Pat bulciņa uz Maskavu var būt sankciju pārkāpums

Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā sankciju pārkāpšana ir kriminālsodāma darbība, tajā pašā laikā valsts neiesaistās komersantu lēmumu pieņemšanā, līdz pārkāpums nav noticis. Sankciju ievērošana ir katra paša atbildība, un jo dziļāk riskantajā zonā, jo lielākas iespējas ir kļūdīties. Pat valsts iestādes baidās pieņemt jebkādus lēmumus saistībā ar sankcijām. Baidās kaut ko aizliegt, baidās atļaut, baidās lemt par izņēmumiem. Šajā ziņā visnevarīgākās ir transporta sektora iestādes un institūcijas. Tāpēc Satiksmes ministrija tiek mudināta veikt attiecīgu auditu savā nozarē. Īpaši, ja kāds valstij piederošs uzņēmums tiktu pieķerts sankciju pārkāpšanā, tas diskreditētu Latvijas valsti kopumā.

Ar amerikāņiem nejoko

Par sankciju ievērošanu Latvijā tika runāts arī pēdējā Sankciju koordinācijas padomes sēdē, atgādinot, ka visām personām ir pienākums ievērot starptautiskās jeb ANO Drošības Padomes un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kā arī Latvijas nacionālās sankcijas. Tas nozīmē, ka ikvienai personai ir pienākums veikt visas darbības, lai ievērotu ES noteiktās sankcijas, tajā skaitā izvērtējot potenciālās negatīvās sekas, ieskaitot riskus reputācijai. Un ir jau vēl arī Lielbritānijas un ASV sankcijas. Ar pēdējām pavisam nedrīkst jokot. Lai atceramies, kā ar dažiem teikumiem vienā paziņojumā presei tika iznīcināta Latvijas lielākā komercbanka “ABLV Bank”. Tāpēc pret sankcijām un pārbaudi jāizturas ar vislielāko rūpību.

Kā neuzkāpt grābeklim

Protams, ja uzņēmējs tirgo bulciņas uz stūra Vērmanes dārzā, riska tikpat kā nekāda. Savukārt, ja bulciņas tiek pakotas un sūtītas uz Maskavu, var uzkāpt grābeklim. Problēma ir apstāklī, ka nav tāda viena konsolidēta sankciju saraksta, kurā iemest potenciālā biznesa partnera nosaukumu. Saraksti ir daudzi un dažādi - ieviestas vairākas sankciju kārtas. Daļa vērstas pret konkrētām privātpersonām, daļa pret uzņēmumiem, tad vēl ir sektorālās sankcijas, kas ierobežo darbības konkrētās nozarēs. Vēl eksistē tāda lieta kā dalībvalstu noteikti izņēmumi, un tad, ja ļoti, ļoti vajag un gribas, bulciņu uz Maskavu sūtīt tomēr drīkst. Bet atkal jau - tāda viena resursa, kur ar šiem izņēmumiem iepazīties, nav. Dažādi avoti, savstarpēji nesaderīgi formāti, un arī šo sarakstu izskatīšana vēl neko negarantē, jo vēl taču jāpēta, vai sadarbības partnerim tajā galā patiesais labuma guvējs pastarpināti nav sankcionēta persona.

Saraksti, kartes, meklētāji

Ārlietu un Tieslietu ministrija ir centušās viest zināmu kārtību sankciju aprakstos un meklētājos. Ārlietu ministrija mājaslapas sadaļā Sankcijas, kur apkopoti sankciju lēmumi, izveidojusi jaunu apakšsadaļu Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Savukārt caur Tieslietu ministrijas mājaslapu pieejami Dati par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros. Te, piemēram, iespējams uzzināt, ka vienīgais Latvijā sankcionētais gaisa kuģis pieder slavenākajam sankcionētajam personāžam no Latvijas - Kremlim tuvajam miljardierim Pjotram Avenam. Un vēl vairākas mašīnas, kas attiecīgi nav apkalpojamas, tāpat kā pats Avens. Ievadot viņa uzvārdu Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā pieejamajā sankciju meklētājā, var arī uzzināt, kāpēc. Jo viņš “aktīvi atbalstīja darbības un īstenoja politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību”. Tāpēc viņam nedrīkst pārdot bulciņu - ne Vērmanes dārzā uz stūra, ne arī Maskavā. Viņš ir toksisks. Sadarbības partneru pārbaudei no starptautiskajiem meklētājiem Latvijas Finanšu nozares asociācija uzņēmējiem iesaka lietot ES Sankciju karti.

Bet principā, ņemot vērā, cik ārkārtīgi sarežģīti ir pārvaldīt un pārbaudīt sankciju sarakstus un objektus, šobrīd visvienkāršākais risinājums ir vispār atteikties no darījumiem ar sankcijām pakļautajām valstīm un peļņas, ko tie sola - pirmām kārtām jau Krieviju un Baltkrieviju. Lielākā daļa banku jau pašlaik atsakās apkalpot šos augsta riska darījumus. Un, ja ASV atzīs Krieviju par terorisma finansētāju, faktiski tas nozīmēs beigas jebkādiem darījumiem ar Krieviju.

Krimināllikums

84. pants. Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana

(1) Par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 13.12.2012., 29.10.2015., 28.01.2016., 06.06.2019. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā