Kāpēc G samazina pensiju

Latvijas pirmspensijas iedzīvotājus sasniegusi laba ziņa – paredzamais mūža ilgums ir nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka, sasniedzot pensijas vecumu, seniors vidēji nodzīvos par gadu ilgāk. Tomēr šai pozitīvajai ziņai seko skaudra atklāsme – paredzamais mūža ilgums ietekmē pensijas aprēķinā iekļauto rādītāju G, un diemžēl – jo G lielāks, jo aprēķinātā pensija mazāka.
©Depositphotos.com

Šādam pensijas aprēķinam ir savi racionāli skaidrojumi, tomēr fakts paliek fakts: jo ilgāk cilvēks pensijā teorētiski nodzīvo, jo mazāka pensija tiek aprēķināta. Labklājības ministrija gan uzsver, ka katram cilvēkam pensija tiek aprēķināta individuāli un G ir tikai viens no rādītājiem. Daudz būtiskākas ir individuāli veiktās sociālās iemaksas.

Kritiskais G pensijas formulā

Katru gadu atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes statistiskajai informācijai par paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju atbilstoši attiecīgajam vecumam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina paredzamā mūža ilguma jeb G vērtību, kas tiek izmantota pensijas aprēķinā, piešķirot vai pārrēķinot pensiju. No 2024. gada G vērtība mainīsies un tiks noteikta, ņemot vērā 2022. gada statistikas rādītāju.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka katram vecumam ir noteikts savs G un to nosaka jau no 40 gadu vecuma (pamatojoties, ka ir izdienas pensijas saņēmēji, kuriem ir tiesības doties pensijā agrāk), bet mēs paskatīsimies G rādītāju, sākot no 64 gadu vecuma. 2023. gadā pensionēties iespējams no 64 gadu un sešu mēnešu vecuma. Tātad G no nākamā gada 64 gadu vecumā būs 17,22. Vidēji tiek pieņemts, ka cilvēks (neatkarīgi no tā, vai tā ir sieviete vai vīrietis), aizejot pensijā 64 gados, nodzīvos vēl 17,22 gadus, un šis rādītājs tiek iekļauts pensijas aprēķina formulā. Kā redzams no datiem, jo vēlāk cilvēks pensionējas, jo mazāks ir G. Tas nozīmē, ka pensijas aprēķinā tiks izmantots mazāks G, kas nedaudz, bet tomēr pensiju palielinās.

Var uzrādīt mazāku pensijas apmēru

Jau tagad, apskatot nākotnes pensijas prognozi, var redzēt, kā to ietekmē jaunā G vērtība. Piemēram, personai vecuma pensijai nepieciešamais vecums pienāks 2024. gada augustā. Pieprasot nākotnes pensijas prognozi 2023. gada maijā uz datumu 2024. gada augustā, tika piemērota G vērtība 16,18 un prognozētais pensijas apmērs bija 753 eiro. Savukārt, pieprasot prognozi 2023. gada 1. augustā (tātad vēlāk), pensijas prognozei tiek piemērota jaunā G vērtība 17,22, līdz ar to prognozējamās pensijas apmērs vairs ir tikai 711 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti gan atgādina, ka G ir tikai viens no rādītājiem, kas ietekmē vecuma pensijas apmēru.

Ikviens pensionārs vai nākamais pensionārs var “paspēlēties” ar pensijas aprēķinu. Kā G jaunā vērtība maina pensijas apmēru, to katrs pats var aprēķināt, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumu “VSAA informācija un pakalpojumi” (portālā “latvija.lv”). Līdz ar G vērtības palielināšanos prognozējamās vecuma pensijas apmērs VSAA e-izziņā “Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru” var uzrādīt mazāku apmēru, salīdzinot ar iepriekš veiktajiem prognozējamā apmēra aprēķiniem.

Ministrija: tā ir laba ziņa, jo dzīvo ilgāk

“Piešķirot un aprēķinot pensiju, cilvēka darba mūžā sakrāto pensijas kapitālu dala ar koeficientu G, kas ir laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānota pensijas izmaksa,” pensiju aprēķināšanas labirintus “Neatkarīgajai” skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska. “Atbilstoši vecumam, kurā cilvēks dodas pensijā, ir noteikts izmaksas laikposms jeb G. Jo agrāk cilvēks dodas pensijā, jo G ir lielāks. Ja G pie vienāda vecuma secīgajos gados atšķiras, piemēram, paliek lielāks - 64 gadu vecumā 2023. gadā ir 16,18, bet 2024. gadā - 17,22, tas nozīmē, ka 64 gadu vecumu sasniegušiem cilvēkiem paredzamais mūža ilgums nedaudz palielinājies.”

Kāpēc pensiju formulā ir iekļauts šāds rādītājs? Dace Trušinska stāsta: vecuma pensijas aprēķina formula paredz, ka darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls, piešķirot pensiju, tiek vienmērīgi sadalīts pa gadiem visā prognozētajā pensijas izmaksas periodā, jo tas “sekmē naudas līdzekļu pietiekamību visā izmaksu periodā un līdz ar to - pensiju shēmas finansiālu stabilitāti ilgtermiņā”. Speciāliste tikai vēlreiz atgādina, ka pensiju katram piešķir un aprēķina individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (personas darba stāžs līdz 1996. gadam un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī personas vecumu pensijas piešķiršanas brīdī.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā