Aktualizējas korupcijas problēmas saistībā ar sniegto palīdzību Ukrainai

NVO skandāls Igaunijā

Igaunijas sabiedriskajai organizācijai “Glory to Ukraine” (“Slava Ukrainai”) būs jāveic finanšu audits saistībā ar aizdomām par Ukrainas partneru naudas ļaunprātīgu izmantošanu, 13. martā vēstīja Igaunijas mediji. Organizācijas “Glory to Ukraine”, kas nodarbojas ar palīdzību Ukrainai, padome nolēma organizēt auditu saistībā ar aizdomām par finanšu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu organizācijā, un pagaidām pārskaitījumi uz Ukrainu tiks apturēti. Tāpat ziņots, ka bez pašreizējās šīs NVO ģenerāldirektores Johannas Marijas Lehtmes valdē tiks iecelti arī citi locekļi.

“Glory to Ukraine” valdes loceklis Kristo Tohvers Igaunijas žurnālistiem sacīja, ka aizdomas attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti Ukrainā, nevis Igaunijā: “Pēdējo nedēļu laikā mēs saņēmām informāciju, ka Ukrainai ir šaubas par sadarbību ar divām saistītām organizācijām. Tas ir viņu naudas izlietojuma efektivitātē. Drīzāk tie ir projekti, kas tiek īstenoti uz vietas, nevis tie, kas tiek īstenoti Igaunijā.”

Žurnālisti raksta, ka šie projekti, visticamāk, saistīti ar palīdzības paku “Cerību Ziemassvētki Ukrainā” un ātrās palīdzības automašīnu ieviešanu Ukrainā.

Tohvers cer, ka audita rezultāti būs zināmi līdz aprīļa beigām. Vienlaikus Lehtme turpina darbu sabiedriskās organizācijas “Glory to Ukraine” padomē. Lehtme sākotnēji nevēlējās teikt, vai viņa atkāptos no NVO vadītājas amata, ja revīzijā tiks konstatēta naudas ļaunprātīga izmantošana.

Nevalstiskā organizācija “Glory to Ukraine” Ukrainas karadarbības gadā ziedojumos savāca 6,5 miljonus eiro, proti, Ukrainas frontes tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem tika iegādātas 186 000 palīdzības pakas par kopējo summu 1,1 miljons eiro.

Tiek ziņots, ka NVO palīdzēja Ukrainas vienībām ar medicīniskajiem un aizsarglīdzekļiem, kā arī finansēja vietējās medicīniskās apmācības. Papildus 54 pilnībā aprīkotām ātrās palīdzības mašīnām, kas no Igaunijas uz Ukrainu nosūtītas, Ukrainā tiek būvētas tā sauktās partizānu ātrās palīdzības mašīnas - transportlīdzekļi, kas izturētu bezceļa apstākļus un varētu atvest ievainotos no frontes.

Skandālā ierautas Ukrainas amatpersonas

Par vairākiem korupcijas skandāliem Ukrainas varas gaiteņos, kurus cita starpā izraisīja žurnālistikas izmeklēšana, ziņo Vācijā bāzētais medijs

“Deutsche Welle”. Atsevišķi skandālos iesaistītie cilvēki jau atzīti par aizdomās turētajiem.

21. janvārī Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras (SAP) darbinieki aizturēja Ukrainas kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministra vietnieku Vasīliju Lozinski, iespējams, saņemot 400 tūkstošus dolāru. Lozinskis tiek turēts aizdomās par nelikumīgu peļņas gūšanu, veicinot līgumu slēgšanu par iekārtu un tehnikas iegādi par paaugstinātām cenām.

Ministru kabinets vasarā piešķīra 1,68 miljardus grivnu, tostarp ģeneratoru iegādei.

Elektrības ģenerators vienā no Odesas ielām stāv uz skaistumkopšanas salona fona.

Pēc Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas enerģētikas objektiem ukraiņiem patiešām ir nepieciešami ģeneratori. “Lai to paveiktu, viņi sadarbojās ar starpnieku grupu un nodrošināja iepirkuma līgumu slēgšanu gandrīz 280 miljonu grivnu pārvērtētā vērtībā ar iepriekš noteiktiem komersantiem. Tiem, kā noskaidroja izmeklēšana, bija paredzēts šo summu pārskaitīt ierēdņiem kā “atlīdzību”,” atzīmēts NABU vēstījumā.

Kā liecina izmeklēšanas materiāli, vairākas Ukrainas centrālās un reģionālās izpildvaras amatpersonas nolēma piesavināties daļu no šiem līdzekļiem.

Sākta visu Reģionālās attīstības ministrijas projektu revīzija, kas veikta par budžeta naudu, starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, kā arī tehniskās palīdzības projektiem. Tuvākajā laikā tiesa Lozinskim izvēlēsies drošības līdzekli.

Zelta olas militārpersonām

Skaļas apsūdzības korupcijā izvirzītas arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas darbiniekiem. Žurnālists Jurijs Ņikolovs 21. janvārī izdevumā “ZN.ua” publicēja izmeklēšanu, saskaņā ar kuru departaments vairumtirdzniecībā iepērk pārtiku militārpersonām par cenām, kas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā Kijevas lielveikalos mazumtirdzniecībā. Ņikolovs atsaucas uz Aizsardzības ministrijas noslēgto līgumu par vairāk nekā 13 miljardiem grivnu, kura kopija ir žurnālista rīcībā.

Pēc žurnālista teiktā, militārā nodaļa parakstīja līgumu ar firmu “Active Company LLC”, kuras pamatkapitāls ir tūkstoš grivnu, un, kā norādīts rakstā, kas šķietami bijis uzņēmums, “ko izveidojuši profesionāļi pārtikas piegādes jomā militārpersonām”.

Pēc materiāla “ZN.ua” Aizsardzības ministrija norādīja, ka publiskajā telpā izplatās manipulācijas par pārtikas iepirkumiem. Vienlaikus militārais departaments solīja veikt iekšējo auditu, bet pārkāpumu gadījumā saukt vainīgos pie atbildības.

23. janvārī pēc aizsardzības ministra Alekseja Rezņikova lūguma notika Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas sēde, kurā Rezņikovs precizēja preču iegādi militārpersonām, jo īpaši olu iegādi.

Publicētajā dokumentā bija norādīta nesamērīgi augsta cena - 17 grivnas gabalā, bet faktiski tā bijusi piegādātāja pieļauta tehniska kļūda. Piegādātājs cenu norādīja nevis gabalos, bet olu svaram, kad viņš datus no vienas tabulas (kur viss bija norādīts pēc svara) pārnesa uz citu, ”Facebook” rakstīja Aleksejs Rezņikovs. Viņš norādīja, ka decembrī pieļautas tehniskas kļūdas dēļ atlaists vienības vadītājs, kļūdas izlabotas.

Turklāt Rezņikovs detalizēti aprakstīja, kā tieši Aizsardzības ministrija iepērk pārtiku militārpersonām - proti, ka cena veidojas visam gadam un nevis atsevišķam produktam, bet gan kaloriju sabalansēta produktu komplekta iepakojumam, to piegādei militārajai vienībai un dažos gadījumos - ēdiena gatavošanai. Ministrs solīja “absolūtu caurspīdīgumu” no Aizsardzības ministrijas tiesībsargājošajām iestādēm, “lai noņemtu visus jautājumus” par apsūdzībām korupcijā.

Šī skandāla dēļ, lai neradītu draudus stabilai militārpersonu apgādei, 24. janvārī no amata atkāpās Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Vjačeslavs Šapovalovs, kurš ir atbildīgs par armijas loģistiku. Viņš gan uzskata, ka skandālu izraisījušas nepamatotas manipulācijas.

