SPKC izklaidē tautu; ar tiešo pienākumu pildīšanu iet krietni sliktāk

Protams, var rasties jautājums, vai SPKC darbībai iedalītie vairāk nekā 6,5 miljoni eiro ir domāti tieši šādu funkciju veikšanai, bet par to lai domā nākamie veselības nozares kūrētāji.

Pret cigaretēm ar apelsīniem un roku krēmu

Desmit soļi, kas palīdzēs novērst domas par smēķēšanu - tas ir jaunākais SPKC veikums, kas nu jau guvis nedalītu atzinību un izraisījis kaismīgas diskusijas sociālā tīkla “Twitter” lietotāju vidū.

Un kā gan ne, ja objektīvi veselībai tik kaitīgajam ieradumam kā smēķēšana - un jo īpaši tās atmešanai - ir radīta savā vienkāršībā patiesi ģeniāla recepte. Izrādās, ka šīs graujošās atkarības mazināšanai pietiek ar pavisam nelielu piepūli - ja tikai izpildīsiet SPKC sniegtās 10 soļu rekomendācijas, tad drūmās un melnās domas par kancerogēno vielu uzņemšanu pagaisīs kā rīta rasa.

Kas tad, pēc SPKC domām, būtu jādara? Negribot jums pašiem laupīt prieku, ko noteikti radīs iepazīšanās ar šiem padomiem visā to krāšņumā, jāpiemin tikai daži. Piemēram, ja sajūtat vēlmi uzpīpēt, “nomizojiet apelsīnu” (par tā apēšanu gan nekas nav teikts, laikam speciālistu vidū šajā jautājumā vēl nevalda vienprātība). Ja nu tas nelīdz, tad “uzlieciet roku krēmu” - kur uzlikt, gan netiek precizēts, bet tas nav tik svarīgi, galvenais, ka uzlikšanas process kā tāds jūs noteikti novērsīs no neveselīgās domas par dūma uzvilkšanu. Tādā garā ir ieturēti visi sniegtie padomi, par ko varat pārliecināties, apskatot SPKC izveidoto infografiku.

“Twitter” publika, kura par šo ieteikumu komplektu lielākoties no sirds iesmej, kā zināms, nav visa sabiedrība. Tāpēc vērsos pie virknes savu paziņu, kuri piekopj smēķēšanas netikumu, cerot, ka viņi saskatīs to racionālo graudu, kas likts SPKC izstrādātās programmas pamatā. Diemžēl cietu fiasko. Ļaudis lielākoties nesaskatīja idejas inovatīvo, mūsdienīgo un progresīvo jēgu. Daļa satraucās, ka 10 soļu realizēšana var būt apgrūtināta - ja nu apelsīnu vietā ir pieejami tikai mandarīni - vai tad sistēma strādās? Tāpat, ja nu roku krēms aizmirsies mājās, vai drīkst uzlikt kaut ko citu? Un kur tieši uzlikt? Un kā uzlikt? Tomēr absolūti lielākais vairākums reaģēja ar mūsdienu latviešu valodā ieviesušos anglicismu - “totāls bulšits”.

SPKC atsaucas uz zinātni un amerikāņiem

“Neatkarīgā” vērsās pie SPKC ar papildu informācijas lūgumu saistībā ar šo plašu ievērību ieguvušo “smēķēšanas domu aizmiršanas rokasgrāmatu”.

Sniegtajā atbildē centra komunikācijas daļas pārstāvji informēja, ka šos ieteikumus nekādā gadījumā nedrīkstot uzskatīt par vienīgo risinājumu smēķēšanas atmešanai - tie esot tikai zinātnē balstīti padomi par smēķēšanas vēlmes mazināšanu. Lai galīgi tiktu galā ar postošo netikumu, tomēr būšot jāveic vēl arī citas ārstnieciskas darbības. Nu, vismaz tik daudz.

Attiecībā par autoriem, SPKC norādīja, ka šo garadarbu esot sacerējuši centra speciālisti, kuri balstījušies arī bagātīgajā ārvalstu, īpaši ASV, pieredzē. Iepazīstoties ar pievienotajiem amerikāņu materiāliem, jāsecina, ka “balstīšanās” bijusi visai pamatīga - faktiski gandrīz viss ir būtībā vienkārši “nosperts”. Bet tas nu tā, lai gan par pašmāju latvisko variantu kāds no mūsu “speciālistiem” droši vien saņēma kaut kādu nebūt atalgojumu.

Cita lieta, ja aizdomājamies par uzticēšanos no ASV nākošiem šāda stila padomiem - kā zināms, šajā lielvalstī valda nedaudz cita izpratne gan par cilvēka prāta uzbūvi, gan iespējām to ietekmēt. Piemēram, ja Amerikā tev nav personiskā psihoterapeita, uz kura kušetes vismaz reizi mēnesī izraudāties, tad par tādu īstu sabiedrības locekli tevi neuzskata. ASV (un nu jau arī pie mums) turklāt lielā blāķī tiek izdoti tādi sacerējumi kā “Absolūta laime garantēta katram” vai “Kā kļūt par miljonāru trijos mēnešos”, kas tiek uzdoti kā nopietni “psiholoģijā balstīti” darbi. Skaidrs, ka SPKC “proamerikāniskais” pīpēšanas apkarošanas plāns arī ir no šīs kategorijas. Jautājums - vai mums, atsevišķās jomās patiešām mācoties no amerikāņiem, ir akli jāpārņem arī viss apšaubāmais un nejēdzīgais.

Ierēdņi un speciālisti - kas viņi patiesībā ir?

Pieminētā SPKC atbilde nav vārdos skopa - pamatojums, ko izstrādājuši “speciālisti”, ir uz trim lapām un satur tik tukšu un bezgalgaru pļāpāšanu, ka nudien nav pat vērts tajā iedziļināties. (Atvainojos par zināmu augstprātību un nezināšanu, ja nespēju līdz galam novērtēt šīs “psiholoģijas” blēņas, kas dažam varbūt tiešām šķiet svarīgas un zinātniskas.)

Būtiskākais ir kas cits - kārtējo reizi valsts iestāde nevis norāda konkrētu autoru, ar vārdu un uzvārdu, kompetenci un ieņemamo amatu, bet gan atsaucas uz mītiskiem “speciālistiem”. Reizēm tā vien šķiet, ka atsevišķās nozarēs toni nosaka un lēmumus pieņem nevis dzīvi cilvēki, bet gan kaut kāda “speciālistu” un “ierēdņu” mehanizēta armija. Spilgtākais nesenās vēstures piemērs - “ierēdņi”', kuri pieņēma lēmumu par Biķernieku trases zemes īpašuma novērtējumu. Nav iespējams prasīt atbildību no “ierēdņiem” kā tādiem, tāpat nav nekādas ticības paļauties uz abstraktu “speciālistu” pausto. Ērti un komfortabli, protams, tikai pašiem anonīmajiem kadriem, nevis iedzīvotājiem, kuriem tas viss ik dienu ir jāredz un jādzird.

Būtu nepieciešams padziļināts audits

Viss šis stāsts satur arī kādu mazāk līksmu aspektu. Zinot, cik liess ir veselības aprūpes budžets, vai kāds maz zina, cik lielu daļu apēd šādi SPKC un citu līdzīgu struktūrvienību “speciālisti”? SPKC gadījumā no kopējiem 1 505,5 miljoniem tie ir 6 522 495 eiro gadā. Daudz vai maz? Uz kopējā fona nešķiet ļoti daudz. Uz akūto vajadzību fona - vairāk nekā sešu miljonu izpļekarēšana šādu “profilaktisku” pasākumu veikšanai ir bezdievīgi liels skaitlis. Algu (un ne mazu) centrā saņem 52 amata kategorijās strādājošie (faktiskais cilvēku skaits ir daudzreiz lielāks). Un ne jau tikai SPKC piedalās veselības budžeta nokopšanā - ir vēl pati Veselības ministrija ar vājprātā sazarotu struktūru un neskaitāmām apakšstruktūrām, ir vēl Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Imunizācijas valsts padome, nesen vēl bija Vakcinācijas valsts birojs utt. Vai tiešām ir skaidrs, ar ko īsti katra no šīm dāsni finansētajām struktūrām nodarbojas un vai to funkcijas daudzviet arī nedublējas? Tas ir jautājums, kas būtu jāadresē nākamajam veselības nozares ministram, bet jau tagad ir skaidrs, ka diezin vai bez padziļināta funkcionāla audita arī viņš spēs uz to atbildēt.

Izklaidēšanā jau ir tradīcijas

Bet atgriežoties pie tautas masu uzjautrināšanas funkcijas, ko pašaizliedzīgi uzņēmies SPKC, jāatgādina, ka nu jau var runāt par zināmām tendencēm un tradīcijām šajā jomā. Lai gan SPKC komunikācijas dienesta vadība stāsta, ka pagājušā gada Ziemassvētkos vienīgais centra apsveikums tautai bija mājaslapā atrodamā gaumīgā bildīte ar sniegpārsliņu, šoreiz tā ir pārmērīga pieticība. Jau minētajā “Tvitter” SPKC kontā pagājušajā gadā līdzpilsoņiem tika veltītas šādas “dzejas” rindas:

Patiesi izjusti, dziļi un, galvenais, zinātniski. Tā vien šķiet, ka tieši SPKC “speciālisti” būs pielikuši savu roku un talantu arī citās akcijās - piemēram, erotiskajā pleciņu atsegšanā kovida laikā u.c. Varbūt pat šķietami idiotiskais lēmums par zeķu pirkšanas aizliegumu sērgas laikā patiesībā ir nevis vienkāršs stulbums, bet SPKC radīts smalks un nenovērtēts joks?

Tā vien gribas aicināt visu tautu iesaistīties SPKC uzsāktajā darbā - ar vieglumu un draiskumu runāt par nopietnām lietām. Un sūtīt centram savus variantus. Ierosmei viens piemērs no manas puses:

Ja tu smēķi mutē liksi, tad pie plaušu vēža tiksi.

Bet kas “veipu” bāzīs zobos, drīz jau gulēs zārkos dobos.

Nu, apmēram tādā garā. Mūsu aktivitāte varbūt atslogos SPKC speciālistus un ļaus tiem beidzot pievērsties tam, kas minēts šā kantora nosaukumā. Piemēram, to pašu gripas vakcīnu pieejamības nodrošināšanai un citām ne mazāk patiesi būtiskām aktivitātēm.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā