Militārās tehnoloģijas plūst uz Krieviju caur Baltijas valstīm

“The Insider” ir publicējis pētījumu, kas atklāj vairākus mehānismus dubultā izmantojuma preču piegādēm, apejot sankcijas. Šīs shēmas ir darbojušās arī pēc kara sākuma Ukrainā - vismaz līdz 2022. gada oktobrim. Lielāko daļu šo piegāžu veikuši Vācijas, Francijas, Šveices, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrijas un Polijas uzņēmumi.

Eiropā ražotas ieroču sastāvdaļas - Ukrainas pilsētu apšaudei

Viens no ievērojamākajiem izmeklēšanas objektiem ir Vācijas uzņēmums “Vansped Logistics”. 2022. gada jūlijā tas piegādāja sūtījumus Krievijas valsts korporācijas “Rosteh” meitasuzņēmumam - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Stan”, kas ražo programmvadāmos darbgaldus, iekārtas metālliešanas rūpniecībai. Publiskie “Rosteh” vadības paziņojumi liecina, ka “Stan” produkcija ir kritiski svarīga, lai ražotu stratēģiskos raķešu nesējus TU-160, ar kuriem tika veikti masveida raķešu uzbrukumi Ukrainai. “Stan” apakšuzņēmēju vidū ir arī tanku, zemūdeņu, torpēdu un mīnu ražotāji.

Detonatorus Ukrainas pilsētu apšaudēs izmantotajām raķešu artilērijas sistēmām "Grad" un "Smerč" ražo uzņēmums "Kurganpribor", starp citu, no franču kompānijas "Marchante" piegādātajām sastāvdaļām. Frančus nav mulsinājis fakts, ka uzņēmuma īpašnieks, Krievijas senators Sergejs Muratovs ir atrodams sankcijām pakļauto personu sarakstos. Pašam uzņēmumam, kas ir koncerna “Kalašņikov” partneris, sankcijas tika piemērotas vien pagājušā gada decembrī.

Ja fotoattēlos redzat Krievijas armijas zābakus ar Z burtu, tad ziniet, ka daļu no tiem ar Itālijas firmas "Suolificio Morrovallese" izgatavotajām zolēm ražo uzņēmums "Donobuvj" Rostovā pie Donas. Savukārt ādu šiem izstrādājumiem piegādā Vācijas uzņēmums "Salamander". Cits militāro apavu ražotājs - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Faradei" - saņem zoles un ādu no tiem pašiem ārzemju uzņēmumiem. Piegādātāju vidū ir arī citi Itālijas, kā arī Slovākijas uzņēmumi.

Baltijas pēdas

Izmeklēšanā ir iesaistīti arī Baltijas uzņēmumi. Piemēram, Igaunijas uzņēmums "Marker Nordic OÜ" no Tallinas ir piegādājis optisko vadu saišķus, rūpniecisko līmi un citas preces akciju sabiedrībai "Lomo", kas ražo nakts redzamības tēmēkļus pārnēsājamajām pretgaisa raķešu sistēmām. Koncerns ražo arī pusaktīvas paštēmēšanas galviņas augstas precizitātes raķetēm "Krasnopol", kuras Krievijas armija aktīvi izmanto Ukrainas armijas pozīciju un apdzīvotu vietu apšaudei.

Lietuvas uzņēmums "D. Kudarauskienes Warehouse" kopā ar Šveices un Austrijas kolēģiem piegādāja detaļas karakuģu dzinējiem vēl 2022. gada augustā.

Laikraksts “Financial Times” atklājis, ka caur Igauniju tika ievestas Krievijas partneriem paredzētas preces līdz pat viena miljarda eiro vērtībā. Formāli šo preču saņēmēji bija Kazahstānas, Kirgizstānas un Armēnijas uzņēmumi un preces caur Krieviju bija paredzēts pārvadāt tranzītā. Tomēr pa ceļam kravas vienkārši "izgaisa" un nekad nenonāca saņēmējvalstu teritorijā.

“Financial Times” analizētie publiski pieejamie dati liecina, ka tikai aptuveni puse no izlases kārtībā pārbaudītajām divus miljardus ASV dolāru vērtajām dubultā izmantojuma precēm, kas tika sūtītas no ES, faktiski sasniedza deklarētos galamērķus Kazahstānā, Kirgizstānā un Armēnijā.

Visas šīs preces tika nosūtītas 2022. gadā, jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Toreiz ES tirdzniecība ar Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju - trim bijušajām padomju republikām, kas tagad ir ekonomiskajā savienībā ar Krieviju - sasniedza līdz šim nebijušus apjomus.

Neatbilstība datos liecina, ka Krievija apiet plašās sankcijas, izmantojot starpniekus, aģentus vai piegādātājus, kas ES muitas deklarācijās norāda viltotus galamērķus. Šis paņēmiens ir palīdzējis Maskavai saglabāt piekļuvi svarīgām Eiropas precēm, tostarp lidmašīnu sastāvdaļām, optiskām iekārtām un gāzes turbīnām.

Igaunijas eksports uz divām iepriekš minētajām Centrālās Āzijas valstīm un Armēniju pieauga no trim miljoniem ASV dolāru mēnesī pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā līdz 13 miljoniem ASV dolāru 2022. gada oktobrī. Tikmēr oktobrī saņēmējvalstis joprojām ziņoja par importu tikai trīs miljonu ASV dolāru apmērā. Tas nozīmē, ka ap 10 miljoniem dolāru ir pazuduši kaut kur pa vidu.

13 mēnešos kopš kara sākuma Lietuva ziņoja par dubultā izmantojuma preču sūtījumiem uz Kazahstānu 84 miljonu dolāru vērtībā, savukārt Kazahstāna - ka ir saņemtas preces tikai 11 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tas nozīmē, ka paziņotais eksports uz šo valsti šajā laikposmā palielinājās par 56 miljoniem ASV dolāru, bet imports - tikai par diviem miljoniem ASV dolāru.

Ja ņemam visu ES tirdzniecības apjomu gadā pēc kara sākuma Ukrainā, tad atšķirība starp ES statistikas datiem un Kazahstānas datiem nozīmē, ka ceļā uz Kazahstānu bija pazudušas preces 2,9 miljardu dolāru vērtībā. "Finacial Times" skaitļos nav iekļauta atsevišķa liela preču plūsma, kas ienāk Kazahstānā un pēc tam tiek reeksportēta uz Krieviju.

Intervijā “Financial Times” Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa saka, ka ir runājusi ar Armēnijas prezidentu, savukārt viņas lietuviešu kolēģis - ar Gruzijas prezidentu. “Viņi neredz [pieaugumu preču piegādēs no Baltijas valstīm]... Šīs preces līdz viņiem nenonāk. Tāpēc tas rada bažas,” pauda K. Kallasa.

Kas attiecas uz dažām preču kategorijām, tostarp gāzes turbīnām, lodāmuriem un radioapraides iekārtām, tad, spriežot pēc importa datiem, gandrīz neviena no ES nosūtītajām precēm nav sasniegusi paredzēto galamērķi.

ES aizšķērso ceļu pelēkajam eksportam

Tikai 2023. gada februārī ES aizliedza dubultā izmantojuma preču tranzītu caur Krieviju. Tas nozīmē, ka šīs preces vairs nevar tieši ievest agresorvalsts teritorijā, pat ja tās galu galā ir paredzētas citai valstij.

Lietuva uzstāj uz ierobežojumu pastiprināšanu plašākam dubultā izmantojuma un sensitīvu preču klāstam, jo īpaši progresīvajām tehnoloģijām un aviācijas detaļām, un vēlas apturēt aizliegto sastāvdaļu sūtījumus uz Baltkrieviju.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Lansberģis atzīst, ka ES vajadzēs daudz “politiskās gribas”, lai nodrošinātu sankciju ievērošanu. “Esam gatavi spert soļus nacionālajā līmenī, lai būtu droši, ka sensitīvās tehnoloģijas neparādīsies kaujas laukā,” viņš paziņoja “Financial Times”.

Arī igauņi ir atbalstījuši pilnīgu aizliegumu preču tranzītam no ES, kas attiektos ne vien uz dubultā izmantojuma precēm, bet arī uz citām preču kategorijām, kuras ir pakļautas sankcijām un ierobežojumiem. “Jautājums ir par to, ka labāk ir ieviest pilnīgu tranzīta aizliegumu - ar humāna rakstura izņēmumiem. Vieglāk ir ieviest pilnīgu aizliegumu nekā bezgalīgu sarakstu, kas arvien paplašinās,” piebilda Erki Kodars, Igaunijas Ārlietu ministrijas vicekanclers, kura pārziņā ir juridiskie un konsulārās palīdzības jautājumi.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā