Kāpēc vēja parkiem vieta mežos

Par vienu no Latvijas enerģētiskās neatkarības stūrakmeņiem jākļūst divu valsts uzņēmumu “Latvijas Valsts meži” (LVM) un “Latvenergo” kopīgi izveidotiem vēja parkiem, t.i., no vēja elektrību ražojošām turbīnām.
©Depositphotos.com

Vēja parki pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc atrisinājuma mūžīgā dzinēja radīšanas problēmai. Vējš taču pūš un pūtīs pats no sevis mūžīgi mūžos. Tātad ir identificēts avots jau esošai enerģijai, kas tikai jāpārveido cilvēku vajadzību apmierināšanai piemērotā formā. Savukārt šī forma jau visiem zināma un pašsaprotama - tātad elektrība. Latvijas iedzīvotāju kolektīvo acu pirmo uzmetienu vēja parkiem apliecina pētījums, kura rezultātus savā elektroniskajā arhīvā deponējusi Latvijas valdība. 2008. gada pavasarī tirgus un sociālo pētījumu firmai SKDS tika pasūtīta aptauja par cilvēku attieksmi pret dažādiem enerģijas iegūšanas veidiem. Tieši vēja ķeršanu šo vārdu gandrīz burtiskajā nozīmē Latvijas iedzīvotāju vairākums atzina par visvēlamāko nodarbošanos enerģētikā:

Ekrānšāviņš

- Atbildot uz jautājumu “Kā Jūs kopumā vērtējat elektroenerģijas iegūšanu, izmantojot šādus avotus?”, vairāk nekā 4/5 respondentu pauda pozitīvu attieksmi (atbildes “ļoti pozitīvi” un “drīzāk pozitīvi”) pret vēja enerģiju (86%), saules enerģiju (84%) un ūdens enerģiju (hidroelektrostacijas) (80%). Vairākums iedzīvotāju (76%) pozitīvi vērtēja arī tādu elektroenerģijas ieguves avotu kā “biomasas (koka, augu pārpalikumu, dažādu atkritumu, pārpalikumu) pārstrādāšanu”. Arī tādu avotu kā gāze un ogles izmantošanu elektroenerģijas ieguvei pētījuma dalībnieki atzinīgi vērtējuši biežāk (45%-48%) nekā kritiski (35%-39%). Savukārt pret atomenerģijas (atomelektrostaciju) un naftas izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai vairākums respondentu bija noskaņoti negatīvi - atbildes “ļoti negatīvi” un “drīzāk negatīvi” norādīja 52%-53%.

Pamācoši, ka tobrīd Latvijas iedzīvotājiem tikai kā labie nodomi un solījumi pazīstamie vēja un Saules enerģijas iegūšanas veidi kaut nedaudz, bet tomēr apsteidza kopš Ķeguma HES celtniecības ar valsts spēku reklamēto un dažos gadījumos pat uzspiesto enerģijas iegūšanu no Daugavas ūdens tecējuma. Pret Pļaviņu HES celtniecību Latvijas iedzīvotāji drīkstēja parādīt pigu tikai kabatā, toties pret Daugavpils HES projektu šis pigas tika rādītas jau publiski, kam bija būtiska nozīme padomiskās Latvijas nomaiņā ar tagadējo Latviju. Jautājums, kāpēc tagadējā Latvija nav pārklāta ar vēja parkiem, ja Latvijas iedzīvotāju absolūtais vai nospiedošais vairākums to sen ir vēlējies. Šo pašu jautājumu var formulēt arī par spēkiem, kuri līdz šim spējuši nobloķēt vēja parku būvniecību. Vai šie spēki tagad salauzti?

F64

Atbildēt uz šiem jautājumiem Neatkarīgajai uzņēmās ekonomikas ministre Ilze Indriksone (attēlā):

- Iepriekš cilvēki teica “jā, attīstiet vēja parkus globāli” - attīstiet līdz vietai, kurā vēja turbīna parādīsies manā acu priekšā. Tiklīdz tā tur varēja parādīties, tā attieksme mainījās. Tāpēc svarīgi ir attīstīt vēja parkus tur, kur tie cilvēkiem vismazāk traucēs. Tādā veidā ir radies LVM un “Latvenergo” kopīgais projekts iegūt enerģiju ar vismazāko kaitējumu cilvēku emocijām, jo arī tās jāņem vērā. Estētiskais piesārņojums arī ir piesārņojums. Tāpēc starp soļiem, kam jāatvieglo vēja parku īstenošana, mēs esam ielikuši diskomforta maksājumu vietējiem iedzīvotājiem par vēja enerģijas iegūšanu viņu vizuālajā telpā. Kuri tai piekritīs, tie iegūs labumu arī tiešā veidā, nevis labumu tikai kā enerģētisko drošību Latvijai kopumā. Turklāt situācija ir kardināli mainījusies - iedzīvotāji ir sapratuši enerģētiskās drošības nozīmi un emocionālo protestu vairs nebūs. Tikpat radikālas pārmaiņas redzamas vēja parku attīstītāju pusē, kuru piedāvātā vēja un saules enerģija šobrīd nav dārgāka par citiem enerģijas veidiem. No vienas puses, tas ir slikti, bet no otras - tas nodrošina attīstību.

