Andris Grafs uz kolēģu fona – tīrā pelēcība

Jau rakstījām, ka politiskajā darbībā neveiksmi cietušajam BKPI viceprezidentam A. Grafam, neraugoties uz amatu biedrībā, kas paģēr šādu pieredzi, tādas nav. Nav liecību, ka A. Grafs savā dzīvē būtu pārvaldījis lielas biznesa struktūras. Paša dibinātā SIA, kā liecina publiski pieejamie gada pārskati, knapi elso.

Tomēr A. Grafam ir cita pieredze, kura, iespējams, Lietuvā dibinātajai biedrībai ir daudz vērtīgāka, proti, darbošanās miljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijās un Latvijas politikā.

Prezidents ar pieredzi

BKPI galvenā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce, taču galvenie vadošie amati, kā izriet no biedrības statūtiem, ir biedrības prezidents, nominācijas komisijas priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētājs.

BKPI prezidentam Rītim Ambrazevičam atšķirībā no A. Grafa ir ievērojama, cienīga pieredze korporatīvās pārvaldības jomā. Par to liecina arī biedrības mājaslapā publicētā biogrāfija. Tur teikts, ka R. Ambrazevičam ir 20 gadu pieredze augstākā līmeņa amatos dažādos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, tostarp “Omnitel”, tagad “Telia” grupā ietilpstošajā “Telia Lietuva”, “Mandatum Life Baltics”, “Sampo Life” (Lietuva), “Falck Security” (tagad G4S) un “SBA Grupa”. Pēdējo desmit gadu laikā R. Ambrazevičs ieņēmis dažādus amatus vairāku uzņēmumu direktoru padomēs, tostarp “Sampo” grupas uzņēmumos un tādos Lietuvas valsts kontrolētos uzņēmumos kā “Klaipėdos nafta” un “EPSO-G”. Šobrīd viņš strādā Lietuvas lielākā ūdensapgādes uzņēmuma “Vilniaus vandenys” (pašvaldības uzņēmums “Viļņas ūdens”) valdē. R. Ambrazevič ar izcilību absolvējis Kauņas Tehnoloģiju universitāti mašīnbūves fakultāti, Viļņas Universitātes Starptautiskā biznesa skolu, ieguvis vadības un biznesa administrācijas bakalaura grādu un starptautiskās tirdzniecības MBA grādu. Viņš arī absolvējis BKPI apmācību kursu un 2012. gadā ieguvis valdes locekļa sertifikātu, bet 2013. gadā priekšsēdētāja sertifikātu.

Atšķirībā no A. Grafa, R. Ambrazeviča biogrāfijā nav manāma tieša saikne ar Dž. Sorosa finansētajām organizācijām.

Ietekmīgā latvju lēdija

Nominācijas komisija ir maza, bet ļoti nozīmīga BKPI struktūrvienība. Tā sniedz ieteikumus valdes locekļu ievēlēšanai un pārvēlēšanai. Nominācijas komisiju veido trīs locekļi, kurus ievēlē pilnsapulce uz vienu gadu. Nominācijas komitejas priekšsēdētāju ievēlē tās locekļi. Šobrīd nominācijas komisijas priekšsēdētāja ir Latvijā pazīstamās elitārās starptautiskās kadru atlases kompānijas “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa. “Amrop” dažādās pasaules valstīs sniedz vadītāju meklēšanas un vadības konsultēšanas pakalpojumus.

