Dārgā elektrība uzpūtusi rūpniecības atskaites 

Elektrības apriti Latvijā uzskaita valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls", bet rūpniecības rādītājus apkopo un tālāk iekšzemes kopproduktā iekļauj Centrālā statistikas pārvalde.

Par elektrības uzskaites precizitāti šaubu nevar būt. Megavatstundās (MWh) izteiktais elektroenerģijas patēriņš samazinājies no 7 382 226 MWh 2021. gadā līdz 7 106 177 MWh 2022. gadā. Mazāk precīzi, bet toties vieglāk uztverami šo pašu elektrības daudzumu izsaka ar 7 106 gigavatstundām (GWh). Pie šiem skaitļiem paskaidrojums, ka elektrības patēriņā nav ieskaitīts elektrostaciju pašpatēriņš elektrības saražošanai.

Savukārt rūpniecības produkcijas daudzveidību nākas izteikt naudā, kuras kopapjomu nosaka gan produkcijas daudzums, gan cenas. Produkcijas izmaiņas procentos statistiķi izrēķina, izmantojot nevis faktiskās, bet salīdzināmās cenas, kuru izmantošana piņķerīga un pakļauta daudziem kļūdu riskiem.

Lēkājošo cenu ķeršanā iespējamas kļūdas

Statistiķi patiešām seko ražotāju cenu izmaiņām un tāpēc skaitās spējīgi vai nu atņemt no faktiskajām aktuālajām cenām pārskata periodā konstatēto cenu pieaugumu, vai pieskaitīt tām cenu kritumu. Šāda darbošanās atstāj daudz mazāk pārliecības par iegūto skaitļu atbilstību realitātei nekā elektrības daudzuma mērīšanas rezultāti. Jo īpaši tas sakāms par tādu gadu kā 2022., kad praktiski visas cenas gada laikā piedzīvoja gan kāpumu, gan kritumu posmus. Tagad pat atsevišķu uzņēmumu līmenī nav vienkārši tikt skaidrībā, kā viņiem pērn klājies: cik daudz produkcijas katram uzņēmumam izdevies reāli pārdot par augstām cenām vai nācies pārdot par salīdzinoši zemām cenām, un cik lielā mērā tiem izdevies izvairīties no ražošanai vajadzīgo izejvielu pirkšanas visneizdevīgākajos momentos. Vēl grūtāk iedomāties, kā uzņēmumi būtu atlicinājuši laiku un spēkus izsekot šādām cenu izmaiņām mēnesi pēc mēneša statistiķiem nepieciešamajā formātā.

Neatbilstība starp apstrādes rūpniecības ceļu uz augšu un elektrības patēriņa samazināšanos nav tik liela, lai rūpniecības pieaugumu pasludinātu par absurdu. Šo atšķirību var mēģināt nolīdzināt, pētot meteoroloģisko apstākļu atšķirības 2021. un 2022. gadā un apsveicot uzņēmumu sekmes kļūt energoefektīvākiem. Varbūt 2021. gadā apkures sezonas dienas bijušas caurmērā nedaudz vēsākas nekā 2022. gadā, kas pērn radīja iespēju siltuma uzturēšanai telpās nepieciešamo enerģijas daudzumu samazināt un pārvirzīt uz preču ražošanu.

Tomēr paliek šaubas, vai statistiķi nav kļūdījušies, uzrādot par rūpniecības apjoma pieaugumu to, kas īstenībā tikai rūpniecības produkcijas cenu pieaugums. Šaubas par enerģijas atbrīvošanu rūpniecības vajadzībām pastiprina ukraiņu bēgļu ierašanās tādā skaitā, kas atstāja pamanāmu iespaidu uz valsts iedzīvotāju kopskaita rādītāju. Ja tā, tad arī enerģija pamanāmā daudzumā tika novirzīta lielāka cilvēku skaita sadzīves vajadzību apmierināšanai.

Spekulantu dzīres vēl turpinās

Vieglāk pārskatāmajā enerģētikas sektorā 2022. gads ir iezīmējies ar elektroenerģijas cenu kāpumu, katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni. Cenu rekorda mēnesis izrādījies augusts ar vidējo elektrības cenu 467,75 eiro/MWh un ar 17. augustu, kad kaut uz stundu no plkst. 18.00 līdz 19.00 elektroenerģijas cena sasniedza 4000 eiro/MWh, ko “NordPool” birža definējusi par maksimumu, par kādu tā vispār atļauj tirgot elektrību. Pēc tam elektrības cenu rādītāji sāka samazināties. 2022. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro/MWh, kas attiecībā pret 2021. gadu nozīmē pieaugumu par 156%.

