, ko sistēma gūst par savākto un pārstrādei nodoto materiālu, depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kurus bezatbildīgi patērētāji neatgriež atpakaļ, savukārt pārējos, trūkstošos līdzekļus, kas nepieciešami sistēmas uzturēšanai un kas ir lielākā daļa no ieņēmumiem, veido ražotāju maksājumi par dalību depozīta sistēmā. “Līdz ar to depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kas netiek atgriezti sistēmā, piedalās sistēmas darbības un tālākas attīstības finansēšanā. Jāpiebilst, ka saskaņā ar iepakojuma likumu sistēmas operators ir bezpeļņas uzņēmums, kura tarifus pārrauga arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,” sacīja M. Stūrītis.

Piecu mēnešu laikā kopš sistēmas darbības sākuma tirgū laisti 138 miljoni iepakojumu, un līdz šim atpakaļ ir saņemti 72 miljoni iepakojumu. “Būtiski, ka tirgū laistie iepakojumi vēl aizvien atrodas apritē (veikalu noliktavās, veikalu plauktos), tāpat arī daļa atrodas pie patērētājiem vai nu neiztukšotā veidā ledusskapjos, vai arī tiek uzglabāta mājās kā izlietotā tara un gaida savu kārtu tikt nodotiem depozīta punktā. Paredzam, ka tie iepakojumi, kas līdz šim laisti tirgū, turpinās atgriezties depozīta punktos vēl vairākus mēnešus,” stāstīja M. Stūrītis. Līdz šim “Depozīta iepakojuma operators” izmaksājis 7,2 miljonus eiro depozīta maksās par atgrieztajiem iepakojumiem.

Pirmajā gadā SIA “Depozīta iepakojuma operators” mērķis ir savākt 70% tirgū laisto dzērienu iepakojumu. M. Stūrītis uzsver, ka tas ir ambiciozs mērķis, jo pēc pieredzes parasti pirmajā gadā sistēmas citās valstīs savāc no 60 līdz 65%. Izņēmums bija Lietuva, kur tika sasniegti 74%. Trijos gados mērķis esot sasniegt 90% savāktā iepakojumu apjoma.

Kādas izmaiņas gaidāmas 1. augustā?

Valsts vides dienests (VVD) vērš uzmanību uz to, ka no 1. augusta varēs tirgot tikai tādus dzērienu iepakojumus, kas marķēti ar depozīta sistēmas zīmi. Tomēr vēl pirms nedēļas atsevišķi depozīta iepakotāji (ražotāji, izplatītāji vai importētāji) nebija noslēguši līgumu par piedalīšanos depozīta sistēmā vai turpināja izplatīt dzērienus depozīta iepakojumā bez speciālā marķējuma.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Černodona norāda, ka ražotājiem, kuru saražotā produkcija atbilst normatīvajos aktos minētajam apjomam, ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā un izvairīšanās gadījumā būs jāmaksā dabas resursu nodoklis par depozīta iepakojumu dubultā apmērā un var tikt piemērota piespiedu nauda. Un tikai tie depozīta iepakotāji, kuru saražotais/importētais dzērienu apjoms depozīta iepakojumā ir ļoti mazs un kopējais gadā izmantotais depozīta iepakojuma apjoms ir mazāks par 150 kilogramiem (aptuveni 500 stikla pudeļu, aptuveni 5000 PET pudeļu vai aptuveni 10 000 skārdeņu), var neslēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru un laist tirgū dzērienus iepakojumā, kas nav marķēti ar depozīta zīmi.

Līdz jūlija sākumam ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” līgumus bija noslēguši 224 depozīta iepakotāji un bija reģistrēts 3891 iepakojums. VDD bažas radīja fakts, ka no minētajiem depozīta iepakotājiem 25 depozīta iepakotāji pat vēl jūlija sākumā nebija laiduši tirgū nevienu depozīta iepakojumu, bet 50 nebija reģistrējuši nevienu iepakojumu depozīta sistēmā. VDD īpašu uztraukumu radīja fakts, ka lielā preču importētāja un veikalu tīkla “Lidl” tirdzniecības vietās praktiski nebija paša tīkla tirgū laisto iepakojumu, kas marķēti ar depozīta zīmi. “Lidl” uzsver, ka uzņēmums iekļausies termiņos un 1. augustā visi “Lidl” nopērkamie dzērieni būs marķēti ar depozīta zīmi.

“Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule atzīmēja, ka jau jūlija vidū lielākā daļa “Lidl” veikalos nopērkamo dzērienu iepakojumu bija marķēti ar Latvijas depozīta zīmi. “Lidl” loģistikas centrā Rīgā notiek aktīvs darbs, lai no 1. augusta visiem produktiem būtu atbilstošās Latvijas depozīta marķējuma zīmes, veiksmīgi noslēdzot depozīta sistēmas ieviešanas pārejas periodu.

Depozīta sistēma šobrīd attiecas uz stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumu. Iespējams, nākotnē šajā sistēmā tiks iekļautas arī sīrupu un visu veidu alkoholisko dzērienu plastmasas pudeles un alkoholisko kokteiļu skārdenes.

Par mēģinājumu apkrāpt taromātu draud pat cietumsods

Portāls NRA jau rakstīja, ka 12. jūlijā Jēkabpilī depozīta sistēmas āra kioskā vīrietis taromātā mēģināja nodot pudeles, uz kuru etiķetēm viņš bija uzlīmējis viltotus depozīta sistēmas simbolus. (https://nra.lv/latvija/386461-par-meginajumu-apkrapt-taromatu-aiztur-jekabpielieti-par-sadu-nodarijumu-draud-cietumsods.htm) Valsts policija vērsa uzmanību, ka atbilstoši Krimināllikuma 180. pantam par krāpšanu nelielā apmērā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā