No Krievijas mūk "smadzenes"

Līdz ar pirmajām kara dienām no Krievijas mūk inteliģence un labu izglītību ieguvuši ļaudis, it īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti – ziņo dažādu valstu mediji.
Krievu inteliģence, ja ir iespējas, pēc 24. februāra mūk uz ārzemēm. Paliek jautājums – vai tas ir labi vai slikti; uz atgriešanos vai neatgriešanos? ©Depositphotos.com

“Smadzeņu” aizplūšana no Krievijas un atplūšana uz kaimiņvalstīm ir saistīta ar dažādiem izaicinājumiem un riskiem gan pašiem emigrantiem, gan valstīm, kas viņus uzņem.

No vienas puses, “smadzeņu aizplūšana” būtiski mazina agresorvalsts ekonomisko, līdz ar to perspektīvā arī militāro potenciālu.

No otras puses, bēg jau tie, kuri ir bijuši lielākā vai mazākā opozīcijā Putina režīmam. Viņu aizbraukšana faktiski iznīcina jau tā minimālās izredzes, ka režīms Krievijā varētu mainīties demokrātiskā ceļā.

Kā uzsvērts ASV izdevuma “Foreign Affairs” (“FA”) pētījumā, Putina režīms neapmierināto izbraukšanu ne tikai nekādi nekavē, bet pat veicina - lai šīs personas neradītu problēmas pašā Krievijā. Pats Vladimirs Putins nepilnu mēnesi pēc Ukrainas kara sākuma šajā sakarā esot pat īpaši nicīgi izteicies, ka “tauta atšķirs patriotus no neliešiem un nodevējiem un vienkārši tos izspļaus kā nejauši ielidojušu knisli”.

Trešais ir valstu drošības aspekts, tostarp industriālā noslēpuma sargāšana. Valsts drošības dienests pagājušajā nedēļā jau izplatīja paziņojumu, ka “esot brīdinājis valsts augstākās amatpersonas par riskiem, kas saistīti ar arvien vairāk Latvijā darbu sākušajiem Krievijas mediju uzņēmumiem”.

Neapšaubāmi, žurnālistu iespējas kaut kā kaitēt valsts drošībai ir nesalīdzināmi mazākas nekā speciāli iesūtītiem IT speciālistiem, kuri var gan kaitēt Latvijas kiberdrošībai, gan iegūt dažāda līmeņa noslēpumus, it sevišķi IT noslēpumus.

Drošības lietpratēji “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka emigrējušajiem IT speciālistiem jāpievērš īpaša uzmanība - jāveic nopietnas pārbaudes un modri jāseko, kādai informācijai viņi tiek klāt. Emigrantu pārbaudes, vai viņi ir pielaižami nopietnai informācijai, visos laikos ir prasījušas ļoti ilgu laiku.

Jautājuma nopietnību apliecina arī 2019. gada 19. jūlijā valsts drošības iestāžu (SAB, VDD un MIDD) kopīgi publicētās rekomendācijas par IT sistēmu drošību. Rekomendācijās cita starpā uzsvērts, ka valsts un pašvaldību institūcijām, organizējot informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumu procedūras, jānosaka, ka IT pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona, kuras “patiesā labuma guvējs ir NATO, Eiropas Savienības vai EEZ valsts pilsonis”.

Kas mūk no Krievijas?

Kā izpētījuši “FA” autori, Ukrainas kara dēļ emigrējušās personas var iedalīt četrās kategorijās, no kurām lielākā ir IT speciālisti. Atsaucoties uz kompetentiem šīs nozares avotiem, “FA” raksta, ka jau pirmajos divos mēnešos Krieviju atstājuši apmēram 100 000 programmētāju. Pārsvarā viņi vai nu strādājuši ārvalstu kompānijās, vai savās nelielās IT firmās, kas radījušas IT produktus ārvalstu kompānijām. Ieviesto sankciju dēļ vairs nav iespējami norēķini par padarīto darbu, kā arī ir pārtraukta pieeja ārvalstu serveriem. Turklāt šie speciālisti ir iesaucamā vecumā, līdz ar to viņiem jādomā, kā no iesaukšanas izvairīties, un drošākais veids - mukt no Krievijas.

Otra kategorija ir žurnālisti un nevalstisko organizāciju aktīvisti, kuri režīma represiju dēļ un reālu kriminālvajāšanas draudu dēļ Krievijā vienkārši vairs nevar strādāt.

Būtiska daļa šīs kategorijas emigrantu ir izvēlējušies Latviju - Latvijas Radio pagājušajā nedēļā vēstīja, ka kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijā esot ieradušies vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas.

Karjera Krievijā beigusies

Trešā kategorija ir liberālā inteliģence no lielajām pilsētām - profesūra, pētnieki, vēsturnieki. Šo cilvēku karjera viņu liberālo uzskatu dēļ Krievijā, kur “ieviesta cenzūra un kur apšaubīt oficiālo vēstures versiju ir kriminālnoziegums”, ir beigusies.

Ceturtā grupa ir biznesmeņi, sankcijām pakļauto lielo korporāciju menedžeri un banku darbinieki. Šī it kā ir visbagātākā emigrantu kategorija, tomēr, kā izpētījis “FA”, liela daļa no viņiem ir bijuši spiesti jau atgriezties Krievijā, jo “Visa” un “Mastercard” ir bloķējuši Krievijas pilsoņu banku kontus. Domājams, ka viņi sagatavosies labāk un dosies uz ārzemēm vēlreiz.

Uz kurieni viņi dodas?

Vairākos ārvalstu medijos publicētos pētījumos norādīts, ka pašlaik krievu emigranti izvēlas citus galamērķus nekā iepriekšējos emigrācijas viļņos. Ņemot vērā grūtības ar vīzām, pašreizējie emigranti lielākoties dodas uz Gruziju, Armēniju, Uzbekistānu Kazahstānu un Turciju.

Tomēr ASV saskata potenciālu krievu IT speciālistu piesaistīšanā, tāpēc maijā esot paziņots, ka ASV atvieglos šīs kategorijas emigrantu ierašanos šajā valstī, raksta tieši ASV bāzētais “FA”. Līdz ar to varētu palielināties emigrantu plūsma uz šo valsti.

Interneta medijam “meduza.io” Helsinku universitātes socioloģe Margarita Zavadskaja, kura veikusi socioloģiskās aptaujas krievu emigrantu vidū, stāstījusi, ka apmēram 25% izceļotāju ir devušies uz Turciju, 23% - uz Gruziju, 15% - uz Armēniju.

45% viņas pētījuma respondentu ir IT speciālisti, un viņu vidējais vecums ir 32 gadi. 15% no emigrējušiem ir kultūras darbinieki, 15% - skolotāji un zinātnieki, 15% - biroja darbinieki, izpētījusi socioloģe.