Samazinās pensijai atlikušo gadu skaits un pensijas apmērs

Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes, rodas jautājums – vai darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji spēs “pavilkt” pensiju izmaksu arī nākotnē, kad uz vienu pensionāru būs 1,7 vai pat mazāk strādājošo un nodokļus maksājošo? Otrkārt, lai gan vidējās pensijas apmērs pēdējā gada laikā ir pieaudzis, Latvijā ir zems pensijas atvietojuma līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēka ienākumi pensionējoties būs divas reizes mazāki nekā alga. Uz šo problēmu Latvijai norāda arī Eiropas Komisija.

22.05.2023. Inga Paparde Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

©Ģirts Ozoliņš/F64

Pensionēšanās vecums - atbilstošs

Diskusijas par pensiju ilgtspēju ieinteresējušas politiķus - vai paaugstināt pensionēšanās vecumu, cik liels ir sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums, vai to ir iespējams izlietot arī veselības nozares finansēšanā un citi jautājumi ir aktuāli kā vēl nekad. “Pēdējos mēnešos dažādu paziņojumu veidā izskan idejas, ka Latvijā būs jāpalielina pensionēšanās vecums - šis jautājums attiecībā uz pensijām ir kļuvis pa sabiedriski jutīgu jautājumu, bet, ja mēs raugāmies uz to, kā pensiju sistēma ir uzbūvēta, tajā reformas gaitā tika kalkulēts demogrāfijas jautājums un arī analizēti finanšu riski,” stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Pensionēšanās vecums Latvijā kopš 1996. gada aug nepārtraukti, atgādina Labklājības ministrijas eksperti. Sievietēm deviņdesmito gadu sākumā tie bija 55 gadi, savukārt vīriešiem - 60 gadi. Reformas rezultātā sasniedzamais pensionēšanās vecums - 65 gadi - mums nebūs ne augstākais, ne zemākais vecums Eiropā. “Tas Latvijas situācijai ir atbilstīgs pensionēšanās vecums,” saka I. Alliks. Jāatgādina, ka 2025. gadā mainīsies arī nepieciešamais minimālais darba stāžs, lai saņemtu pensiju - no 15 līdz 20 gadiem. Pagaidām ir saglabāta arī iespēja pensionēties priekšlaicīgi - divus gadus pirms noteiktā pensijas vecuma, lai gan sākotnēji šādu normu likumā bija paredzēts noteikt uz laiku.

Līdz vecuma pensijai nodzīvo…

Ingus Alliks raksturo pašreizējo sociālās apdrošināšanas sistēmu: tā ir pašfinansējoša - sociālās iemaksas likmes ietvaros jāspēj nosegt tās saistības, kuras sociālās apdrošināšanas sistēma ir uzņēmusies, un tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas budžeta nauda tiek izmantota sistēmas dalībnieku interesēs un budžetā iemaksātie līdzekļi tiek izmantoti tikai sistēmas dalībniekiem. Pašreizējo iemaksu veicēji nodrošina pensijas un pabalstus pašreizējiem to saņēmējiem. “Lai sociālās apdrošināšanas sistēmu varētu darbināt, jābūt finanšu līdzekļiem. 1998. gadā sociālo iemaksu likme bija 37 procenti, bet tagad - 34,09 procenti, un tas pašreizējā situācijā ir optimāli,” saka I. Alliks. Pēc speciālista teiktā, pašlaik sistēma spēj nosegt uzņemtās saistības, taču nākotnē tas ir atkarīgs no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita. Pašlaik uz 1000 strādājošajiem ir 360 pensionāru, bet prognozes rāda, ka nākotnē uz vienu strādājošo pensionāru būs gandrīz divkārt vairāk. Lai arī Latvijā nereti izskan skeptiski komentāri, ka “līdz pensionēšanās vecumam cilvēki nemaz nenodzīvo”, no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita vismaz ceturtā daļa ir vecuma pensiju saņēmēji. Kopumā pašlaik vecuma pensijas saņem 430 000 cilvēku.

Kopš 2010. gada pensiju sistēma darbojas ar pārpalikumu, kas pašlaik sasniedzis 1,7 miljardus eiro. “Savlaicīgs un pietiekams finanšu uzkrājums un rezerves fonda veidošana ir viens no veidiem, kā stabilitāti pensiju sistēmā nodrošināt,” uzsver I. Alliks.

…bet pensijai atlikušo gadu skaits samazinās

Pēc Labklājības ministrijas speciālistu teiktā, pašlaik par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ir problemātiski runāt, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu, aizejot pensijā. Tas ir gadu skaits, kas tiek prognozēts pensijas vecuma saņēmējam, tikko kā viņš aizgājis pensijā. Līdz Covid-19 pandēmijai šis vidējais vecums palielinājās un bija 17 gadi, bet pēdējo trīs gadu laikā paredzamais mūža ilgums pensijā ir samazinājies līdz 15 gadiem. Visticamāk, tas noticis Covid-19 ietekmētās mirstības dēļ. Ja šis rādītājs atjaunosies (un prognozes liecina, ka tā tas būs), tad sarunas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu “varētu būt leģitīmas”, saka pensiju jomas eksperti.

Mūža ilgums