Vai ar desmit miljoniem pietiks nabadzības mazināšanai?

No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei  - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?
©Pixabay

Zemākos pabalstus valstī bija plānots palielināt jau no šī gada sākuma, un, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, tas būtu tieši laikā, tomēr nē… Lai par nepilniem divdesmit eiro palielinātu pabalstu, jāgaida vasaras vidus.

Palielināt par 16 eiro?

Labklājības ministrija nupat kā definējusi vairākas prioritātes 2023. gadam. Tās vērstas uz pakāpenisku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo pakalpojumu pilnveidi. Viena no šī gada budžeta galvenajām prioritātēm ir minimālo ienākumu līmeņa reforma, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu.

Materiālā atbalsta pilnveidei varētu atvēlēt 10,4 miljoni eiro, kas ļautu īstenot minimālā ienākuma atbalsta sistēmas pilnveidi, Neatkarīgajai pastāstīja Labklājības ministrijā. Turpat arī norāda, ka minimālo ienākumu sliekšņus palielinās katru gadu iepriekšējo trīs gadu vietā.

No labklājības ministres Evikas Siliņas teiktā izriet, ka šogad varētu palielināt minimālo pabalstu bāzes slieksni no 109 uz 125 eiro. Pašlaik 109 eiro ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensiju. Aprēķinot invaliditātes pensiju, arī ņem vērā šos 109 eiro, reizinot ar dažādiem koeficientiem. Piemēram, cilvēkam ar invaliditāti valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu aprēķina 109 eiro piemērojot koeficientu 1,4, līdz ar to pabalsts ir 152,60 eiro.

“Piemēram, šobrīd pats zemākais pabalsts ir 109 eiro, bet tas varētu būt 125 eiro, un katru gadu tas mainītos 1. janvārī. Tas attiektos arī uz minimālajām vecuma pensijām, kas šobrīd ir 136 eiro, bet varētu būt 157 eiro. Pensija indeksētos 1. oktobrī, bet vecuma pensijas varētu tikt pārskatītas 1. janvārī,” Labklājības ministrijas prioritātes komentē labklājības ministre. Tajā pat laikā E. Siliņa norādījusi, ka minimālo ienākumu līmeņu reformu varētu sākt īstenot no 1. jūlija, un tā paredzēs celt gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Ņemot vērā šīs prioritātes, jāsecina, ka ar 10 miljoniem eiro varētu nepietikt, lai cīnītos ar nabadzību.

Labklājības ministrijas ekspertu sagatavotais pārskats patiešām apliecina, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu plānots palielināt no 2023. gada jūlija, ne janvāra. Piemēram, cilvēkam ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts būs 219 eiro pašreizējo 190 eiro vietā, bet minimālā pensija - 157 eiro.

Uz jautājumu, kas traucēja izpildīt plānu un pabalstus palielināt jau no janvāra, Neatkarīgajai ministrijā paskaidroja, ka ir iekavējies budžeta pieņemšanas process, un ir jāsagatavo atbilstoša dokumentācija. Faktiski, lai kā arī mēs nevēlētos kritizēt, politiķu nespējas dēļ ātrāk pieņemt lēmumus, cieš cilvēki, kuri jau tagad būtu varēšu saņemt lielāku ikmēneša atbalstu.

Tiesībsargs arvien neapmierināts

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē 14. Saeimai par vienu no iepriekšējās valdības un Saeimas neizdarītajiem darbiem cilvēktiesību nodrošināšanā nosauc tieši minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanas sistēmu, pabalstu un pensiju sistēmu. Intervijā Neatkarīgajai tiesībsargs pauda neapmierinātību par valdības kavēšanos, jo pat pēc vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem un tiesībsarga vēstulēm tā nav paveikusi savu darbu pienācīgi, nodrošinot skaidru, pārskatāmu, saprotamu kārtību minimālo ienākumu aprēķināšanā.

“Mēs secinājām, ka šie minimālie ienākuma līmeņi ir noteikti bez jebkādiem aprēķiniem, tie izpaužas vienkārši kā politiska vienošanās, un rezultātā tie tiek finansēti pēc tāda kā pārpalikuma principa. Jā, tie ir finansiāli ietilpīgi temati, bet jebkurā gadījumā cilvēkam ir jābūt spējīgam segt minimālās vajadzības, un, ja cilvēks to nevar izdarīt pats, valstij viņam ir jāpalīdz. Cilvēkam ir tiesības vēlēt, bet, ja viņš fiziski nevar nokļūt līdz vēlēšanām, ja viņam ir sociāli ekonomiski šķēršļi būt politiski aktīvam, cilvēkam politiskās tiesības ir liegtas. Minimālie ienākumu līmeņi nevar būt no gaisa pagrābti,” viedokli pauž tiesībsargs.

Jāatgādina, ka pēc Satversmes tiesas spriedumiem 2021. gadā Saeima veica izmaiņas, līdz 109 eiro paceļot garantēto minimālo ienākumu pirmajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katram nākamajam ģimenes loceklim. Pagājušajā gadā tiesībsargs aicināja palielināt šos līmeņus, sākot jau no pagājušā gada oktobra. Otrkārt, aprēķināt tos pēc noteiktas metodoloģijas, atbilstoši sociālekonomiskajiem rādītājiem.

Jāatgādina, kas plānots

Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 2021. - 2026. gadam par nevienlīdzības mazināšanu bija paredzēts mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai, kā arī no 2023. gada 1. janvāra tos pārskatīt ik gadu.

Lai prognozētu minimālo ienākumu sliekšņu apmērus līdz 2024. gadam, Labklājības ministrija veikusi aprēķinus, pamatojoties Finanšu ministrijas bruto darba samaksas pieauguma prognozēs līdz 2024. gadam, un no 2022. gada līdz 2024. gadam paredzams ikgadējs piecu procentu pieaugums.

Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, 2023. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek paaugstināts līdz 305 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 214 eiro. 2024. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis varētu tikt paaugstināts līdz 318 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - līdz 223 eiro.

Neatkarīgā