Maltas žurnālistes slepkavības izpildītājiem – 40 gadu cietumsods; pasūtītāji uz brīvām kājām
2017. gada 16. oktobrī notikusī slepkavība šokēja visu Eiropu un izprovocēja pret varas iestādēm vērstus protestus Maltā. 53 gadus vecā Karuana-Galicija tobrīd jau bija valstī populārākā žurnāliste un aiz Maltas robežām cienīta pētnieciskās žurnālistikas zvaigzne. Viņas specializācija bija korupcijas shēmu atmaskošana augstākajās - toreizējam premjeram Džozefam Muskatam tuvās - varas aprindās. Atsaucoties uz tā dēvētajiem Panamas dokumentiem, viņa rakstīja par augsta ranga amatpersonām, kas nodarbojas ar kukuļņemšanu, bet nelikumīgā ceļā iegūto naudu slēpj ārzonās dibinātu firmu kontos.
Pierādījumu loks pamazām sāka savilkties arī ap pašu valdības vadītāju, taču jāuzsver, ka Karuana-Galicija savos atmaskojošajos rakstos nežēloja arī opozīcijas politiķus, kuri bija iesaistīti kādās nelikumībās. Maltā viņu dēvēja par “sievieti - WikiLeaks”, jo teju vai katru dienu viņas interneta vietnē “Running Commentary” parādījās pa kādai sensacionālai ziņai. Ne visos gadījumos Karuana-Galicija spēja savus secinājumus pamatot ar neapgāžamiem pierādījumiem, un dažādās tiesu instancēs 2017. gadā tika skatītas vairāk nekā 40 lietas, kas bija ierosinātas pret viņu par neslavas celšanu.
“Visu savu dzīvi Dafne Karuana-Galicija vienmēr ievēroja kādu svarīgu principu. Veicot žurnālistes izmeklēšanu, viņa rīkojās, vadoties pēc sava pienākuma apziņas. Viņa nešķiroja, kas varētu būt izdevīgāk, kas ērtāk, par ko rakstot varētu iegūt lielāku popularitāti. Viņa rakstīja taisnību,” svētdien notikušajā aizlūgumā sacīja Eiropas Savienības parlamenta prezidente Roberta Metsola. Jāatgādina, ka jau pirms notikušās slepkavības Karuana-Galicija ne reizi vien bija saņēmusi draudus, taču valsts tiesībsargājošās organizācijas nesteidzās ar to izmeklēšanu. 2021. gadā īpaša komisija secināja, ka Maltai kā valstij jāuzņemas daļa atbildības par slepkavību, jo gadiem ilgi bija radīta un uzturēta sistēma, kurā pie varas esošie bija pārliecināti par savu nesodāmību.
Šī kritika ir tikusi uzklausīta, un vismaz konkrētajā lietā novērojams zināms progress. Pagājušajā nedēļā tiesa Valletā piesprieda 40 gadu cietumsodu brāļiem Džeorgem un Alfredam Dedžiordžio. Tieši viņi bija tie, kuri pie Karuanas-Galicijas automašīnas piestiprināja spridzekli un izdevīgā brīdī to aktivizēja ar zvanu pa mobilo tālruni. Kopā ar abiem brāļiem bija arī Vinsents Muskats, kurš sevi par vainīgu atzina pirms diviem gadiem un tika notiesāts uz 15 gadiem cietumā pēc tam, kad piekrita liecināt pret saviem līdzdalībniekiem. Brāļi Dedžiordžio iepriekš bija atzinušies pastrādātajā, turklāt apmaiņā pret pilnīgu apžēlošanu piedāvājuši nosaukt ar šo noziegumu saistīta bijušā ministra vārdu - prokuratūra gan darījumu noraidīja. Taču pagājušo piektdien, sākoties tiesas prāvai, viņi negaidīti paziņoja, ka neesot vainīgi, un tikai pēc sēdes pārtraukuma un apspriedes ar advokātiem atkal piekrita atzīt vainu.
2019. gadā tika apžēlots taksometra šoferis Melvins Teuma, kurš pilnībā atzina savu vainu un liecināja, ka viņu sameklēt slepkavas palūdzis ar pazīstamo uzņēmēju, Muskata valdībai tuvo Jorgenu Fenehu saistīts cilvēks. Tieši pēc Feneha aresta un tam sekojošajiem pret valdību vērstajiem protestiem premjers beidzot bija spiests atkāpties. Prokuratūra uzskata, ka Fenehs slepkavām samaksājis 150 000 eiro. Sākotnēji bija plānots nevēlamo žurnālisti nošaut, bet, tā kā nolīgtie noziedznieki nav bijuši īpaši labi šāvēji, nolemts izmantot spridzekli. Fenehs savu vainu joprojām noliedz, un pagaidām nav skaidrs, kad viņš varētu sēsties uz apsūdzēto sola. Tāpat līdz šim nav notiesāti divi vīri, kuri izgatavoja bumbu, taču ir skaidrs, ka tie ir vien sīkie gariņi, un sabiedrību vairāk interesē tas, vai līdz ar Fenehu slepkavības organizēšanā nav iesaistīts arī kāds no bijušajiem Muskata valdības locekļiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
