"Jaunajai Vienotībai", neskatoties uz valdības vadīšanu, ne īpaši sekmējies ar solītā pildīšanu

Svarīgi, ka “Jauno Vienotību” (JV) Kariņa valdībā pārstāv arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām JV solīja nodokļu samazināšanu zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu, un atvieglojumus par apgādājamiem. Nevar teikt, ka partijai ir izdevies paveikt solīto, bet šis tas ir izpildīts.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir celts un no 2022. gada vidus ir 500 eiro. Taču pašām nabadzīgākajām strādājošo grupām neapliekamā minimuma celšana nepalīdz vai palīdz maz, un viņu ienākumi būtiski nepalielinās.

Sākot ar 2021. gada vidu, sociālās iemaksas par jebkuru sociāli apdrošināmo personu - tajā skaitā nepilnu darba laiku strādājošo - veicamas no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Finanšu ministrija to skaidroja ar nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku, taču daļai mazaizsargāto iedzīvotāju tas neko pozitīvu nedeva - darba devējiem kļuva neizdevīgi viņus nodarbināt zemu atalgotos darbos uz nepilnu slodzi.

JV solīja apkarot ēnu ekonomiku, samazinot nodokļu slogu zemajām algām un ieviešot vienkāršu obligātu ienākumu deklarēšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Taču ēnu ekonomika, ja klausāmies, ko saka “SSE Riga” pētnieki, nav mazinājusies, bet pat divos gados augusi, sasniedzot 26,6% no IKP.

13. Saeimas priekšvēlēšanu diskusijās JV solīja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) neapliekamu minimumu gan telpām, gan zemei, vadoties pēc kvadrātmetriem vai kadastrālās vērtības, un pauda ideju, ka, nosakot īpašuma ar NĪN apliekamo vērtību, būtu vairāk jābalstās uz konkrētā īpašuma tirgus vērtību vai, iespējams, jāatsakās no mājokļa aplikšanas ar nodokli, bet ar NĪN jāapliek tikai zeme. Taču šāda ideja nav pieņemta.

Pašlaik valdība ir laimīgi izglābusies no pedagogu streika. Lai gan izglītība 13. Saeimā nav bijusi JV, bet “Konservatīvo” lauciņš, līdzatbildīga ir arī JV. Centieni nepildīt solījumus pedagogiem ir tāda kā “hroniska slimība” - jau 2018. gadā pirms 13. Seimas vēlēšanām toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš pārstāvēja “Vienotību”, apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu.

2018. gada 15. janvārī valdība izdeva rīkojumu Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”. Taču pedagogiem visu laiku ir nācies plēsties, pierādīt un atgādināt, ka valdībai un ministrijai savi solījumi jātur un vismaz pašu pieņemtie lēmumi jāpilda.

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām JV publicēja savu īso - 4000 zīmju - programmu ar nosaukumu “Programma Latvijas izaugsmei”, kurā tika nosaukti partijai prioritārie darbības virzieni, “lai veidotu Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti, celtu tautas labklājību un radītu apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro”.

Nu tālu līdz vidējai algai 1500 eiro vairs nav, taču šie cipari ir pirms nodokļu nomaksas. Turklāt starplaikā ir bijusi mežonīga inflācija, kas nupat pārsniedz jau 21%.

Protams, 4000 zīmju programmas nevar uzskatīt par konkrētiem solījumiem, bet par apņemšanos darīt visu, lai sasniegtu mērķi. Un krietnu daļu no nospraustajiem mērķiem JV nav izdevies panākt.

Nav piepildījusies apņemšanās: “Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām ES, vēl divas - prestižāko sarakstā.” Līdz simtniekam ES vēl tālu. Bet labi, ka vismaz Austrumeiropas un Centrālāzijas konkurencē Latvijas augstskolas nav sliktās vietās. 2021. gada QS Austrumeiropas un Centrālāzijas (Emerging Europe and Central Asia, EECA) universitāšu reitingā LU ir 41. vietā, RTU ieņem 57. vietu, bet RSU - 121. vietu

Veselības aprūpē JV sapņoja un solīja samazinātas zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci. Nav samazinātu cenu, un nav dzirdēts, ka konkurence būtu kļuvusi godīgāka, drīzāk pat otrādi.

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām JV rakstīja: “Radīt apstākļus tehnoloģiju un radošās ekonomikas jaunuzņēmumu izaugsmei, sekmēt digitalizāciju un inovācijas.” Tagad pašā parlamenta sasaukuma izskaņā pēc “Konservatīvo” un Nacionālās apvienības deputātu iniciatīvas Imigrācijas likumā ir iestumtas tādas normas, kas atstumj no Latvijas Baltkrievijas un Krievijas inovatīvos jaunuzņēmumus. Katrā ziņā likuma grozījumi stipri apgrūtina viņu dzīvi, lai gan iepriekš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija visādi vilinājusi jauzņēmīgos inovatorus uz Latviju.

Sadaļā “Motivēta valsts pārvalde” bija tāda programmatiskā nostādne kā “Ieviest pašvaldību referendumus”. Šis nu ir tāds punkts, kuru lasot jāizberzē acis - vai tiešām to solīja JV? Kariņa valdības kurss ir bijis tieši pretējs - nevis veicināt pašvaldību demokrātiju, bet to slāpēt. Kaut vai kopīgi ar “Attīstībai/Par!” diezgan voluntāri ieviešot administratīvi teritoriālo reformu.

Kopumā jāatzīst, ka JV demonstrētā valdības vadīšana ir bijusi tāda, ka varbūt der miera laikiem, bet krīzes brīdī notiek vilcināšanās, izvairīšanās no atbildības, vainīgo meklēšana citās partijās un ārējos apstākļos. Taču, lai gan Kariņš un viņa valdība globālās kovida sērgas laikā darbojās haotiski un arī ar solījumu pildīšanu tai nav pārāk veicies, 14. Saeimas vēlēšanās JV ir izredzes iegūt pat vislielāko mandātu skaitu. Tā rāda sociologu firmu reitingi. Premjers, ministri un JV deputāti ir labi pazīstami, viņiem pieder lieli administratīvie resursi, jo plašsaziņas līdzekļi viņus bieži intervē. JV, dabiski, nepiesaistīs sev “protesta elektorātu”, bet JV var cerēt uz to vēlētāju daļu, kas nevēlas kādas straujas, neprognozējamas pārmaiņas.

Par citu partiju spēju īstenot priekšvēlēšanu solījumus var izlasīt šeit:

"Attīstībai/Par!" nespēja tikt galā ar izaicinājumiem

Nacionālā apvienība izgāzusies ekonomikas jomā

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā