Krieviju nemīlam tieši, bet, iespējams, aplinkus
Ar pēdējo nav tik vienkārši, tāpēc strauji augušais eksports, piemēram, uz bijušās PSRS Vidusāzijas valstīm varētu kalpot kā apliecinājums, ka mūsu uzņēmumi gana apzināti savu produkciju Krievijā cenšas iedabūt pa apkārtceļiem. Vēl ir ļoti interesantas ziņas par to, ka Ukraina kļūst par aizvien svarīgāku Latvijas ārējās tirdzniecības partneri, un eksporta ziņā tā apsteidz pat kādreiz daudz nozīmīgāko Baltkrieviju.
Krievijas daļa eksportā rūk
Ja aplūkotu ārējās tirdzniecības statistiku vēl pirms dažiem gadiem, tad mēs nepārprotami redzētu, ka austrumu kaimiņvalsts pēc nozīmes ir trešais lielākais Latvijas eksporta partneris, kuras īpatsvars no valsts izvesto preču kopapjomā ir ap 10-11%. Tagad šis skaitlis ir sarucis aptuveni uz pusi. Pērn Krievijas īpatsvars Latvijas preču kopējā eksportā bija nokrities līdz 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kopumā pērn uz kaimiņvalsti ir izvestas preces par 1,19 miljardiem eiro un salīdzinājumā ar 2021. gadu apjoms naudas izteiksmē ir krities par 0,4%. Ja runātu par kaimiņvalstī pārdoto preču fiziskajiem apjomiem, tad šeit kritums noteikti būtu lielāks saistībā ar vispārējo dārdzības pieaugumu pasaulē. Attiecībā uz savu valsti varam teikt, ka esam bijuši samērā centīgi pret Krieviju noteikto sankciju ievērotāji, jo preču imports no Krievijas ir pieaudzis vien par 3,3%. Šeit atkal ir jānorāda, ka runa ir par kāpumu naudas izteiksmē. Ja ņem vērā no Krievijas importēto preču raksturu, tad varam droši runāt, ka šo produktu importa cenas ir augušas desmitos procentu, līdz ar to fiziskā izteiksmē no Krievijas esam pirkuši mazāk.
No CSP apkopotās informācijas var secināt, ka sarūk arī uz Krieviju eksportējušo un no tās importējušo uzņēmumu skaits. Tas pats attiecas uz tās sabiedroto Baltkrieviju. Pērn preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 831 uzņēmums, uz Baltkrieviju - 383. Savukārt 2021. gadā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 1013 un 490. Tikmēr preces no Krievijas Federācijas 2022. gadā importēja 1268 uzņēmumi, no Baltkrievijas - 588. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2021. gadā, bija 1793 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 889 no Baltkrievijas. Jāpiebilst, ka uz Baltkrieviju eksports sarucis par 2%, bet imports no šīs valsts ir krities par 35,7%.
Nē asins naudai?
Oficiālā eksporta statistika uz Krieviju gan var nesniegt pilnu ainu par reālo situāciju, par ko vedina domāt straujais eksporta pieaugums uz citām bijušās PSRS telpas valstīm. Statistiķu apkopotā informācija liecina, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 70,4 milj. eiro jeb 2,5 reizes, uz Kirgizstānu - par 17 milj. eiro jeb 3,5 reizes, uz Armēniju - par 15 milj. eiro jeb 2,8 reizes. To ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums.
Ņemot vērā šo preču raksturu, var rasties likumsakarīgs jautājums, vai saistībā ar minēto mašīnbūves produkciju Krievijā nav nonācis kaut kas tāds, kam tur nevajadzētu nonākt. Vienlaikus ir vērts norādīt, ka eksporta bāzes līmenis uz daudzām NVS valstīm līdz šim ir bijis ļoti zems, un, ņemot vērā straujo dzīves sadārdzinājumu pasaulē, dažu miljonu vai dažu desmitu miljonu vērts kāpums patiesībā nav nekas neparasts. Turklāt, kā dzirdams, piemēram, no Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas, pēdējā gada laikā ir ļoti strauji uzlabojušās tirdzniecības attiecības ar Kazahstānu tieši šīs valsts politiskās nostājas dēļ, līdz ar ko šajā valstī tiek pārdots vairāk. Redzot notikumu attīstību Krievijā, arī pašas Vidusāzijas valstis vairāk meklē tirdzniecības sakarus ar Eiropu. Iespējams, ka tas arī ir iemesls, kāpēc pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu imports no Kazahstānas pieaudzis par 56,8 milj. eiro jeb 8,9 reizes, no Kirgizstānas - par 6,7 milj. eiro jeb 11,4 reizes, no Azerbaidžānas - par 2,1 milj. eiro jeb 2,7 reizes. Importa pieaugumu no Kazahstānas visvairāk ietekmēja augu valsts produkti, no Kirgizstānas - minerālprodukti, bet no Azerbaidžānas - parastie metāli un to izstrādājumi.
Lielāka nozīme Ukrainai
Neraugoties uz to, ka Ukrainā plosās karš un tās ekonomikas apjoms pērn pēc dažādām aplēsēm varētu būt sarucis pat uz pusi, Latvijas tirdzniecības saites ar šo Eiropā teritorijas ziņā lielāko valsti ir kļuvušas daudz ciešākas, strauji augot gan eksporta, gan importa apjomam. Pērn Ukrainas daļa Latvijas eksporta struktūrā veidoja 2,4%, kas ir apmēram tikpat daudz, cik iepriekšējos gados bija Somijai. Pērn gan šīs ziemeļvalsts īpatsvars bija apmēram divas reizes lielāks. Savukārt importā Ukrainas daļa bijusi 1,1%.
Kopumā Ukrainu var uzskatīt par nozīmīgu ārējās tirdzniecības partneri, kura loma nākotnē varētu tikai palielināties. Eksports uz zeltainās stepes zemi pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu pieauga 2,2 reizes, un to visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 106,6 miljoniem eiro. Kopējā eksporta vērtība uz Ukrainu naudas izteiksmē pērn sasniedza 517,1 miljonu eiro. Imports no Ukrainas pērn pieauga par 27,1%, un to visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kāpums par 34,4 milj. eiro. Kopumā no Ukrainas pagājušajā gadā tik importētas preces par 286,6 miljoniem eiro. Salīdzinājumam - visu Latvijas preču eksporta vērtība pagājušajā gadā veidoja 21,27 miljardus eiro, bet preču importa apjoms sasniedza 26,5 miljardus eiro.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
