"Latvenergo" bez likumā paredzētā publiskā iepirkuma vēlas iegūt vērienīgu vēja parka projektu

Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” slepus vērtējot iespējas iegādāties SIA “Laflora” izstrādāto un virzīto Kaigu purva vēja parka projektu, no neoficiāliem, bet drošiem avotiem noskaidroja “Neatkarīgā”.
Visticamāk, slepenās sarunas par Kaigu purva vēja parka iegādi ir tikai daļa no aizejošās valdības iepriekš labi izstrādātā plāna, kā valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” pārpirkt vēja parku projektus bez publiskā iepirkuma procedūras ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Neviena no pusēm šo informāciju nevēlas apstiprināt, taču arī noliegt negrasās.

SIA “Laflora” sabiedrisko attiecību vadītāja Anda Zakenfelde, vaicāta, vai taisnība, ka “Latvenergo” ved sarunas ar SIA “Laflora” par Kaigu purva vēja parka projekta iegādi, pēc sazināšanās ar uzņēmuma vadību teica: “Mēs šobrīd neko nevaram komentēt. Kad pienāks laiks, mēs visu darīsim zināmu.”

Sarunā ar “Neatkarīgo” viņa nenoliedza, ka “šobrīd notiek sarunas par investoru piesaistīšanu, bet publiski mēs neko nevaram komentēt, kamēr šīs sarunas nav noslēgušās (..) iet sarunas ar investoriem, jo projekts tiešām ir finansiāli ļoti ietilpīgs”. Viņa atzina, ka “par tik milzīgiem projektiem sarunas ir komplicētas un garas, ir noslēgti konfidencialitātes līgumi un mēs neko nedrīkstam izpaust”. Vaicāta, vai sarunas vedošie investori ir ārvalstu vai vietējie un vai starp viņiem nav arī “Latvenergo”, A. Zakenfelde atbildēja: “Dažādi. Viņu ir daudz, un, tēlaini sakot, mēs esam kā tautu meita, kura stāv un gaida preciniekus.” Vēlreiz vaicāta, vai starp preciniekiem ir arī “Latvenergo”, viņa atbildēja: “Es to nevaru teikt.”

Atbilde bez atbildes

“Latvenergo” valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Čakstem vaicājām, kad “Latvenergo” publiski paziņos par darījumu ar SIA “Laflora Energy” par Kaigu kūdras purva sauszemes vēja parka projekta iegādi, vai šai iegādei bija izsludināts iepirkums, ja nebija izsludināts iepirkums, zem kādas izdevumu sadaļas tiks apmaksāts darījums?

Uz minētajiem jautājumiem no M. Čakstes saņēmām šādu izvērstu atbildi: “AS "Latvenergo" stratēģija, ko pērn apstiprināja mūsu akcionārs - Latvijas valsts, paredz “Latvenergo” apņemšanos palielināt atjaunīgo enerģijas resursu portfeli, attīstot vēja un saules elektrostacijas Latvijā un plašākā reģionā. Stratēģijas ieviešana paredz to, ka līdz 2026. gadam jeb stratēģijas periodā tiks īstenoti vai iegūti atjaunīgo enerģijas resursu projekti mājas tirgū un ārpus tā ar 600 MW jaudu un 2300 MW jaudu - līdz 2030. gadam. Stratēģijas īstenošana veicinās Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. AS "Latvenergo" attīsta savu atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju izveidi. Mērķa sasniegšanai koncerns īsteno gan dažādus savus vēja parku projektus, gan izskata sadarbības iespējas ar vairākiem citiem vēja parku attīstītājiem. Piemēram, šobrīd “Latvenergo” vērtē arī tādu vēja parku projektu iegādi, kuru īpašnieki dažādu iemeslu dēļ izlēmuši paši nenodarboties ar ieceres realizāciju un neturpināt darbošanos vēja enerģētikā.

Patlaban izvērtēšanā ir projekti, kuru potenciālā kopējā jauda pārsniedz mērķos noteikto, tādējādi veicam detalizētu izvērtēšanu un salīdzināšanu, lai izvēlētos labākos un atbilstošākos. Atbilstoši vispārpieņemtai privāttiesisko darījumu praksei, pušu līgumsaistībām, informācija par konkrētiem projektiem, darījumiem, to pusēm un citiem nosacījumiem ir komercnoslēpums, tā netiek publiski komentēta līdz brīdim, kamēr puses nav noslēgušas darījumu un vienojušās par publiskojamo informāciju. “Latvenergo” rīcībā ir pieredze, nepieciešamie resursi un kompetence, lai atlasītu, izvērtētu saimnieciski izdevīgākos projektus un īstenotu tos, piesaistot tiem lētāko finansējumu. Nepieciešamības gadījumā potenciālo sadarbības pušu vēja parku attīstībai izvēle tiek veikta, ekspertiem izpētot piedāvājumus tirgū, izvērtējot piedāvāto projektu atbilstību noteiktiem kritērijiem, to īstenošanas iespējas, termiņus un izmaksas, nodrošinot līdzekļu efektīvu izmantošanu, atbilstību spēkā esošo likumu prasībām, kā arī stratēģisko mērķu izpildi intensīvas konkurences apstākļos.

Vēja enerģija tieši šobrīd ir viens no ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem, it īpaši tagad, kad Latvijā un Baltijā vērojams jaudu deficīts, kas elektroenerģijas tirgū negatīvi ietekmē cenas.”

