Politiķu entuziasms par ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem krīt; iespējams kompromisa variants

“Vadošus norādījumus”, kā politiķiem šajā sakarā domāt un kādus lēmumus pieņemt vismaz attiecībā uz komercbanku sektoru, šo pirmdien deva arī Valsts prezidents kopīgi ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu. Pēc abu tikšanās Valsts prezidents Egils Levits izdeva šādu paziņojumu: “Jautājumu par vājo kreditēšanu un augstajām procentu likmēm Latvijā esam pārrunājuši daudzkārt. Pienācis laiks rīcībai! Visiem iesaistītajiem ir pragmatiski jāanalizē, kas ir tie faktori, kas attur komercbankas no aktīvākas dalības kreditēšanā. Mums tie ir jāapzina un cits pēc cita jānovērš. Skaidrs ir viens, Latvijas komercbankas ar esošo peļņu ir spējīgas veiksmīgāk vadīt un uzņemties riskus. No tā iegūtu ne tikai Latvijas ekonomika un uzņēmējdarbība, bet arī pašas komercbankas un finanšu sektors kopumā.” Un tad, “ja situācija tuvākajā laikā neuzlabojas, valdībai būtu jāizskata virspeļņas nodokļa ieviešana”, norādīja Valsts prezidents.

Jāuzsver, ka pēdējais apgalvojums pilnībā atbilst LB iepriekš “Neatkarīgajai” izteiktajam viedoklim, kā arī Saeimas aizkulisēs pieļautajam reālākajam scenārijam.

Opozīcija nav vienota

Saeimas opozīcija jau pagājušajā nedēļā mēģināja “noķert vilni” un, apejot valdību, panākt Saeimā likumprojekta “Par solidaritātes maksājumu” izskatīšanu, ko izstrādāja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija. Tas paredzēja, ka Latvijā strādājošām kredītiestādēm un to filiālēm, dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem peļņa par 45% pārsniedz pēdējo četru gadu vidējo, par šo virspeļņas daļu tiek piemērots solidaritātes maksājums 60% apmērā.

Balsojumā likumprojektu atbalstīja pašas ZSS, “Progresīvo”, kā arī “Stabilitātei!” deputāti, savācot tikai 30 deputātu balsis. 50 koalīciju pārstāvošie deputāti atturējās, savukārt frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pārstāvji balsoja “pret”. Tas nozīmē, ka panākt idejas virzību Saeimā bez valdības koalīcijas akcepta būtu praktiski neiespējami. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis sarunā ar “Neatkarīgo” gan bija apņēmības pilns “turpināt iesniegt likumdošanas iniciatīvas”. “Pozitīvs signāls ir jau tas vien, ka koalīcijas deputāti atturējās, nevis balsoja pret. Tas nozīmē, ka politiski viņiem ir grūti šo ideju neatbalstīt. Līdzīgi bija ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kur mēs vairākkārt ierosinājām atcelt absurdos avansa maksājumus pašnodarbinātajiem, līdz beidzot ar to kā “jaunu” ideju nāca klajā finanšu ministrs,” teica V. Valainis.

LPV pārstāvis Vilis Krištopans “Neatkarīgajai” teica, ka viņu frakcija ZZS priekšlikumu nav atbalstījusi, jo “tas ir populisms”. “Kāpēc tāds nodoklis tiek paredzēts tikai bankām un energouzņēmumiem? Tad jau tāds būtu jāpiemēro arī tiem, kas uz kovida un kara rēķina nopelnīja. Un, ja runājam par bankām, vēl jau nav izvērtēts, kādu ļaunumu tām nodarīja tā sauktais “kapitālais remonts”, pateicoties kuram normāla banku darbība jau tā ir ārkārtīgi apgrūtināta. Un uz ko tad gultos šis jaunais apgrūtinājums - skaidrs, ka uz klientiem!”

Pēc V. Krištopana domām, banku kreditēšanas veicināšanai risinājums ir cits. “Ja premjers nebūtu mīkstais, viņš izsauktu pie sevis četru lielāko banku akcionārus, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjus un pateiktu: “Bankas, noņemiet savas procentu likmes, lai uz klientiem netiktu uzkrauts tāds smagums laikā, kad jūs gūstat milzu peļņu. Ja to nedarīsiet, jums piemēros īpašu nodokli.”

Koalīcijā pretrunīgi viedokļi

Valdošās koalīcijas ietvaros jautājums par iespējamo ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas ieviešanu tiks skatīts finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) paspārnē izveidotajā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā, kurā valdošās partijas ir deleģējušas savus pārstāvjus, “Neatkarīgo” informēja ministra stratēģisko komunikāciju padomniece Kristīne Mennika. Nacionālās apvienības (NA) deleģētie darba grupas locekļi ir Andris Čuda, Imants Parādnieks un Ģirts Lapiņš, JV - Inga Bērziņa, Jānis Patmalnieks un Jānis Reirs, “Apvienotā saraksta” (AS) - Linda Matisone, Uldis Pīlēns, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna.

Aptaujājot darba grupas locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par ārkārtas nodokli tajā vēl nav skatīts, taču tas notikšot visdrīzākajā laikā. Lūgti komentēt, vai, viņuprāt, šāds nodoklis būtu piemērojams un kam - bankām vai energouzņēmumiem, vai abiem, darba grupas locekļi kopumā šķita diezgan apjukuši un nekonkrēti. Katrā ziņā jautājums viņiem bija diezgan neērts.

“Viens no ekonomiskās transformācijas izaicinājumiem Latvijā ir reģionāli augstākās procentu likmes kreditēšanā un likumsakarīgi arī zema kreditēšanas aktivitāte, kas neveicina visu veidu investīcijas tautsaimniecībā. Pirmsšķietami uzskatu, ka solidaritātes maksājuma ieviešana šīs problēmas ne tikai neatrisinās, bet savā ziņā pat varētu tikai pasliktināt. Attiecībā uz energouzņēmumu solidaritātes maksājuma ieviešanu - atbilstoši EK regulas izstrādātajiem nosacījumiem attiecībā uz virspeļņu Latvijā ir tikai pāris atjaunojamās enerģijas uzņēmumu ar nebūtisku saražotās enerģijas apjomu, kas darbojas brīvajā tirgū un, pateicoties gāzes cenu izraisītajai augstajai elektrības cenai, Eiropas tirgū varēja to gūt. Ņemot vērā Zaļā kursa mērķus un Latvijas nepieciešamību pēc atjaunojamo energoresursu ražotājiem enerģētiskās neatkarības sasniegšanai, šāds solis to neveicinātu. AS “Latvijas gāze” ir tikai starpniekkompānija un neietilpst regulas [ES regula par ārkārtas maksājumu energouzņēmumiem] tvērumā, tāpat tajā neietilpst AS “Latvenergo”, kura peļņa vienalga nonāk valsts budžetā,” ar ekonomikas ministres preses sekretāres Vinetas Vilisteres-Lāces starpniecību atbildēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (NA).

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna (AS) atzina, ka ārkārtas nodokļa ieviešana “noteikti ir jāizvērtē, bet vēl neesam izvērtējuši”. Katrā ziņā situācija, kad kredītu procentu likmju un komercbanku ārkārtējā peļņas pieauguma laikā depozītu likmju procentu pieaugums ir “smieklīgi zems”, nav normāla.

“Ir jābūt sabalansētībai. Bankas nevar gūt vieglu bezriska peļņu uz iedzīvotāju un visas tautsaimniecības rēķina. Risinājumam ir jābūt - vai nu ārkārtas nodokļa, vai citā veidā,” teica A. Vīksna.

Viņas frakcijas kolēģis no AS Andris Kulbergs gan teica, ka ārkārtas nodoklis komercbankām neesot pieņemams - “tas drīzāk velk uz komunismu, ne kapitālismu”. Tomēr, pēc viņa domām, pastāv kompromisa variants starp nodokli uzreiz un nekā nedarīšanu, kas liktu bankām pārdomāt savu politiku.

“Ir jābūt kādai pātagai, kas sāk strādāt noteiktos apstākļos. Piemēram, ja netiek sasniegts noteikts kreditēšanas apjoms, ieslēdzas paaugstināta nodokļa likme. Taču ieviest to uzreiz, tā kā to izdarīja lietuvieši, un novirzīt konkrētam mērķim, viņu gadījumā aizsardzībai, manuprāt, nav lietderīgi. Bankas tāpat atradīs veidu, kā šo nodokli apiet. Un, ja mēs gribam komercbanku sektorā piesaistīt jaunus tirgus spēlētājus, palielināt konkurenci, tad šāds nodoklis var viņus atbaidīt,” sacīja A. Kulbergs.

Citāda situācija, viņaprāt, gan esot enerģētikas sektorā. “Ārkārtas energoresursu nodoklis ir ieviests ļoti daudzās valstīs. Tas ir vietā, jo mēs nevaram bezgalīgi vairot energouzņēmumu peļņu uz visas tautsaimniecības rēķina. Taču ir jāatrod gudrs risinājums, jāpaskatās citu valstu piemēri, lai nav tā, kas šis nodoklis tūlīt atsaucas uz cenām patērētājiem.”

JV pārstāve, Saeimas deputāte Inga Bērziņa sava viedokļa paušanā bija ļoti piesardzīga. “Pirmsšķietami tur ir kaut kas jādara, ja bankas pelna tik daudz, bet šis jautājums ir jāskata kontekstā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Es gan neesmu speciāliste šajā jomā.”

Finanšu ministra A. Ašeradena (JV) viedokli “Neatkarīgajai” tā arī neizdevās noskaidrot. No viņa padomnieces K. Mennikas teiktā izriet, ka ministra viedoklis ir tāds, ka “jautājums ir jāizskata”.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā