Jānis Reirs: Banku kreditēšanas politika ir nepieņemama
Pēc viņa domām, kopumā komercbanku prakse Latvijā “īsti normāla nav”. “Parasti tieši komercbankas uzņemas riskus tautsaimniecības un iedzīvotāju kreditēšanā, valstij no savas puses dodot tām pietiekamu brīvību,” atzina J. Reirs. Diemžēl šobrīd to ierastā atruna uz jebkādiem pārmetumiem par nepareizu kreditēšanas politiku esot: “Risks par lielu!”
“Protams, ka izsniegt kredītus “Latvenergo” vai “Lattelecom” nav nekāda riska,” teica J. Reirs. “Nu, ja jau tādi riski, varbūt vērts atgriezties pie idejas par spēcīgas valstij piederošas bankas izveidi. Ja paskatāmies reāli, pēdējos desmit gadus šā vai tā 90% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir uz valsts garantiju bāzes. Tā ir būtībā valsts investēta nauda, kas vienlaikus atrauta infrastruktūras projektiem, sociālajiem pabalstiem un tā tālāk. Pienācīga mājokļu kreditēšana būtu banku sektora uzdevums. Taču tās to nedara, un tas nav pareizi.”
Uz jautājumu, vai viņš finanšu ministra un tagad Saeimas komisijas vadītāja amatā ir mēģinājis runāt ar komercbankām par šiem jautājumiem, J. Reirs atzina: “Protams, ir bijuši daudzi mēģinājumi runāt, pārliecināt, ka banku prakse ir jāmaina, bet rezultātu nav. Tāpēc laikam jāskatās, kādas ir citas iespējas.”
Viņš gan uzsvēra, ka Saeimas Budžeta komisijai neesot kapacitātes pilnvērtīgai priekšlikumu izstrādei tik sarežģītā jomā, bet tā turpinās runāt gan ar Latvijas Banku, gan ar Finanšu ministriju, lai tādi tiktu sagatavoti. Finanšu ministrijā esot “vesels departaments, kam ar to jānodarbojas. Situācija nedrīkst palikt tāda, kāda tā ir”, teica J. Reirs.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka situācija nedrīkst palikt tāda, kā ir, “Neatkarīgā” aizsūtīja vairākus jautājumus gan Finanšu ministrijai, gan Latvijas Bankai, uz kuriem atbildes pagaidām gan nav saņemtas.
Vaicājām, kā Latvijas Banka un Finanšu ministrija vērtē situāciju, kurā Latvijas komercbankas aktīvi izmanto Eiropas Centrālās bankas politiku savas peļņas palielināšanā caur kredītu procentu pieaugumu, vienlaikus atbilstoši nepalielinot depozītu procentu likmes.
Lūdzām skaidrot, kā Latvijas Banka un Finanšu ministrija vērtē dažu komercbanku praksi lielāko savas peļņas daļu regulāri izmaksāt dividendēs akcionāriem, kā arī vai Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas rīcībā ir instrumenti, kā ietekmēt komercbanku peļņas maržu izsniegto kredītu procentu likmēs.
Jautājumos norādījām, ka Lietuvas Banka ir piedāvājusi valdībai un likumdevējam virkni izmaiņu banku nozares normatīvajos aktos, lai novērstu nepamatoti augstu banku peļņas gūšanu, izmantojot ārkārtas apstākļus. Jautājām, vai Latvijas Banka un Finanšu ministrija gatavo līdzīgu piedāvājumu un kā, pēc Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas domām, būtu iespējams palielināt Latvijas komercbanku “apetīti” Latvijas uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanā, vienlaikus samazinot vēlmi gūt maksimāli iespējamo peļņu un to izvest no Latvijas.
Jau rakstījām, ka visu Baltijas valstu komercbankas pērno gadu ir noslēgušas ar rekordaugstiem peļņas rādītājiem. Bankas ir izmantojušas Eiropas Centrālās bankas kredītu procentu likmju paaugstināšanas politiku, lai “uzskrūvētu” arī pašas savu izsniegto un no jauna izsniedzamo kredītu procentu maržu, depozītu procentu likmes vienlaikus turot zemas. Savukārt vismaz Zviedrijas banku SEB un “Swedbank”, kā arī nu jau pārsvarā amerikāņiem piederošās “Luminor” bankas gadījumā tiek piekopta arī ļoti dāsna dividenžu politika, virs 60% peļņas izvedot no Baltijas valstīm, lai aplaimotu savus ārvalstu akcionārus.
Lietuvas centrālā banka tādēļ jau ir sagatavojusi vairākus konkrētus pasākumus, lai palielinātu konkurenci komercbanku starpā un nodrošinātu, ka komercbankas, kas reģistrējušas strauju peļņas pieaugumu, rīkotos sociāli atbildīgāk, atbilstoši veidojot arī savu kredīta un depozīta procentu likmju politiku.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
