Pēc kovida skandāla Zāļu valsts aģentūrai neiespējami atrast vadītāju

Pēdējos divus gadus Zāļu valsts aģentūrai ar tās vadību nav veicies – kad no aģentūras vadītāja amata, aizrotējot uz Veselības inspekciju, atstādināja Svenu Henkuzenu, jaunu vadītāju veselības nozarē svarīgajā valsts iestādē tā arī nav izdevies atrast.
©F64

Viens konkurss beidzies bez rezultāta, norisinās tiesas process par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, kurā virkne nu jau bijušo un daļa esošo ierēdņu ir liecinieku statusā, un nupat Valsts kanceleja izsludinājusi jaunu konkursu, kurā ir pietiekami augstas prasības šī nebūt ne vieglā amata tīkotājiem.

Ar ministriem konkurējoša iestādes vadība?

Zāļu valsts aģentūras speciālistu darbs vienmēr ir ticis augstu novērtēts, un nav šaubu par šīs iestādes ekspertu darbu, vismaz publiski pēdējos gados nav bijis konfliktu vai būtisku pārkāpumu zāļu uzraudzības procesā. Tomēr to pašu nevar teikt par šīs iestādes vadību, kuru pēdējos gados vajā vienas vienīgas nepatikšanas.

Īsumā atgādinot Zāļu valsts aģentūras neseno vēsturi, jāmin, ka 2015. gadā toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs nepagarināja līgumu ar Zāļu valsts aģentūras vadītāju Ingunu Adoviču, ierosinot disciplinārlietu. I. Adoviča vērsās tiesā un uzvarēja, taču valsts pārvaldē vairs neatgriezās. Tiesa konstatēja, ka G. Belēviča rīkojums par disciplinārsodu ir prettiesisks, turklāt tiesa norādīja, ka ministra interešu konflikts varējis ietekmēt disciplinārsoda pret aģentūras vadītāju lēmumu pēc būtības, jo šis sods tika piemērots pēc divu uzņēmumu sūdzības pret Zāļu aģentūru, un šajos divos uzņēmumos, kā konstatēja tiesa, valdes locekļi un kapitāla daļu turētāji bija ministra dzīvesbiedre un dēls.

Tieši šajā laikā Zāļu valsts aģentūras vadību pārņēma Svens Henkuzens, kas līdz tam bija direktora vietnieks. Viņu amatā iecēla ar Veselības ministrijas rīkojumu bez nekāda konkursa. Vēlāk, jau 2021. gadā, kad arī pret Henkuzenu tika ierosināta disciplinārlieta, Valsts kanceleja vērtēja šādu amatpersonu iecelšanu amatā bez konkursa - cik tas ir likumīgi? Atbilde nebija “jā vai nē”, jo Valsts kanceleja arī konstatēja, ka, ņemot vērā salīdzinoši zemo atalgojumu valsts sektorā, atrast atbilstošus kandidātus šādiem amatiem ir ļoti sarežģīti. To parāda arī virkne konkursu, kas beidzas bez rezultātiem.

Covid-19 no amata nogāž arī ierēdņus

Iepriekšējais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens vadīja iestādi septiņus gadus, viņš bija amatā, sākoties Covid-19 pandēmijai, taču tā vai, precīzāk, vakcīnu iepirkumi bija liktenīgi iestādes vadītājam. Disciplinārlietu par amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret S. Henkuzenu 2021. gada aprīlī ierosināja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem. Valdība piekrita veselības ministra un komisijas redzējumam, taču, ņemot vērā S. Henkuzena darbības novērtējumu un atbildību mīkstinošus apstākļus, viņa atbrīvošana no amata tobrīd tika uzskatīta kā nesamērīga, tāpēc viņš tika pazemināts vadītāja vietnieka amatā Veselības inspekcijā.

S. Henkuzens gan realitātē Veselības inspekcijā nesāka strādāt, jo devās likumā paredzētajā bērna kopšanas atvaļinājumā un vēlāk formāli atstāja amatu Veselības inspekcijā. Vēl pirms disciplinārlietas no D. Pavļuta puses S. Henkuzenam bija “saķeršanās” ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, kas ieņēma amatu pirms D. Pavļuta. Nesaprašanās vai konflikta iemesls bija tas pats - vakcīnu iepirkums. Ministre publiski sacīja, ka S. Henkuzens neesot informējis par precīzu pieejamo vakcīnu apjomu, kā rezultātā valdība nevarēja pieņemt atbilstošu lēmumu par vakcīnu iegādi.

Saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu lietu disciplinārsods skāra arī Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu. Jāatgādina, ka gan S. Henkuzens, gan D. Mūrmane-Umbraško ir liecinieku statusā krimināllietas iztiesāšanā pret bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli. Šoruden lietas izskatīšanu sākusi tiesa, apsūdzība celta par amatpersonas bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtījumu.

Jauns konkurss ar stingrām prasībām

Līdz novembra beigām Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu uz Zāļu valsts aģentūras direktora amatu, “Neatkarīgajai” apstiprināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Santa Jirgensone. Galvenās prasības, lai varētu piedalīties konkursā, ir atbilstoša izglītība (augstākā izglītība medicīnā, farmācijā, tiesību zinātnēs, vadības zinātnē vai sabiedrības veselībā), trīs gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem. Kandidātam jābūt pieredzei projektu izstrādāšanā, īstenošanā un to vadīšanā, kā arī zināšanām par farmācijas, veterinārfarmācijas un veselības aprūpes jomas jautājumiem.

Tas nebūt nav viss. “Kandidātam jābūt izpratnei par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvā procesa un informācijas drošības jautājumiem,” informē Valsts kancelejas speciāliste Santa Jirgensone.

“Jāspēj uztvert un analizēt sarežģītu, liela apjoma informāciju dažādās jomās un jautājumus jāprot risināt sistemātiski.”

No pretendentiem tiek gaidītas arī labas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes.

Nākamajam potenciālajam aģentūras direktoram angļu valoda jāpārzina vismaz B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei, un pārmaiņu vadības pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību.

Alga bruto 4200 eiro

Zāļu valsts aģentūras direktora alga būs 4200 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet, kā norāda Valsts kancelejā - pastāv arī motivējoša bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

Konkurss notiks trīs kārtās - pirmajā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām, otrajā kārtā pretendenti komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu un izklāstīs savu redzējumu par Zāļu valsts aģentūras prioritātēm un attīstību, savukārt konkursa trešajā kārtā komisija vērtēs pretendentu vadības kompetences. Jāatgādina, ka konkursa kārtībā izraudzītais kandidāts vēl ir jāapstiprina Ministru kabinetam. Jāpiebilst, ka konkursa komisijā ir virkne citu iestāžu vadītāju, piemēram, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Kandidātu novērtēšanā uzaicināti arī neatkarīgi novērotāji Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Dace Bandere un organizācijas “Veselības projekti Latvijai” valdes priekšsēdētāja Vita Dumpe.