Četrkāršos elektrības pārvades tarifus; "Augstsprieguma tīkls" ar "Sadales tīklu" sacenšas par šokējošāko tarifu kāpumu

Valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieteicis četrkārt augstāku maksu par saviem pakalpojumiem. Patērētājiem jāsaprot, ka šī būs tikai daļa no kopējā elektrības cenas palielinājuma virs pašas elektrības cenas. “Augstsprieguma tīkls” tagad sacenšas ar citu valsts uzņēmumu “Sadales tīkls” par straujāko pakalpojumu tarifu palielināšanu.
©Depositphotos.com

Ierēdņu un valsts uzņēmumu abpusējā mīla

Abi nosauktie energoapgādes uzņēmumi ir tīrie monopolisti - vienīgie attiecīgo pakalpojumu sniedzēji Latvijā, kurus tāpēc ierobežot spēj tikai valsts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) personā. Komisija pasludināta kā neatkarīga, bet valstij taču ir iespējas iecelt komisijā tādus un tikai tādus cilvēkus, kuri labi saprot, kā un par ko viņiem maksā pievilcīgas algas. Piemēram, pagājušā gada jūlijā komisijas priekšsēdētājas amatā ieceltā Alda Ozola līdz gada beigām paguva nopelnīt 35 tūkstošus eiro. Gada pirmajā pusē viņa apmēram tikpat nopelnīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tas uzskatāmi apliecina regulatoru kā sastāvdaļa valsts augstākajā ierēdniecībā, kam valsts uzņēmumi dod būtisku ieguldījumu ierēdniecības un politiķu labklājībā.

Pirmkārt, šie uzņēmumi faktiski darbojas kā Valsts ieņēmumu dienesta filiāles, izsūcot no iedzīvotājiem un uzņēmumiem naudu, kurai tiešā veidā piekļūt tehniski grūti vai nav likumīgi. Otrkārt, tie uztur vismaz atalgojuma ziņā apmierinātu cilvēku tūkstošus kā pastāvošās iekārtas balstus.

Treškārt, bet tāpēc ne mazāk svarīgi, ka valsts uzņēmumi ir kā radīti afērām, ar kādām tieši tagad izceļas AST. Šā gada 12. septembrī Neatkarīgā izsmeļoši aprakstīja to, kā AST apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric”. AST pret to nav iebildis un nav arī neko skaidrojis, bet mierīgi ielicis arī šos 36 miljonus savos nākamā perioda tarifos. Kā jau tas bija paredzams, regulatora amatpersonas neizrādīja ne mazāko interesi par šādu publiski zināmu un klusējot atzītu blēdību 9. novembrī notikušajā uzklausīšanas sanāksmē, kur AST centās pamatot savu tarifu pieaugumu.

Cenu regulatora matemātikā četri vienāds ar divi

AST tarifu četrkāršošana tika oficiāli pieteikta tikai “Latvijas Vēstneša” 24. oktobra numurā:

- Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

SPRK no AST pieteikuma ir izveidojusi un publicējusi kopsavilkumu, kas vizuāli mazāk briesmīgs nekā “Latvijas Vēstnesī”, jo paredz AST nākamajā tarifu periodā tiesības izsūkt no elektrības lietotājiem nevis četras, bet tikai divas reizes vairāk naudas, nekā tas tajā pašā periodā notiktu ar pašreizējiem tarifiem. Ar pašreizējiem tarifiem tie būtu 74,9 miljoni eiro, bet ar jaunajiem tarifiem būs 152,6 miljoni eiro. Tīri aritmētiski pāreja no četrkārt lielākas cenas uz tikai divkārt lielākiem ieņēmumiem saskaņojama tā, ka preču vai pakalpojumu kļūs divreiz mazāk. Jā, AST patiešām paredz pārvadītās elektrības daudzuma samazināšanos, bet par 5%, nevis par 50%. Tomēr turpinot saimniekot pašreizējā stilā, nav neiespējama elektrības patēriņa un ar to nesaraujami saistītā iekšzemes kopprodukta samazināšana uz pusi.

