Aizdomas, ka "Altum" kontrolē nevis ministriju pārstāvji, bet aizkulišu darboņi
No saņemtajām atbildēm izriet - par valstij piederošo uzņēmumu labu pārvaldību var uzskatīt, ja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ģimene tiek turēta aizdomās par biznesa saitēm ar sankcijām pakļautiem Krievijas uzņēmējiem. Par labu uzņēmuma pārvaldību var arī uzskatīt, ja ieinteresēti uzņēmēji valdes vietā sastāda dokumentus, lai valsts uzņēmuma vārdā cīnītos ar saviem biznesa konkurentiem.
Iemesls reaģēt
Priekšvēlēšanu skandālu, kā arī kara ziņu jūklī garām paslīdējis vairāku gadu garumā plašsaziņas līdzekļos publicētais par “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa rīcību un šīs rīcības likumību, kā arī par viņa ģimenes saitēm ar sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmēju.
Piemēram, šā gada maijā portālos “pietiek.com” un “puaro.lv” izskanēja informācija par Valsts drošības dienesta interesi saistībā ar “Altum” valdes priekšsēdētāja R. Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskām sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmēju Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko “Altum” valdes priekšsēdētāja ģimenei nodrošina šis saites.
Pirms vairākiem gadiem “Altum” agresīvi vērsās pret uzņēmēja Viestura Tamuža uzņēmumiem ar prasībām par ievērojamu naudas summu piedziņu. “Altum” pozīciju varēja vērtēt kā neparasti agresīvu tāpēc, ka uzņēmēju strīdā, kas tika skatīts civilā kārtībā, tika izteikti arī pārmetumi par noziegumu izdarīšanu. Noziegumi gan nekādi netika atklāti, un arī tiesvedībās “Altum” neuzvarēja.
Parasti nopietnas finanšu institūcijas nemētājas ar pārmetumiem par noziegumu izdarīšanu, ja šādiem pārmetumiem neseko reāla rīcība. Tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka pārmetumi bija izteikti tikai uzņēmēja iebiedēšanai. Vienā no šī Viestura Tamuža un Māra Simanoviča savstarpējā konflikta posmiem “Altum” nosūtīja izlīguma piedāvājumu, kuru ir parakstījis valdes priekšsēdētājs R. Bērziņš. No rekvizītiem ir redzams, ka vēstules autors ir nevis kāds “Altum” darbinieks, bet gan personiski pats M. Simanovičs. Citiem vārdiem, valsts galvenās finanšu institūcijas, kuras statuss ir līdzvērtīgs bankai, dokumentu ar ierobežotu pieejamību sastāda nevis “Altum”, bet gan savās interesēs privāti uzņēmēji.
Jautājumi padomei
Iepriekš minētais ir nopietns pamats, lai tiesībsargājošās iestādes un vēl jo vairāk “Altum” padomes locekļi, kuru pienākums ir uzraudzīt valdes darbu, tiktu skaidrībā, ir vai nav “Altum” valdes rīcība tiesiska, ir vai nav pamats presei kritiski vērtēt R. Bērziņa vadīto valdi. Līdz šim nedz no tiesībsargājošām institūcijām, nedz arī no “Altum” padomes nekāda reakcija nav sekojusi. Tādēļ “Neatkarīgā” “Altum” padomes priekšsēdētājai - Finanšu ministrijas (40% daļu turētāja) valsts sekretāra vietniecei finanšu politikas jautājumos Līgai Kļaviņai, padomes locekļiem - Zemkopības ministrijas (30% daļu turētāja) valsts sekretāra vietniekam Jānim Šnorem un Ekonomikas ministrijas (30% daļu turētāja) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietniecei Ilzei Baltābolai uzdeva vairākus jautājumus.
Un, proti, vai padomes locekļi ir guvuši drošu un kompetentu informāciju, ka padomes pārraudzībā esošo Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgo sabiedrību, kāda ir “Altum”, vada persona (Reinis Bērziņš), kura atbilst amata uzticības kritērijam valsts interešu kontekstā? Vai jautājumu saistībā ar Valsts drošības dienestā uzsākto pārbaudi padomes locekļi ir savstarpēji pārrunājuši; vai minētais jautājums ir bijis “Altum” padomes sēžu darba kārtībā; vai gadījums ar M. Simanoviča sastādīto dokumentu tika skatīts “Altum” padomes sēdēs? Vai “Altum” pārvaldībā ir ierasta prakse, ka “Altum” valdes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus sastāda ieinteresētie uzņēmēji? Vai “Altum” iekšējā informācija, kuras lietošanai ir nepieciešama Valsts drošības dienesta piešķirta pielaide valsts noslēpumam, ir drošās rokās? Ja “Altum” iekšējo informāciju rada ar “Altum” nesaistīti uzņēmēji, vai nav loģiski pieņemt, ka informācijas plūsma jeb informācijas nopludināšana notiek arī pretējā - uzņēmēju virzienā?
Saskaņotās atbildes
No padomes locekļiem “Neatkarīgā” saņēma pārsteidzoši identiskas atbildes, kas vedina domāt, ka tās snieguši nevis paši padomes locekļi, bet gan kāds tās viņiem ir sagatavojis. Tas savukārt rada aizdomas, ka patiesībā “Altum” valdi pārrauga nevis padomes locekļi, bet gan tie, kuri padomes locekļiem gatavojuši atbildes uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
No “Altum” padomes priekšsēdētājas L. Kļaviņas ar Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora Alekša Jarocka starpniecību “Neatkarīgā” uz iepriekš minētajiem jautājumiem saņēma šādu atbildi: “AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” 2015. gadā pārņemot SIA “Latvijas garantiju aģentūra” tiesības un saistības, tika pārņemts arī veiktais ieguldījums komandītsabiedrībā “Otrais Eko fonds”. “Altum” kā valsts akciju sabiedrībai bija jāveic tiesiskās darbības valsts ieguldīto līdzekļu atgūšanai, kas tika sekmīgi nodrošināts. Minētajā tiesvedībā nav pamats apgalvojumam, ka ar tiesvedību saistītos dokumentus sagatavojušas personas, kuras nepārstāvēja “Altum”.
Publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļu kandidātu atbilstību pirms to izvirzīšanas atbilstoši “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības” likuma prasībām izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome pirms ievēlēšanas amatā, nodrošinot profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveidi, turklāt AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” kā valsts specializētas finanšu institūcijas valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs.”
“Altum” padomes loceklis J. Šnore ar Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Dagnijas Mucenieces starpniecību atbildēja šādi: “AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” 2015. gadā, pārņemot SIA “Latvijas garantiju aģentūra” tiesības un saistības, pārņēma arī veiktos ieguldījumus komandītsabiedrībā “Otrais Eko fonds”. “Altum” - kā valsts akciju sabiedrībai - bija jāveic tiesiskās darbības valsts ieguldīto līdzekļu atgūšanai. Tās arī tika sekmīgi veiktas un nodrošinātas. Minētajā tiesvedībā nav pamats apgalvojumam, ka ar tiesvedību saistītos dokumentus sagatavojušas personas, kuras nepārstāvēja “Altum”.
Publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļu kandidātu atbilstību pirms to izvirzīšanas atbilstoši “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības” likuma prasībām izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome pirms ievēlēšanas amatā, nodrošinot profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveidi. Turklāt AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” - kā valsts specializētas finanšu institūcijas - valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs.”
Arī “Altum” padomes locekle I. Baltābola sniedza identisku atbildi: “Atbildot uz Jūsu 2022. gada 21. septembra informācijas pieprasījumu, vēlos darīt zināmu, ka AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” 2015. gadā pārņemot SIA “Latvijas garantiju aģentūra” tiesības un saistības, tika pārņemts arī veiktais ieguldījums komandītsabiedrībā “Otrais Eko fonds”. Altum kā valsts akciju sabiedrībai bija jāveic tiesiskās darbības valsts ieguldīto līdzekļu atgūšanai, kas tika sekmīgi nodrošināts. Minētajā tiesvedībā nav pamats apgalvojumam, ka ar tiesvedību saistītos dokumentus sagatavojušas personas, kuras nepārstāvēja Altum.
Publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļu kandidātu atbilstību pirms to izvirzīšanas atbilstoši “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības” likuma prasībām izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome pirms ievēlēšanas amatā, nodrošinot profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveidi, turklāt AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” kā valsts specializētas finanšu institūcijas valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs.”
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
