Starp priekšvēlēšanu solījumiem ieraksta pseidodeportāciju likumu
Visa koalīcijas partijas sacenšas par to, kura visticamāk uzdosies par pašu galveno Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu deportācijas kārtotāju. Vēl jo uzskatāmāk šādu sāncensību parāda abi koalīcijas vadoņi - praktiskais vadītājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un simbols, Valsts prezidents Egils Levits. Tagadējā koalīcija viņu padarīja par prezidentu 2019. gada maijā uz četriem gadiem Tātad viņam līdz pilnvaru beigām palicis mazāk par gadu. Savu pilnvaru laiku viņš nav izmantojis tā, lai partijas varētu celt savu popularitāti uz viņa popularitātes rēķina, jo tādas nav. Tieši otrādi, partijas cenšas izpirkt savus grēkus ar mājieniem, ka Valsts prezidenta nākamās vēlēšanas būs E. Levita kā grēkāža upurēšanas rituāls, ja vien 14. Saeimas vēlētāji atļaus 13. Saeimas koalīcijas partijām šādu rituālu paveikt. Savukārt E. Levits mēģina pārlikt savu grēkāža likteni uz deportējamiem krieviem un baltkrieviem.
Vai tiešām top Deportāciju likums?
Laika ziņā pēdējo E. Levita uznācienu deportatora lomā aģentūra LETA iegrāmatojusi 24. augustā ar tādiem E. Levita vārdiem, ka “Krievijas armija slepkavo Ukrainā, bet Krievijas pilsoņi mierīgi atpūšas Eiropā. Mums šajā jautājumā ir sava nacionālā politika. Kopš kara sākuma Krievijas pilsoņiem netiek izsniegtas jaunas vīzas. Mēs ar premjeru esam vienisprātis, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) nedrīkst automātiski pagarināt, tas būs iespējams tikai izņēmuma gadījumos.” Tādā veidā E. Levits pats (ap)maldījies vai citus maldina, it kā tie būtu TUA saņēmēji, kas “mierīgi atpūšas Eiropā”. Nē, atpūšas tūristi, bet TUA saņēmējiem pēc definīcijas jāstrādā, jāaudzina bērni, jāpacenšas saglabāt laulība ar Latvijas pilsoni. Pirms tam pretendentiem uz TUA jāpierāda Latvijas valsts iestādēm, ka viņi atbilst kādam no pārdesmit iemesliem, kuru dēļ Latvija piešķir TUA. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka laika posmā no 24. februāra, kad Krievija uzbruka Ukrainai, līdz 12. augustam izsniegusi 388 pirmreizējās TUA Krievijas un 166 pirmreizējās TUA - Baltkrievijas pilsoņiem.
24. augustā E. Levits uzstājās pārī ar K. Kariņu, kurš runāja vienā līmenī ar E. Levitu. “Iekšlietu ministrija izstrādās likuma grozījumus par TUA un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Ja iepriekš TUA teju automātiski tika pagarināta pēc pieciem gadiem, tad tagad mēs pāriesim, ka TUA pamatā neatjauno, izņemot atsevišķus gadījumus,” premjeru citē LETA. Viņa teiktajā taisnība, ka Iekšlietu ministrija tik tiešām gatavo grozījumus Imigrācijas likumā, lai to varētu pasniegt arī kā Deportāciju likumu, taču nav taisnība, ka Latvija jau tagad, ar premjera anonsētajiem likuma grozījumiem ieviestu kārtību, kādā “TUA pamatā neatjauno, izņemot atsevišķus gadījumus”.
Šeit teiktais attiecas tikai uz to, ko Iekšlietu ministrija piedāvā šobaltdien, t.i., šosiltdien, neizslēdzot pavisam citus pavērsienus jau tuvākajā nākotnē: “Grēkāžu daudzums un sodu smagums būs atkarīgs gan no dabas spēkiem ar nākamās ziemas aukstumu vai ne aukstumu, gan no Eiropas valstu prasmes izgrozīties ar mazāku daudzumu energoresursu. Kādā mērā tas neizdosies, tādā nāksies tik tiešām pamanāmi - pa miljoniem cilvēku - samazināt apsildāmo iedzīvotāju skaitu un - galvenais - sagādāt salstošajiem cilvēkiem psiholoģiski kompensējošu izpriecu ar citu cilvēku aizsūtīšanu pasakaini aukstās Krievijas virzienā.”