Iedzīvotāju tagadējo noskaņojumu situācijā, kad vēja parku attīstīšana Latvijā jau daudz reālāka nekā līdz šim, parāda pēc LVM pasūtījuma SKDS šā gada maijā veiktā aptauja, kurā atbalstu vēja parku būvniecībai pauduši 77% aptaujāto.

Šobrīd vēja parku būvniecību atvieglinošo regulējumu kopums atrodas Saeimā, kur, vēlreiz citējot ministri, “visi grib būt aktīvi”. Proti, piedāvā izplest šos atvieglojumus aizvien tālāk, kas liek saausīties, vai gala rezultātā netaps kaut kas līdzīgs tagad lamuvārda nozīmē lietotajai burtu kopai OIK, kurā iekļāvās arī dažu vēja parku dotēšana uz elektrības patērētāju rēķina. Ticēsim, ka toreiz pieļautās kļūdas tagad tiks ņemtas vērā un strīdi Saeimā novedīs līdz saprātīgam rezultātam.

Publicitātes foto

“Mēs gribam visiem vienādus noteikumus - gan LVM un “Latvenergo” kopīgajam projektam, gan citiem vēja parku attīstītājiem, uzsver LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš (attēlā). Viņš iepazīstināja Neatkarīgo ar šī projekta jēgu un pamatnosacījumiem:

- Sākotnējās aplēses par konkurētspējīgas zaļās enerģijas iegūšanu bez valsts dotācijām tika izdarītas atbilstoši tām enerģijas cenām, kādas tās bija pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai 24. februārī. Divi lieli valsts uzņēmumi - “Latvenergo” ar zināšanām un pieredzi enerģijas ražošanā un pārvadīšanā un LVM ar izpratni un kompetenci par zemes efektīvu izmantošanu kopā spēj attīstīt projektu uz tirgus principiem, lai ieguvumi būtu visai sabiedrībai. Viens no priekšnosacījumiem tam ir tehnoloģiju attīstība - tagadējās jaunāko tehnoloģiju turbīnas spējīgas iegūt daudz enerģijas pat no lēna vēja, ko nespēj pirms gadiem 15-20 gadiem Rietumeiropā lielā apjomā un Latvijā pāris vietās uzstādītās turbīnas. Pēc mūsu aprēķiniem, vēja parku būvniecībai Latvijā principā pieejami gandrīz 500 tūkstoši ha meža zemes, bet tas nenozīmē, ka, ja viena turbīna prasa ap 0,8 ha zemes, aritmētiski uz kopējās mežu platības iespējams izvietot vairāk nekā 500 tūkstošus turbīnu, Būs vēl jāņem vērā vēja jaudas un citi ierobežojumi, ko noteiks ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). LVM un “Latvenergo” izveidotā kopuzņēmuma vēja parki tiks izvietoti apmēram 10% no vēja parkiem pieejamās meža zemes, bet pārējos 90% LVM piedāvās jebkuram nomniekam uz tādiem pašiem noteikumiem kā savam meitas uzņēmumam. Valstij ir jānosaka vēja parkiem iznomājamās zemes nomas maksas aprēķināšanas metodika, lai atrisinātu klasisko strīdu, ka jebkurš nomnieks, tai skaitā LVM un “Latvenergo” kopuzņēmums, grib maksāt mazāk, bet iznomātājs - saņemt vairāk. Tieši tas pats sakāms par maksājumiem pašvaldībām, ja tādi vispār tiks ieviesti attiecībā uz meža zemēm.

Meža zemēs plānots, ka vēja parki atradīsies tālu no apdzīvotām vietām un IVN procesā, strādājot kopā ar vides ekspertiem tiks darīts viss, lai minimāli ietekmētu vidi. LVM un “Latvenergo” kopuzņēmuma nodibināšana nenozīmē, ka vēja parku būvniecību būs iespējams uzsākt šogad vai nākamajā gadā. Valdībai vēl jāpaveic vairāki uzdevumi likumdošanas sakārtošanā, arī konkrēto vietu izvērtēšana un IVN process aizņems laiku. Pašlaik plānojam, ka, ja visi iepriekš minētie uzdevumi noritēs raiti, pirmo turbīnu būvniecība varētu notikt 2026. gadā.