Elitārs nekustamais īpašums. Uz kā rēķina?

Savukārt laikraksta “Ukrajinska Pravda” žurnālisti publicēja izmeklēšanu par partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Pāvela Halimona iegādātu greznu īpašumu Kijivas centrā, kuru viņš it kā reģistrējis citai personai.

Halimonam, kurš ir arī Radas agrārās un zemes politikas komitejas vadītāja vietnieks, šis nams esot maksājis vairāk nekā 10 miljonus grivnu, lai gan tirgū līdzīgi nekustamie īpašumi novērtēti 50-60 miljonu grivnu vērtībā. Tagad šo informāciju pārbaudīt nav iespējams - drošības apsvērumu dēļ NAPC deklarāciju reģistrs ir slēgts.

Tomēr pēc publikācijas publicēšanas partijas “Tautas kalps” frakcijas vadītājs Deivids Arahamija paziņoja, ka Halimonam tiks atņemts frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amats, kā arī aicināja tiesībsargājošās iestādes sākt izmeklēšanu un sniegt juridisku vērtējumu biedra rīcībai.

Sola arestus

Tāpat Arahamija savā “Telegram” kanālā raksta, ka šopavasar Ukrainā, visticamāk, būs “aktīvas sēdināšanas”, jo kopš 2022. gada 24. februāra, izmantojot oficiālus un neoficiālus kanālus, varas iestādes pastāvīgi ir brīdinājušas visu līmeņu amatpersonas koncentrēties uz karu, palīdzot upuriem un mazinot birokrātiju. Tuvākajā laikā tiks pabeigts konkurss uz NABU direktora amatu, kas noslēgs neatkarīgas pretkorupcijas struktūras veidošanu.

Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis 22. janvārī televīzijas uzrunā solīja, ka varas iestādes izskatīs katru situāciju sīkāk: “Attiecībā uz enerģētiku un iepirkumiem. Kas attiecas uz iepirkumiem militārpersonām un tā tālāk. Sabiedrība saņems pilnu informāciju, un valsts veiks spēcīgus nepieciešamos soļus.”

Taču specializētās NVO šaubās, ka ukraiņi sagaidīs negodīgu ierēdņu un politiķu reālu “iesēdināšanu”. Korupcijas apkarošanas centra “State Watch” vadītājs Gļebs Kaņevskis norāda, ka, nākot pie varas, prezidents un viņa komanda uzņēma kursu uz “vienkāršiem risinājumiem cīņā pret korupciju”, nevis attīstīja neatkarīgas valsts institūcijas, lai cīnītos pret šo parādību Ukrainā.

Pēc Kaņevska domām, karš cīņas pret korupciju sabiedrības uzmanības lokā ir nobīdījis otrajā plānā, taču agri vai vēlu “korupcijas lavīna” sabruks pār valsti.

“Tie korupcijas skandāli ir tikai sakritība, bet tas liecina, ka korupcijas apkarošanā nav sistēmas vai reālas vēlmes ar to cīnīties. Valdība vēl nav apstiprinājusi korupcijas apkarošanas rīcības programmu 2023.-2025. gadam, ko mums prasīja mūsu partneri. Tad par kādām “sēdināšanām” mēs runājam?” Kaņevskis uzdeva retorisku jautājumu.

Pēc viņa teiktā, programmā ir uzskaitīti konkrēti soļi ar termiņiem - kas Kijivai jādara, lai izskaustu korupciju. Jo īpaši runa ir par neatkarīgas iepirkumu aģentūras izveidi Aizsardzības ministrijai un citām stratēģiski nozīmīgām ministrijām, kuras saņem visvairāk budžeta līdzekļu vai palīdzību no ziedotājiem.

Nākamajā publikācijā lasiet, ko par iespējamo korupciju Ukrainā saistībā ar tai sniegto palīdzību saka Latvijas institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā