"Aģitēt Latvijas vēstures pētniekus par pievēršanos Johana Kristofa Broces mantojuma apgūšanai būtu lieki." Lieki būtu aģitēt Kluiņa kungu uzrakstīt kaut ko par Broces darbošanās laika vēsturisko kontekstu, kad vairākums vācu tautības humānistu Krievijas impērijās Baltijas guberņās centīgi nodarbojās ar vietējo "aborigēnu" eiropeizēšanu (lasi - pārvācošanu). Šai ziņā noderīgi izlasīt gr. " Krist un celties " ( R., Zvaigzne, 1990), Jāņa Grestes (1876—1951 ) rakstīto, kaut arī par 19.gs. otro pusi. "Kas cara laikos varēja tikt vidusskolā [ģimnāzijā] ? Rets bagātnieks, muižnieks, tirgotājs. (..) Par to tika gādāts, lai mirstīgiem ģimnāzija būtu slēgta." ( 170.lpp.)
Atmiņas par nākotni. "...Katrā ziņā mūs eiropeizēja, un nevar neredzēt, ka ļoti liela daļa iedzīvotāju patiešām aizgāja vāciešos, un faktiski tas process noslēdzās tikai 19. gadsimta sākumā. Nemaz nedarbojās savādāki sociālie lifti, proti - ja tu gribēji sasniegt kaut ko vairāk, tad savādāk nevarēja... " Arnis Terzens: 'Paldies globalizācijai'; saruna ar Dagmāru Beitneri (Delfi)
" Loginas antinacionālā pozīcija ir izraisījusi zināmu neizpratni daļā sabiedrības, kas šausminās - nu kā tā var?" - tā "čīkst" A.K. kolēga Bens Latkovskis (NRA, 20.10.2023.) Ne par A.K. iet runa, bet par iecerēto "pārdefinēšanas" procesu tagadnē. Nudien, kaut arī smiekli nenāk, par tādu nodarbi, kad aizmirsts par latviešiem, jācitē krievu sakāmvārds oriģinālā - Менять шило на мыло.
Cilvēks ir vājš... pārdēvēt skolas un gāzt pieminekļus taču ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā attīstīt izglītības sistēmu un strādāt valsts labā......... tāpēc arī visa šī gāšana un pārdēvēšana sokas daudz raitāk nekā valsts attīstīšanās :(
Komentē 6
"Aģitēt Latvijas vēstures pētniekus par pievēršanos Johana Kristofa Broces mantojuma apgūšanai būtu lieki." Lieki būtu aģitēt Kluiņa kungu uzrakstīt kaut ko par Broces darbošanās laika vēsturisko kontekstu, kad vairākums vācu tautības humānistu Krievijas impērijās Baltijas guberņās centīgi nodarbojās ar vietējo "aborigēnu" eiropeizēšanu (lasi - pārvācošanu). Šai ziņā noderīgi izlasīt gr. " Krist un celties " ( R., Zvaigzne, 1990), Jāņa Grestes (1876—1951 ) rakstīto, kaut arī par 19.gs. otro pusi. "Kas cara laikos varēja tikt vidusskolā [ģimnāzijā] ? Rets bagātnieks, muižnieks, tirgotājs. (..) Par to tika gādāts, lai mirstīgiem ģimnāzija būtu slēgta." ( 170.lpp.)
Atmiņas par nākotni. "...Katrā ziņā mūs eiropeizēja, un nevar neredzēt, ka ļoti liela daļa iedzīvotāju patiešām aizgāja vāciešos, un faktiski tas process noslēdzās tikai 19. gadsimta sākumā. Nemaz nedarbojās savādāki sociālie lifti, proti - ja tu gribēji sasniegt kaut ko vairāk, tad savādāk nevarēja... " Arnis Terzens: 'Paldies globalizācijai'; saruna ar Dagmāru Beitneri (Delfi)
Par ko Tu īsti čīksti? Par to, ka A.K. neprot (tavuprāt) rakstīt, vai par to, ka Broces laikos marksistiskās vaimanas Rīgā vēl nebija izplatītas?
" Loginas antinacionālā pozīcija ir izraisījusi zināmu neizpratni daļā sabiedrības, kas šausminās - nu kā tā var?" - tā "čīkst" A.K. kolēga Bens Latkovskis (NRA, 20.10.2023.) Ne par A.K. iet runa, bet par iecerēto "pārdefinēšanas" procesu tagadnē. Nudien, kaut arī smiekli nenāk, par tādu nodarbi, kad aizmirsts par latviešiem, jācitē krievu sakāmvārds oriģinālā - Менять шило на мыло.
Mazliet jukuši jau ir tie pieminekļu gāzēji un pārdēvētāji. Atraduši imperiālistu - Puškinu... Humānists Broce gan laikam bija par brīvu Latviju.
Cilvēks ir vājš... pārdēvēt skolas un gāzt pieminekļus taču ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā attīstīt izglītības sistēmu un strādāt valsts labā......... tāpēc arī visa šī gāšana un pārdēvēšana sokas daudz raitāk nekā valsts attīstīšanās :(