Tiesu administrācija, iespējams, piesedz Grafu un viņa kantori

Tiesu administrācija izvairās sniegt “Neatkarīgajai” atbildes pēc būtības, cik daudz naudas tā maksājusi Lietuvā dibinātajai biedrībai “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) un tās viceprezidentam, partijas “Vienotība” politiķim Andrim Grafam.
Tiesu administrācija izvairās atklāt, ir vai nav maksāta valsts nauda Lietuvā dibinātajam “Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētajam Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtam ©Neatkarīgā/no Tiesu administrācijas mājaslapas www.ta.gov.lv

“Neatkarīgā” TA par grāmatvedību atbildīgajām amatpersonām vaicāja, vai laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz šai dienai no TA budžeta ir izmaksāta jebkāda veida atlīdzība Lietuvā dibinātajai biedrībai “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” vai arī tās pārstāvjiem, piemēram, Andrim Grafam un, ja ir veikti maksājumi, tad par kādiem pakalpojumiem un kādas ir izmaksātās summas par katru konkrēto pakalpojumu.

Tēzes nomaiņa

Loģikā un retorikā pazīstams paņēmiens - tēzes nomaiņa. To bieži izmanto jurisprudencē, politikā un demagoģijā, lai jauktu prātu pretējai pusei.

Izskatās, ka konkrētā gadījumā šo paņēmienu attiecībā pret “Neatkarīgo” mēģinājusi izmantot TA.

Lai gan TA vaicājām nevis informāciju par A. Grafu, bet gan nepārprotami informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, no TA saņēmām aicinājumu pārformulēt jautājumos tverto interesi atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, proti: “Personai ir tiesības apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Žurnālistiem jānorāda, kāds ir pamats pieprasīt informāciju par konkrētām personām. Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. panta otrā daļa izvirza 3 kumulatīvus kritērijus: datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm; datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses; vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Tādējādi personai, kura vēlas apstrādāt personas datus žurnālistikas vajadzībām, ir pienākums sniegt sava pieprasījuma pamatojumu atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem.”

Uz minēto saņemto ieteikumu - norādi atbildējām, ka “mūsu izpratnē netiek lūgti dati par fizisku personu Andri Grafu vai kādu citu fizisku personu, bet gan par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu tiek iegūta tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Vēlamies sabiedrību informēt, kā tiek tērēta mūsu visu nauda. Informāciju par naudas izlietojumu negrasāmies apstrādāt, krāt vai kā citādi ar to izrīkoties. Mēs vēlamies to publiskot un tieši tādu, kādu Tiesu administrācijas amatpersonas mums sniegs”.

Pēc minētās sarakstes no TA Finanšu un administratīvā departamenta

Finanšu nodaļas vadītājas Evijas Krauzes saņēmām šādu atbildi: “Saskaņā ar Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites datiem nav identificēts tāds klients, kā "Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts". Iespējams, ka no kādas valsts informācijas sistēmas ir nodots šāds klients, bet ar savādāku nosaukumu, piemēram, "Balt.korp.par.inst." vai kā savādāk, bet bez reģistrācijas numura nav iespējams šādu ierakstu identificēt.”

Iesaiste valsts politikas veidošanā

Interesi par to, vai TA maksājusi naudu A. Grafam vai viņa pārstāvētai Lietuvas biedrībai, raisa semināri un diskusijas, kuras organizējusi Tieslietu ministrija sadarbībā ar BKPI un Pārresoru koordinācijas centru.

Pārlapojot valdības sēžu dokumentus, redzams, ka BKPI bijis iesaistīts vairāku valdības dokumentu izstrādēs, jo īpaši saistībā ar valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu kandidātu izvērtēšanu. Budžeta iestāžu rīkoto pasākumu, kā arī likumdošanas iniciatīvu pavadošajos dokumentos kā atsauce uz informatīviem avotiem lasāma norāde “avots: BICG padomes locekļu mācību materiāli”.

“Neatkarīgā” mēģina ievākt informāciju, cik naudas valsts tērē Lietuvā reģistrētās biedrības pakalpojumiem, kuru Latvijā pārstāv A. Grafs - bijušā Sorosa fonda - Latvija valdes locekļa, tagad valsts prezidenta Egila Levita un viņa padomnieku biroja vadītājas, ilggadējās Sorosa fonda - Latvija valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes domubiedrs.

Viena lieta, ja A. Grafs un viņa pārstāvētā Lietuvas biedrība pakalpojumus valsts pārvaldei sniedz par samērīgu atlīdzību. Pavisam citā gaismā uz notiekošo jāraugās, ja pakalpojumi tiek sniegti bez atlīdzības. Tādā gadījumā rodas pamats vērtēt, vai A. Grafa un viņa biedrības iekļaušana valsts pārvaldes darbībās un normatīvo aktu izstrādē nav saistīta ar A. Grafam, viņa domubiedriem un bijušajiem kolēģiem politikā vēlamo personu apstiprināšanu dažādos amatos.

Grafu izbīda pat zem premjera deguna

Par to, kā “Vienotība” prot aizstāvēt savējā cilvēka A. Grafa intereses šķietami daudz ko nejēdzošajam ZZS premjeram zem deguna, liecina mazs piemērs no 2017. gada 8. augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 38.

Sēdi vadījis premjers - Māris Kučinskis (ZZS) - piedalījušies ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), veselības ministre Anda Čakša (tobrīd vēl ZZS, bet pēc diviem gadiem jau pārcēlās uz “Vienotību”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viens no sēdē izskatāmajiem jautājumiem “Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 518 "Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes nolikums".

Protokolā teikts: “1. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu. Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai. Noteikt, ka noteikumus paraksta tieslietu ministrs (otrais paraksts). 2. Pārresoru koordinācijas centram padomes sanāksmēs uzaicināt piedalīties ar padomdevēja tiesībām Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvi. 3. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193. punktu atzīmēt, ka Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram A. Ašeradenam ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds: “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (turpmāk - Institūts) ir organizācija, kas aktīvi veicina labas korporatīvās pārvaldes principu ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs. Tā veiktie pētījumi un sagatavotās vadlīnijas korporatīvās pārvaldības jautājumos tiek aktīvi izmantoti valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā, tai skaitā tiesību aktu un ieteikumu projektu sagatavošanā. Turklāt Institūts Baltijas valstīs īsteno vienīgo vadības izglītības programmu augstākā līmeņa vadītājiem, biznesa īpašniekiem, padomes un valdes locekļiem par korporatīvo pārvaldību. Institūta publiskās iniciatīvas ir saņēmušas atzinību no vadošajiem biznesa līderiem Latvijā un Baltijā, Baltijas valstu prezidentiem, valdībām un citu valstu vēstniecībām. Līdz ar to Institūta līdzdalība valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē (turpmāk - padome) ir nepieciešama, lai tās darbs būtu produktīvs un tajā notiktu saturīga diskusija par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības jautājumiem. Attiecīgi uzskatu, ka Institūta pārstāvi būtu jāiekļauj padomes sastāvā”.”

Jāatgādina, ka gan A. Grafs, gan A. Ašeradens kandidēja “Vienotības” sarakstā 2011. gadā 11. Saeimas vēlēšanās. A. Ašeradens vienmēr ir bijis cieši saistīts ar vadošo Latvijas sorosieti S. Ēlerti. Viņi abi no 1992. līdz 2008. gadam valdīja pār mediju koncernu akciju sabiedrību “Diena”. Īsi pēc “Dienad” pārdošanas citiem investoriem abi pārmetās politikā. S. Ēlertei 10. Saeimas vēlēšanās veicās - viņa tika ievēlēta, taču pagalam neveicās nākamajās, 11. Saeimas vēlēšanās - netika ievēlēta pat ar otro kārtas numuru. A. Ašeradenam politikā smaidīja lielāka veiksme - viņš ievēlēts arī 14. Saeimā.