A. Ārstes-Avotiņas publiskotajā biogrāfijā lasāms, ka viņa vadītāju meklēšanas jomā strādā kopš 1996. gada. A. Ārste-Avotiņa kā pirmā pārstāve no Latvijas pievienojusies “Amrop”. Šobrīd viņa ir “Amrop Igaunija” un “Amrop Latvia” vadošā partnere un “Amrop Ukraina” partnere. Kopš 1999. gada, kad viņa iecelta par partneri, vadījusi augstākā līmeņa vadītāju meklēšanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vairākās nozarēs, tostarp ražošanas, zinātnes, veselības, mazumtirdzniecības, IT, telekomunikāciju, infrastruktūras, kā arī valsts un publiskajā sektorā. Realizējusi vairāk nekā 500 vadītāju meklēšanas projektus vadošajiem starptautiskajiem un vietējiem uzņēmumiem. A. Ārste-Avotiņa absolvējusi Latvijas Universitāti, kur ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā, bet maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā. Viņa studējusi arī vadības attīstības un biznesa programmas Starptautiskajā Vadības attīstības institūtā Lozannā Šveicē un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā. Aiga Ārste-Avotiņa iekļuvusi žurnāla “Forbes Latvija” veiksmīgāko uzņēmēju reitingā.

Vaino interešu konfliktā

2012. gada pavasarī tika izraudzīta bankas “Citadele” vadība. Portāls “pietiek.com” 2020. gada 31. maijā publiskoja rakstu “”Citadeles" vadītāja izraudzīšanās uzticēta ar “Swedbank” bijušo vadītāju saistītai firmai”. No publikācijas izriet, ka bankas vadības izraudzītājs atrodas interešu konfliktā.

“Kaut arī “oligarhu apkarotājas” Reformu partijas virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts trešdien medijos publiski noliedza jebkādu saistību ar paša vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošās, valstij piederošās bankas “Citadele” jaunā valdes priekšsēža izraudzīšanos un iespējamo Ziemeļvalstu bankas “Swedbank” interešu lobiju, “Pietiek” pētītais vedina secināt, ka tā tomēr nav. Jaunā “Citadeles” valdes priekšsēdētāja kandidāta atrašanai nolīgtās augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas “Amrop” vadošā partnere ir bijušā “Swedbank” prezidenta Māra Avotiņa dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa. Ar bijušā bankas vadītāja Avotiņa ģimeni savukārt pazīstas ekonomikas ministrs Pavļuts, kurš pats savulaik bija augsta līmeņa “Swedbank” darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi. Turklāt, kā “Pietiek” jau rakstīja, premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības pērn decembra beigās apturētajā “Citadeles” pārdošanā tieši “Swedbank” bija vienīgā reālā bankas pircēja. Vairāki valdībai tuvi avoti “Pietiek” norādījuši, ka “Citadeles” pārdošana pērn nogalē tika apturēta, jo ap “Swedbank” tika sacelta ažiotāža un klienti no bankas masveidā izņēma naudu. Turklāt, kā noprotams, arī “Swedbank” piedāvātā “Citadeles” iegādes cena neesot atbildusi Dombrovska valdības plānotajai pārdošanas cenai - aptuveni 120-130 miljoniem latu. Pavļutam labi pazīstamais Avotiņš, kura sieva ir “Amrop” partnere, bija Latvijas “Swedbank” vadītājs tieši tā sauktajos treknajos gados, kad Latviju pāršalca nekustamā īpašuma burbulis - no 2007. gada līdz 2009. gada sākumam. Avotiņš pēc amata pamešanas tika pārcelts darbā “Swedbank” grupā,” rakstīja “pietiek.com”.

Portālā arī izteikts pieņēmums: “Neoficiāli netiek izslēgts, ka “Swedbank” vēlama bankas vadītāja iecelšana varētu būt “samaksa”, ko Pavļuts sniedz savai bijušajai darbavietai “Swedbank”, lai bruģētu sev vietu uz labi atalgotu amatu pēc ministra posteņa atstāšanas, jo ar ministra algu viņam nepietiek uzņemto kredītsaistību kārtošanai. Pavļuta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2011. gadu liecina, ka ministram ir 128 tūkstošu latu lielas parādsaistības. Lai saņemtu iespaidīgo kredītu, 2010. gadā viņš par labu DNB bankai ieķīlājis abus savus dzīvokļus un zemi. Taču kopš pērnā gada rudens, kad Pavļuts kļuva par ekonomikas ministru, viņš nespēj par šo kredītu norēķināties, jo ikmēneša maksājumiem no ministra algas nepietiek. Tādēļ, kā viņš ziņojis savā deklarācijā, ministrs ar kredītiestādi vienojies, ka gadu nemaksās aizdevuma pamatsummu, bet jau šā gada rudenī viņam paredzētas nākamās pārrunas par aizveduma atmaksas kārtību.”

Politiskais jumts

To, ka A. Ārstei-Avotiņai varētu būt ciešāka saikne Latvijas politikā, liecina necils ieraksts Latvijas ekonomistu apvienības mājaslapā 2018. gada 27. septembrī (https://www.ekonomisti.lv/2018/09/27/eksperti-verte-attistibai-par-premjera-ekonomikas-un-finansu-ministra-kandidatus/).

“Eksperti vērtē “Attīstībai/Par!” premjera, finanšu un ekonomikas ministru kandidātus. “Attīstībai/Par!” premjerministra amata kandidāts ir Artis Pabriks, finanšu ministra amata iespējamais kandidāts - Juris Pūce, ekonomikas ministra amata iespējamais kandidāts - Daniels Pavļuts. Vērtējuma galvenais mērķis ir sniegt sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo amatu kandidātiem, izvērtēt viņu profesionālo un politisko kapacitāti ieņemt šos amatus, kā arī reputāciju un līdera potenciālu. Vērtēšanas procesā uzaicināti eksperti - personāla atlases firmas “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, žurnāliste Anna Ūdre, Amerikas Latviešu apvienības valdes loceklis, uzņēmējs Mārtiņš Andersons un politologs Ivars Ījabs.”

Pamazām A. Ārstes-Avotiņas vārds kadru atlasē Latvijas vadošajiem amatiem tiek pieminēts aizvien biežāk.

Aģentūra LETA 2018. gada 20. novembrī ziņoja: “Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virzītā Ieva Jaunzeme patlaban ir labākā pieejamā kandidāte uz šo amatu, otrdien preses konferencē atzina VID vadītāja amata konkursam piesaistītās personāla atlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste Avotiņa. Viņa informēja, ka “Amrop” uzdevums bija definēt VID vadītāja amata konkursa atlases kritērijus, veikt tirgus izpēti un uzrunāt potenciālos kandidātus, motivēt viņus pieteikties konkursam, kā arī padziļināti izvērtēt šo pretendentu atbilstību amatam. Kopumā “Amrop” VID vadītāja amata konkursā aicināja pieteikties 144 pretendentus no valsts pārvaldes un privātā sektora. Tomēr no visiem uzrunātajiem konkursā pieteicās 24 pretendenti - no tiem 11 bijuši “Amrop” uzaicināti, starp kuriem bijusi arī VID vadītāja amatam izraudzītā Jaunzeme.

Ārste Avotiņa atzina, ka, neskatoties uz faktu, ka VID vadītāja amata konkursa komisijā darbojās eksperti no dažādām jomām, tomēr komisijas lēmums par Jaunzemes virzīšanu VID ģenerāldirektora amatam bijis vienbalsīgs.

Komisija novērtēja Jaunzemes stiprās puses, proti, spēju ieviest pārmaiņas, spēju pieņemt nepopulārus lēmumus reformu ieviešanai, spēju apstrādāt lielu apjomu informācijas. Tāpat, komisijas ieskatā, Jaunzemei ir stratēģisks redzējums par VID attīstību un viņa ir lojāla organizācijai, kurā strādā. “Jaunzeme ir labākais pašlaik pieejamais kandidāts uz šo amatu,” uzsvēra personāla atlases eksperte.”

Jāatgādina, ka, ja partijai “Attīstībai/Par” I. Jaunzeme izrādījās gana laba, tad partijas “Jaunā Vienotība” ministram Jānim Reiram A. Ārstes-Avotiņas sarūpētā kandidatūra sagādāja galvassāpes.

Vadošie kadri ne bez A. Ārstes- Avotiņas līdzdalības tika atlasīti vēl vairākiem ietekmīgiem amatiem. Piemēram, laikraksts “Dienas Bizness” 2019. gada 3. jūlijā vēstīja: “Valsts kancelejas izsludinātajā iepirkumā par personāla atlases kompānijas piesaisti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja atlasē uzvarējusi SIA “Executive Search Baltics” (“Amrop”), kura vadošā partnere ir Aiga Ārste-Avotiņa. “Amrop” iepirkumā bijis vienīgais pretendents. Uzņēmums Valsts kancelejai pakalpojumus sniegs par 26 000 eiro.”

Piemērs kadru bīdīšanā

2020. gadā tika izsludināts konkurss uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” padomes locekļa amatu. Konkursa sludinājumā ietvertais teksts ir ilustratīvs piemērs par to, kā tiek komplektēta kadru atlases komisija, lai panāktu vajadzīgo personu iecelšanu amatos. Sludinājumā cita starpā teikts: “Lai nodrošinātu kandidātu atlases procesu VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” padomes locekļa amatam, Veselības ministrija izveidojusi nominācijas komisiju 6 (sešu) cilvēku sastāvā: Pēteris Vilks - komisijas vadītājs - Pārresoru koordinācijas centra vadītājs; Āris Kasparāns - komisijas loceklis, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos; Ilze Aizsilniece - neatkarīgā eksperte - Latvijas Ārstu biedrības prezidente; Andris Grafs - neatkarīgais eksperts - Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā; Māris Rēvalds - neatkarīgais eksperts - Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs; Aiga Ārste-Avotiņa - novērotāja ar padomdevēja tiesībām - SIA “Executive Search Baltic” (AMROP) vadošā partnere Rīgas birojā.

Potenciālo kandidātu uzrunāšanai, pretendentu iesniegtās informācijas sākotnējai izvērtēšanai, padziļinātās vadības kompetenču novērtēšanai, kā arī konsultatīvajam atbalstam piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Executive Search Baltic” (AMROP). Nominācijas komisijas uzdevums ir līdz 2020. gada 18. decembrim izvērtēt kandidātus, pieņemt lēmumu par kandidātu/-iem, kas izvirzāmi VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” padomes locekļa amatam, un iesniegt tos valsts kapitāla daļu turētājam. Kandidātu pieteikšanās termiņš līdz š.g. (2020. gada) 10. novembrim.”

Arī valdes priekšsēdētājai pieredze

Arī BKPI valdes priekšsēdētājas Linas Kapčinskienes pieredze, salīdzinot ar A. Grafa pieredzi uzņēmējdarbībā, ir daudzkārt lielāka. BKPI mājaslapā norādīts, ka L. Kapčinskiene ir rīkotājdirektore un valdes priekšsēdētāja uzņēmumā “Baltic Agro Machinery” UAB, kas nodrošina lauksaimniecības, mežsaimniecības, celtniecības un citas tehnikas, kā arī tās apkopes pakalpojumus. Tā kā uzņēmums ir daļa no lielākas grupas visā reģionā, viņa ir arī starp augstākajiem vadītājiem Dānijas un Baltijas līmenī. Tur norādīts, ka L. Kapčinskiene daudzus gadus aktīvi darbojusies tādās sabiedriski organizācijās kā “Junior Chamber International” (JCI), Somijas-Lietuvas Tirdzniecības kamerā (FLCC), Lietuvas Atbildīgo uzņēmumu asociācija (LAVA) un asociācijā “Lyderė”, kur cīnās par sieviešu līderības un karjeras veicināšanu.

L. Kapčinskiene ieguvusi biznesa administrācijas bakalaura grādu Kauņas Tehnoloģiju universitātē un maģistra grādu ISM Vadības un ekonomikas universitātē.

Viņa esot viena no pirmajām BKPI absolventēm un bijusi BKPI nominācijas komitejas locekle no 2013. līdz 2016. gadam. BKPI valdes priekšsēdētājas amatu ieņem kopš 2020. gada.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā