"...- tobrīd oficiāli padomju sociālistisko republiku -.." De facto padomju sociālās sistēmas funkcionēšanas laikā bija iespējams operatīvi mobilizēt, vadīt un iedvesmot lielas ļaužu masas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pēc 21.08.1991. sākās padomju sociālās sistēmas graušana, ko spilgti raksturo DDD - depopulācija, deindustrializācija, debilizācija. Juris Paiders kaut ko sāk saprast arī no Dž.Orvela rakstītā ("Freedom is slavery"). Sk. - Pasaules čempione iedzīvotāju skaita kritumā. (Diena, 11.08.2023.)
Padomju sociālās sistēmas ietvaros sasniegtais kultūrās, zinātnes un izglītības līmenis ļāva īstenot Dziesmoto revolūciju, tāpēc varas sagrābēji pēc 21.08.1991. vēlas turēt patiesību "metāla zārkā". Sk. - Īvāns: Saliedēšanās un iekšējā brīvība viņus biedē (LSportāls) "Es un neliela domubiedru–laikabiedru grupa esam vērsušies jau pie vairākiem iepriekšējo valdību vadītājiem ar priekšlikumu izveidot īpašu akadēmisku valsts nesenās pagātnes un valstiskuma atgūšanas pētniecības programmu. Esam pat iesnieguši kopā ar vēsturniekiem un valsts tiesību speciālistiem kopīgi izstrādātu trīs gadu stipendiju programmu, kuru varētu vadīt viena no mūsu augstskolām un kas varētu izmaksāt mazāk nekā 200 000 eiro. Visi to it kā atbalsta, taču līdz risinājumam un reālai darbībai kā nevar, tā nevar nonākt."
Tavuprāt palikšana padumjajā savienībā būtu bijusi tā paradīze? Tev tā kārojas būt šodienas Baltkrievijas situācijā? Tev tā gribas braukt karot uz "nepaklausīgajām" valstīm, tādām kā šī brīža Ukraina?
Graušanas darbu vajadzēja pabeigt - arī RU sagraut, nevis mesties pašmāju prihvatizācijā.Ne bez pamata jau D.Īvāns itin bieži atgādina P.Laķa teikto 1989.g.:“Meitenes un zēni, mums vajag sagraut visu un izmētāt akmeņus tā, lai neviens vairs nevar salasīt. Un tad vajag kājas pār pleciem un pievienoties kam citam.”
Tikai nekas jau nav mainījies, lielās valstis vēljoprojām tirgojas ar mazajām valstīm. Kapūtins saviem militāristiem pavaicāja, vai mēs varam ieņemt Ukrainu? Šie cenšoties izdabāt, kā arī, skatoties uz armijā iegrūzto kāposta apmēru, nācās teikt, jā jā, varam. Tad kapūtins pārējām lielajām valstīm pieprasīja Ukrainu atdot viņam, uz ko ASV, Vācija, Francija, Kanāda, iespējams vēl kāda, teica, nu labi, bet tikai ātri, un bez lieliem cietušo apmēriem. Bet ukraiņi pārsteidz pasauli. Un tagad ir situācija, kad Ukraina nedrīkst zaudēt, jo uz to spiež lielo valstu iedzīvotāji. Bet arī kacapija nedrīkst zaudēt, jo spēkā ir noruna par Ukrainas atdošanu. Tad nu visu stiepj garumā.
Un tagad RU nedrīkst uzvarēt, gluži kā Korejas karā nedrīkstēja pieļaut PSRS+Ķīnas uzvaru. Vajag tik piemest malciņu (F-1, Taurus raķetes), jo karš tas ir ienesīgs bizness. Kas gan var būt vēl vairāk iepriecināt rietumniekus, ja tas, ka slāvi atkal apkauj slāvus?
Komentē 7
"...- tobrīd oficiāli padomju sociālistisko republiku -.." De facto padomju sociālās sistēmas funkcionēšanas laikā bija iespējams operatīvi mobilizēt, vadīt un iedvesmot lielas ļaužu masas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pēc 21.08.1991. sākās padomju sociālās sistēmas graušana, ko spilgti raksturo DDD - depopulācija, deindustrializācija, debilizācija. Juris Paiders kaut ko sāk saprast arī no Dž.Orvela rakstītā ("Freedom is slavery"). Sk. - Pasaules čempione iedzīvotāju skaita kritumā. (Diena, 11.08.2023.)
Padomju sociālās sistēmas ietvaros sasniegtais kultūrās, zinātnes un izglītības līmenis ļāva īstenot Dziesmoto revolūciju, tāpēc varas sagrābēji pēc 21.08.1991. vēlas turēt patiesību "metāla zārkā". Sk. - Īvāns: Saliedēšanās un iekšējā brīvība viņus biedē (LSportāls) "Es un neliela domubiedru–laikabiedru grupa esam vērsušies jau pie vairākiem iepriekšējo valdību vadītājiem ar priekšlikumu izveidot īpašu akadēmisku valsts nesenās pagātnes un valstiskuma atgūšanas pētniecības programmu. Esam pat iesnieguši kopā ar vēsturniekiem un valsts tiesību speciālistiem kopīgi izstrādātu trīs gadu stipendiju programmu, kuru varētu vadīt viena no mūsu augstskolām un kas varētu izmaksāt mazāk nekā 200 000 eiro. Visi to it kā atbalsta, taču līdz risinājumam un reālai darbībai kā nevar, tā nevar nonākt."
Ceļš uz elli esot bruģēts ar vislabākajiem nodomiem. Manuprāt, Baltijas ceļš bija šī ceļa uz elli sākums.
Tavuprāt palikšana padumjajā savienībā būtu bijusi tā paradīze? Tev tā kārojas būt šodienas Baltkrievijas situācijā? Tev tā gribas braukt karot uz "nepaklausīgajām" valstīm, tādām kā šī brīža Ukraina?
Graušanas darbu vajadzēja pabeigt - arī RU sagraut, nevis mesties pašmāju prihvatizācijā.Ne bez pamata jau D.Īvāns itin bieži atgādina P.Laķa teikto 1989.g.:“Meitenes un zēni, mums vajag sagraut visu un izmētāt akmeņus tā, lai neviens vairs nevar salasīt. Un tad vajag kājas pār pleciem un pievienoties kam citam.”
Tikai nekas jau nav mainījies, lielās valstis vēljoprojām tirgojas ar mazajām valstīm. Kapūtins saviem militāristiem pavaicāja, vai mēs varam ieņemt Ukrainu? Šie cenšoties izdabāt, kā arī, skatoties uz armijā iegrūzto kāposta apmēru, nācās teikt, jā jā, varam. Tad kapūtins pārējām lielajām valstīm pieprasīja Ukrainu atdot viņam, uz ko ASV, Vācija, Francija, Kanāda, iespējams vēl kāda, teica, nu labi, bet tikai ātri, un bez lieliem cietušo apmēriem. Bet ukraiņi pārsteidz pasauli. Un tagad ir situācija, kad Ukraina nedrīkst zaudēt, jo uz to spiež lielo valstu iedzīvotāji. Bet arī kacapija nedrīkst zaudēt, jo spēkā ir noruna par Ukrainas atdošanu. Tad nu visu stiepj garumā.
Un tagad RU nedrīkst uzvarēt, gluži kā Korejas karā nedrīkstēja pieļaut PSRS+Ķīnas uzvaru. Vajag tik piemest malciņu (F-1, Taurus raķetes), jo karš tas ir ienesīgs bizness. Kas gan var būt vēl vairāk iepriecināt rietumniekus, ja tas, ka slāvi atkal apkauj slāvus?