Tērēs tik, cik spēs pagūt notērēt

AST tarifu pieteikums veidots ar pārliecību, ka viens uzņēmums varēs dzīvot labi neatkarīgi ne no kā, kas notiek valstī. Spilgtākais piemērs tam ir bruto algu uzņēmumā (tātad arī darbaspēka nodokļu maksājumu) palielināšana divos gados par 48%: pie pašreizējām algām tie būtu 17,2 miljoni, bet iecerēti 25,59 miljoni. AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone par pagājušo gadu deklarējusi 56 tūkstošu eiro algu un vēl 4,6 tūkstošu eiro pabalsta saņemšanu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur naudas aprite sakārtota tā, lai lauvas tiesu sociālā nodokļa maksājumu arī izgrābtu sabiedrības lauvas un lauvenes.

Sīkiem saimnieciskiem izdevumiem uzņēmums paredzējis pieaugumu no 7,5 līdz 12,3 miljoniem eiro. Apmēram tāds pats pieaugums no 5,4 līdz 13,4 miljoniem eiro izmaksām “par avārijas un regulēšanas jaudu uzturēšanu”.

Kā galvenais izmaksu pieauguma postenis uzrādītas “izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas zudumiem un patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām” no 8,3 līdz 45,9 miljoniem eiro. Šajā izdevumu postenī elektroenerģijas zudumi nav zagšana, ar ko saskaras “Sadales tīkls”. Elektrības pārvade tik tiešām prasa enerģiju, jo elektronu kustībai metālā vai citos vadītājos jāpārvar pretestība. Tomēr rodas jautājumi, kā turpmāk spēs pastāvēt AST un enerģētika kopumā, ja tiek iedarbināts elektrības cenu celšanas mūžīgais dzinējs: elektrība cena ceļ pārvades izmaksas, bet pārvades izmaksas ceļ elektrības cenas.

Uzklausīšanas sanāksmē G. Jēkabsone minēja arī tādu argumentu tarifu celšanai, ka AST ir pienākums uzrādīt peļņu u.tml. labus rādītājus par prieku AST obligāciju pircējiem. Šeit jāatgādina Neatkarīgās 2021. gada 3. decembra publikācija “Aizņemas 100 miljonus eiro, lai elektrība kļūtu zaļāka un dārgāka” par 29. novembrī rīkotajām dzīrēm sakarā ar AST vērtspapīru kotēšanas sākumu NASDAQ sistēmā. Pasākuma laikā AST saņēma apsveikumu no Ņujorkas (attēlā). Oficiāli tika teikts, ka obligācijas palētinās izdevumus par aizņēmumiem, uz kuru rēķina AST būvējis elektropārvades līnijas un veicis citus uzlabojumus, kas tehniski droši vien labi, bet aizdomīgi dārgi.

AST ir apņēmības pilns turpināt naudas tērēšanu jaunos projektos, no kuriem lielākos līdzekļus prasīs no Igaunijas ienākošo augstsprieguma līniju rekonstrukcija, elektrības uzkrāšana baterijās ar ietilpību elektrības patēriņa apjomam Latvijā un maiņstrāvas frekvenču sinhronizācija jau pieminētā “Siemens” izpildījumā.

AST sola lielu daļu no modernizācijas projektiem segt ar Eiropas Savienības dāvinātu naudu, tādējādi neiekļaujot šos izdevumus tarifu pieaugumā. “Mūsu iepirkumu procedūras ir caurspīdīgas un nav gadījumu, kad Eiropas Komisija būtu atņēmusi finansējumu,” G. Jēkabsone lepojās SPRK uzklausīšanas sanāksmē. Taču tas ir spēkā ar atrunu, kādu Neatkarīgā saņēma no Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, ka “rūpīgas pārbaudes par izmaksu attiecināmību” tikai tiks veiktas tad, kad AST prasīs atlīdzību par jau paveiktiem darbiem.