Līdz minimālās pensijas palielināšanai vēl jāgaida mēneši

Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.
©Freepik

Tiesa, valdība nolēmusi mainīt minimālos ienākumu līmeņus nevis no šī gada sākuma, bet tikai 1. jūlijā, tātad tikai vasarā palielināsies gan minimālā pensija, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

Minimālo ienākumu noteiks procentos

Valdības lēmums nozīmē, ka minimālā ienākuma slieksnim zemākā iespējamā robeža būs ne zemāka par 20 procentiem no ienākumu mediānas apmēra. Labklājības ministrijā skaidro, ka mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus (šajā gadījumā - ienākumus), kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai. Šos rādītājus pārskatīs katru gadu. Labklājības ministre Evika Siliņa norāda, ka minimālo ienākumu līmeņa reforma ir viena no galvenajām šī gada budžeta prioritātēm, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus. “Celsies gan mazākās pensijas, gan mājokļa pabalsts, gan garantētais minimālais ienākums,” uzsvēra ministre.

Neatkarīgā

Valdības atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību” paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nebūs zemāks par 20 procentiem no ienākumu mediānas. Sociālajā aizsardzībā ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi, un tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem un sociālo palīdzību.

Dažādām sociālām grupām noteiktie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri ir atšķirīgi, un tiem tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī to apmērs mainās atkarībā no tā, kāda ir cilvēkam noteiktā invaliditātes grupa un vai cilvēks ar invaliditāti ir nodarbināts. Paredzēts, ka minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, personām ar invaliditāti no bērnības - 30 procenti.

Kā palielināsies pensijas?

Atbilstoši noteiktajiem minimālajiem līmeņiem vasarā palielināsies arī minimālās pensijas un pabalsti. Tiesa, lielākajai daļai pabalstu pieaugums nebūs sevišķi liels. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar trešo invaliditātes grupu palielināsies no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro mēnesī (tie ir 20 procenti no ienākumu mediānas), savukārt cilvēkiem ar trešo invaliditātes grupu kopš bērnības - no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī (25 procenti no ienākumu mediānas).

Labklājības ministrijā skaidro, ka cilvēkiem ar pirmo un otro invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Piemēram, nestrādājošam cilvēkam ar pirmās grupas invaliditāti bāzes pabalsta apmērs ir 125 eiro, bet tam tiek piemērots koeficients 1,4, un līdz ar to pabalsts no jūlija būs 227,50 eiro (līdz šim 198,98 eiro).

Pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam tiks palielināts no 136 līdz 157 eiro mēnesī (25 procenti no ienākumu mediānas), no septiņu gadu vecuma - 188 eiro mēnesī (30 procenti no ienākumu mediānas).

Minimālā pensija augs par 21 eiro

No 1. jūlija palielināsies arī minimālās pensijas apmērs. Vecuma pensijas aprēķina bāzes apmērs pašlaik ir 136 eiro, bet no 1. jūlija tas būs 157 eiro, kas ir 25 procenti no ienākumu mediānas.

Vecuma pensijas aprēķina bāzei tiek piemērots koeficients 1,1, par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, palielinot apmēru par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tas nozīmē, ka minimālā pensija ir lielāka nekā pamata bāze un ir atkarīga no pensionāra darba stāža.

Minimālajām invaliditātes pensijām arī tiek piemērots koeficients, un tās ir lielākas nekā minimālā vecuma pensija. Piemēram, minimālā invaliditātes pensija cilvēkam ar pirmo invaliditātes grupu būs 300,80 eiro (pašlaik - 260,80 eiro).