Cenu kāpums un maksimums tiek izskaidroti ar apstākļiem, kādi izrietējuši no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas izraisījis bažas par energoresursu pietiekamību 2022./2023. gada ziemā. Eiropā vienlaicīgi gan bija šaubas, vai Krievija piegādās energoresursus pierastajos un nolīgtajos apjomos, gan tika pieņemti lēmumi pašiem atteikties no Krievija energoresursiem, lai Krievija nedabūtu naudu kara turpināšanai. Piedevām nāca karsta vasara, kas prasīja vairāk enerģijas dzesēšanas vajadzībām un samazināja ūdens pieplūdi Skandināvijas hidroelektrostaciju rezervuāros.

Ļaunas mēles piebilst par spekulantiem, kuriem izdevies šādas bažas vispirms radīt un pēc tam konvertēt eiro vai ASV dolāru miljardos arī no Latvijas iedzīvotāju kabatām. Dabasgāzes cenu etalonu Eiropā veidojošās Nīderlandes biržas “Title Transfer Facility” rekords tika sasniegts 2022. gada 26. augustā, kad nevis tilpuma, bet enerģijas vienībās rēķinātā gāzes cena sasniedza 333,371 eiro/MWh. Salīdzinājumam jānorāda, ka gadu mijā šī cena bija nokritusi līdz apmŗam 79 eiro/MWh un šobrīd svārstās ap 58 eiro/MWh. Diemžēl elektrības cenas ne pagājuša gada pēdējos mēnešos, ne pašlaik neseko dabasgāzes cenu samazinājumam. Patlaban elektrības ražošanai jāizlieto arī tā gāze, kas pirkta par cenām ap un virs 300 eiro/MWh.

Pasaule mūsu vietā nestrādā

Latvijas pielāgošanās dabasgāzes cenu lēcienam bija uz vietas saražotās elektroenerģijas daudzuma samazināšana gāzes - dārgās dabasgāzes - darbinātajās termoelektrostacijās, tajā skaitā koģenerācijas stacijās. Rezultātā elektroenerģijas ražošana saruka no 5 610 GWh līdz 4 794 GWh jeb par 14,5%. Starpību starp ražošanas un patēriņa samazināšanos sedza elektroenerģijas importa pieaugums par 2 311 GWh jeb par 30,4%.

Latvija ir ievilināta “NordPool” biržā ar solījumu, ka mums piegādās elektrību par lētāko biržas piedāvāto cenu, taču tūlīt seko atruna, ka tas notiks līdz ar to laimīgo brīdi, kurā tiks izveidota bezgalīga starpsavienojumu jauda starp elektrības sadales tīkliem. Reāli tā tas nav un Latvijai jāsamierinās, ka lēto elektrību mūs vajadzību apjomā mums nepiegādās: “Starpsavienojumu ierobežojumi (remonts/avārija/tehniski ierobežojumi) vai to nepietiekamība, kā arī dažādu staciju nepieejamība (remontdarbi/avārija) tirdzniecības zonā izraisa cenu atšķirības pret blakus esošajām tirdzniecības zonām starp dažādiem periodiem laikā. Piemērs ir pagājušais gads, kad "Augstsprieguma tīkls" veica Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma remontdarbus un pārvades jauda ilgstoši bija ierobežota,” “Neatkarīgajai” paskaidroja "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.

Tātad Latvijai lielā mērā nākas izlīdzēties ar to elektroenerģiju, kādu iespējams iegūt uz vietas. Tās avotu sadalījums pagājušajā gadā ir bijis sekojošs:

Neatkarīgā

Kopējās tendences šajā pārskatā tādas, ka

• Latvija izspiedusi no ūdens tik daudz lētas elektrības, cik daba ļāvusi,
• tiekam vaļā no koģenerācijas, biomasas un biogāzes dedzinātājiem, kuru kurtuves savulaik tika ierīkotas ne tik daudz elektrības ražošanai, cik OIK saņemšanai,
• ejam pilnā sparā pa zaļo kursu uz vēja un saules enerģijas izmantošanu labā ticībā, ka šis ceļš neved pie OIK-2.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā