Latvija amerikāņiem prasa naudu armijas dzelžiem

ASV valsts aizsardzības sekretāra Loida Ostina vizīte bija vairāk simbolisks žests, lai demonstrētu Krievijai sabiedroto raizes un rūpes par NATO austrumu flanga drošību. Taču Latvija šo formālo vizīti gudri izmantoja, lai izdarītu jaunu finansiāla atbalsta pieprasījumu militārā aprīkojuma iegādei. Ja gribat Krieviju turēt pa gabalu – mums nepieciešami gan sabiedroto zābaki uz Latvijas zemes lielākā skaitā, gan nauda dzelžiem.
©Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministra Arta Pabrika veikto pasūtījumu vakar kopīgā preses konferencē ar ASV kolēģi iemūžināja starptautiski mediji un dažādi ģenerāļi. Tagad atliek cerēt, ka raķešartilērijas sistēmas HIMARS uz Latviju tiks atsūtītas par visnotaļ draudzīgu cenu un lērums lādiņu komplektā.

Vēstījums Krievijai

Loids Ostins savu sakāmo gan jau varēja Latvijas kolēģim pateikt pa drošo komunikācijas līniju. Varēja arī sarīkot attālinātu mītiņu zūmā vai kādā citā lietotnē, jo vajadzēja parunāties arī ar Latvijas prezidentu un premjeru. Bet viņš atlidoja personīgi, pavadot Latvijā divas dienas, un tā ir ziņa ne tikai Latvijas sabiedrībai - esiet droši, ASV jūs pieskata, bet arī ziņa Krievijai - redz kur mēs esam. NATO robežvalstī, un nieka 500 metru no jūsu vēstniecības.

Nekādi radikāli jaunumi no ASV valsts sekretāra puses vismaz publiski neizskanēja. Krievija ir Eiropas lielākais drauds. Ir jādara maksimālais, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā. NATO ir aizsardzības organizācija, bet, ja Krievija iedomāsies uzbrukt kādai NATO valstij, tātad Latvijai, tas tiks tulkots kā uzbrukums visai aliansei. Pieminēta tika arī Somija un Zviedrija, kas, stājoties aliansē, kalpos par būtisku pastiprinājumu. Attiecībā uz Ukrainu amatpersonas uzsvēra nepieciešamību turpināt smago ieroču piegādes.

Par naudas lietām

Amerikāņi šajā ziņā rāda priekšzīmi Eiropai. Loids Ostins personīgi vismaz reizi nedēļā sazinoties ar Ukrainas aizsardzības ministru, reizēm pat divas. Konsultējoties par nākamajām piegādēm. Un ASV arī solītos ieročus piegādā. Eiropas lielās valstis tikmēr ir naskākas uz runāšanu un izrādīšanos nekā reālu palīdzēšanu. Piemēram, līdz jūnija beigām Francija un Itālija bija nosūtījušas mazāku militāro palīdzību nekā Latvija. Bet šo valstu budžeti un izmēri ir nesalīdzināmi lielāki. Par naudas lietām preses konferencē runāja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, atgādinot, ka mūsu budžets ir relatīvi mazs, bet uzdevums aizsargāt alianses austrumu robežu - ļoti sarežģīts un finansiāli ietilpīgs. Tāpēc Latvijai ir nepieciešams vēl lielāks ASV atbalsts - vairāk sabiedroto karavīru, vairāk kopīgu mācību un arī vairāk naudas, lai iegādātos jaunu militāro aprīkojumu. Pirmām kārtām pretgaisa un Baltijas jūras piekrastes aizsardzībai. Neizskatījās, ka Loidam Ostinam pret šādu publisku pasūtījumu izdarīšanu būtu kas iebilstams, bet noslēgumā ministri prom devās lēnā gaitā sačukstoties. Var jau būt, ka viss sarunāts.