Zīmīgi, ka “Neatkarīgā” jau šā gada 21. septembrī aprakstīja, ka vējš Vācijas enerģētiku nav glābis, turpretim Latvijā cer uz brīnumu.

Ārpus iepirkumu likumiem

Pats par sevi fakts, ka uzņēmēji ved sarunas par apjomīgu darījumu, neraisītu “Neatkarīgās” interesi, ja vien šajās sarunās nebūtu iesaistīta Latvijas valstij piederošā akciju sabiedrība. Atbilstoši likumiem, kuri regulē iepirkumus, “Latvenergo” klātos izsludināt publisku vēja parku projektu iepirkumu. Tādā gadījumā ar saviem piedāvājumiem būtu iespēja pieteikties arī citiem vēja parku projektu īpašniekiem.

Nespējot atrast “Latvenergo” iepirkumu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datu vietnēs, “Neatkarīgā” vērsās pēc palīdzības pie IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākās referentes Elīnas Virtmanes. Vaicāta, kā IUB datu vietnēs atrast “Latvenergo” vēja parka projektu iegādes iepirkumu, E. Virtmane “Neatkarīgajai” skaidroja, ka publiskos iepirkumus regulē vairāki likumi, taču, runājot par konkrēto gadījumu, viņa norādīja: “Tā kā vadības sistēmā nav informācija par šādu darījumu, pirmšķietami var secināt, ka publisko iepirkumu likumu normas nav piemērotas.”

Pasūta pie “Latvenergo”

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram, faktiskajam “Latvenergo” akciju turētājam Edmundam Valantim “Neatkarīgā” vaicāja, vai viņš deva piekrišanu “Latvenergo” darījumam ar SIA “Laflora Energy” Kaigu kūdras purva sauszemes vēja parka projekta iegādei un kādi ieguvumi no šī darījuma gaidāmi tautai, piemēram, elektrības cenu kritums?

No E. Valanta ar Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas starpniecību saņēmām šādu atbildi: “Aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties “Latvenergo”. Atbilstoši “Latvenergo” statūtiem, “Latvenergo” valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot “Latvenergo” naudas līdzekļus”. No neoficiāliem avotiem zināms, ka šā gada vasarā piedāvāja Kaigu purva vēja parka projektu investoram, kurš nevēlas tikt publiski minēts, par 140 miljoniem eiro. Ar pēdējiem grozījumiem “Latvenergo” valdes nolikumā, valdei ir nepieciešama “Latvenergo” “padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās, bet pirms jaunu saistību uzņemšanās šādos gadījumos: darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot sabiedrības naudas līdzekļus par summu virs EUR 2 500 000 (divi miljoni pieci simti tūkstoši euro) bez pievienotās vērtības nodokļa, izņemot darījumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai; enerģijas pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai uzglabāšanas pakalpojumiem; enerģijas pārvades vai sadales sistēmas pieslēgumu ierīkošanu; enerģijas iepirkumu un ar enerģijas iepirkumu un pārdošanu saistītajiem finanšu pakalpojumiem (enerģijas atvasinātajiem finanšu instrumentiem), kā arī regulēto komunālo pakalpojumu saņemšanu un kurināmā iepirkumu; finanšu instrumentu iegādi; Eiropas emisijas kvotu (EUA) un sertificēto emisijas vienību (CER) pirkšanu; būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ja darījuma mērķis ir līguma priekšmetu pārdot vai iznomāt trešajām personām.” Tas nozīmē, ka “Latvenergo” padomei par slepenajām sarunām jābūt lietas kursā un veiksmīga iznākuma gadījumā jādod sava piekrišana.

Apjomīgais projekts

2021. gada oktobra beigās Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apstiprināja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA “Laflora” vēja parka būvniecību. Uzņēmums paziņoja, ka tādējādi tiks saglabātas 290 esošās un radītas no jauna vismaz 120 darba vietas. Kopējās investīcijas vēja parka un industriālās zonas izveidē esot ap 170 milj. eiro. Elektrību plānots sākt ražot līdz 2025. gadam.

Vēja parka būvniecība plānota Kaigu kūdras purva 763 hektāru platībā. Vēja parkā paredzēts ģenerēt 90 megavatus, kas esot 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.

Šā gada maijā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” paziņoja, ka nodibināts meitas uzņēmums SIA “Laflora Energy”. Tieši šis uzņēmums īstenošot 90 megavatu jaudas vēja parka izbūves projektu. Visas nepieciešamās atļaujas parka būvniecībai esot saņemtas.

“Laflora” ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kopš 1995. gada uzņēmumā ražo kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā sasniedza 22,2 miljonus eiro, bet nodokļos nomaksāti 3,4 miljoni eiro.

Jāatgādina, ka pēdējā gada laikā Ekonomikas ministrijas retorikā bieži izskanējuši tieši vēja parki - ne saules vai citi alternatīvās zaļās enerģijas ieguves veidi. Ar lielu ticamību pieļaujams, ka Ministru kabineta noteikumos jau ir iestrādātas normas, kas paredz apjomīgu daudzu desmitu miljonu vērtu darījumu vēja parku attīstības vārdā veikt bez publiskā iepirkuma izsludināšanas.