Latvija izraida Latvijā neesošus cilvēkus
Pārskatāmības dēļ palūkosimies tikai uz Krievijas pilsoņiem izsniegto TUA dinamiku ar paskaidrojumu, ka Baltkrievijas gadījumā vairākas reizes mazāku skaitļu līmenī tiek apliecinātas tieši tādas pašas izmaiņas, kādas raksturo TUA izsniegšanu vai atņemšanu Krievijas pilsoņiem. Šā gada 12. augustā Latvijā bijušas spēkā 9 189 derīgas TUA Krievijas pilsoņiem. Tas rāda, ka mazliet vairāk nekā gada laikā šādu TUA skaits samazināts par pustūkstoti no 9 795 TUA, cik bijušas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz šim bijis tā, ka PMLP divreiz gadā sniedz pārskatu par to, kā TUA un PUA sadalās gan starp visām valstīm, kuru pilsoņi tādas atļaujas dabūjuši, gan starp TUA un PUA piešķiršanas iemesliem.
Jau 9 795 TUA Krievijas pilsoņiem 2021. gada 1. jūlijā bija mazāk, nekā 10 379 TUA 2020. gada 1. jūlijā. Starp šiem datumiem zināms summārā samazinājuma cēlonis, ka no 4 941 līdz 4 432 sarucis to TUA skaits, kas pamatotas ar Latvijā iegādātiem nekustamiem īpašumiem, kamēr citi iemesli TUA saņemšanai palikuši spēkā. Vēl jo krasāk tas pats turpinājies pēdējā gada laikā, līdz 12. augustam atstājot tikai 1 820 TUA, kas izsniegtas atbilstoši investīcijām nekustamos īpašumos un citos veidos, ko izmantoja salīdzinoši maz. Visticamāk, ka šis samazinājums gandrīz vai atspēko sakāmvārdu par paēdušo vilku un dzīvo aitu. Lai gan sakāmvārds brīdina, ka tas nav iespējams, konkrētajā gadījumā kaut kas tuvu tam ir noticis. Tā varētu raksturot Latvijas tikšanu vaļā tikai no tiem cilvēkiem, kuri bija izmantojuši ērtības nopirkt TUA Latvijā, lai dzīvotu siltākās vietiņās jebkur Šengenas zonā. Taču tagad šim samazinājuma vajadzētu atdurties pret robežām, kuras caursist Latvja vēl nav gatava.
Vīriem sievas, sievām vīrus, uzņēmumiem darbiniekus!
TUA pircēju iztrenkāšana var ritēt kā pa sviestu līdz tiem cilvēkiem, kuru atrašanos Latvijā pamato laulība ar Latvijas pilsoni, nepilsoni vai ārzemnieku, ja tam atkal savs pamatojums, lai fiziski vai juridiski atrastos Latvijā. 2021. gada 1. jūlijā Latvijā uzskaitīti 2 126 laulātie un viņu radinieki, kas laulātajiem pievienojušies. Tālāk šajā paša sērijā 174 Krievijas pilsoņi, kas bez laulībām spējuši radīt Latvijas pilsoņus un 113 Krievijas pilsoņi kā Latvijas nepilsoņu vecāki; un 135 Krievijas pilsoņi, kas dzīvo Latvijā pie vecākiem ar Latvijas pilsonību.
Lai nu vārdu līmenī būtu tā, kā likuma grozījumus piesaka Iekšlietu ministrija, ka TUA atjaunošana kā “izņēmumi paredzēti personām, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm, vai kam ir vai bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, piemēram, bijuši laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kurš miris un laulātajiem bijis kopīgs bērns - Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis,” bet skaitliski izņēmumu tādā gadījumā kļūs vairāk nekā solīto TUA atņemšanas gadījumu. “Grozījumi paredz atkārtotu uzturēšanās atļauju izsniegt arī personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai sāktu nodarbinātību vai komercdarbību.”
Koalīcijas priekšvēlēšanu priekšnesumu skaitā iekļaujama arī valdība izbraukuma sēde 23. augustā Ludzā. Tur Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam bija ērti atsaukties uz Latgales uzņēmēju aptaujas rezultātiem, ka tie rādot bažas, vai Imigrācijas likuma grozījumi neatņems iespējas Latvijā un tieši Latgalē izmantot darbiniekus no Baltkrievijas. Ministri atkal metās apsolīt visiem visu. LETA fiksējusi iekšlietu ministra Kristapa Eklona vārdus, ka augsti kvalificēts darbaspēks ir izņēmums un šīs kategorijas cilvēkus izvērtēs īpaši. Ja viņi atbildīs prasībām, tad šiem cilvēkiem pagarinās darba vīzas Latvijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pieļāva, ka Baltkrievijas pilsoņi dabūšot vīzas un uzturēšanās atļaujas vieglāk nekā Krievijas pilsoņi.
Šis stāsts ir K. Kariņa vadītās koalīcijas un valdības pretrunīgajiem solījumiem, nevis par to, kuru no solījumiem pildīt un kuru nepildīt attiecībā uz Krievijas un Baltkrtievijas pilsoņu ielaišanu un paturēšanu Latvijā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
