Pensionāru nodokļu slogu negrasās mazināt

Saeima šonedēļ ķersies klāt nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai, un, lai arī tajā ir ieplānoti nepilni 15 miljoni eiro pensiju piemaksu piešķiršanai un, protams, būs arī nauda ikgadējai pensiju indeksācijai, kopumā būtiskas izmaiņas senioru makos jaunais budžets neatnesīs.
©Pixabay.com

Pār politiķu galvām sāk birt jaunas prasības no pensionāru puses - veikt pensiju indeksāciju divas reizes gadā, palielināt pensiju neapliekamo minimumu un citas.

Vēlas mazāku nodokļa slogu

Latvijas senioru kopienu apvienība nākusi klajā ar priekšlikumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām. Senioru organizācijas pārstāve Barba Girgensone “Neatkarīgajai” sacīja, ka pensionāri novērtē un atbalsta Labklājība ministrijas beidzot pieņemto lēmumu pakāpeniski atjaunot piemaksu pensijām par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tomēr “lietderīgi būtu arī paaugstināt pensionāra ar nodokli neapliekamo ienākumu līdz 600 eiro”. Tas nākamajā gadā pozitīvi ietekmētu daudz lielāku senioru skaitu, turklāt jāņem vērā, ka pēdējo indeksāciju rezultātā vidējā pensija ir augusi un nu jau iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā daudz lielākai daļai Latvijas senioru. Nodoklis apēd arī daļu no pensijas pielikuma.

“Pakāpeniski no 2024. līdz 2029. gadam atjaunojot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, kā to ir plānojusi Labklājības ministrija, patiešām tiks novērsta sociālā netaisnība pret ļoti daudziem senioriem, kuri nostrādājuši garu darba mūžu un vienīgais ienākumu avots ir pensija,” saka B. Girgensone. Lielākā daļa pensionāru pieder sabiedrības mazturīgākajam slānim un joprojām ir pakļauti nabadzības riskam. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka šā gada jūnijā vidējā vecuma pensija visās vecuma grupās Latvija bija 530 eiro, bet kopējais pensiju saņēmēju skaits - 433 608 cilvēki. 2023. gada augustā piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, saņēma 262 000 vecuma pensijas saņēmēju, un plānots, ka vidējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas, sākot ar 2024. gadu, būs 50,66 eiro.

“Tāds vecuma pensijas palielinājums ir būtisks sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā, jo piemaksu saņēmēji to varēs izmantot savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, tomēr pensijas apmērs Latvijā ir acīmredzami nepietiekams,” secina senioru biedrības pārstāve. “Lai arī par to runāts ne reizi vien, atgādinu, ka pensionāriem būtisks ir katrs eiro. Tā kā pensija ir ienākums, kas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru ietur no kopējās summas - pensijas un piemaksas, lietderīgi būtu noteikt ar nodokli neapliekamo summu 600 eiro apmērā. Tas kaut vai nelielā mērā atbilstu arī no 2024. gada noteiktajai minimālajai algai - 700 eiro mēnesī.”

Labklājības ministrija priekšlikumu par neapliekamā minimuma izmaiņām nav iesniegusi, jo nodokļi ir citas ministrijas kompetence, savukārt Finanšu ministrija ir skeptiska par nodokļu izmaiņām, kas teorētiski paredz nodokļa ieņēmumu samazināšanos.

Vai situāciju uzlabos pensiju indeksācija divreiz?

Pašlaik ar nodokli neapliek pensionāra neapliekamo minimumu - 500 eiro. Pensiju apmērā virs 500 eiro pašlaik Latvijā saņem 43 procenti senioru. Vidējā vecuma pensija pašlaik ir 532 eiro, bet izdienas pensija - 770 eiro. Daudz mazākas ir citas pensijas - vidējā invaliditātes pensija ir 283 eiro, apgādnieka zaudējuma pensijas 351 eiro.

Otrs būtisks jautājums ir pensiju indeksācija. Latvijas Pensionāru federācija ierosinājusi atjaunot pensiju pārskatīšanu divas reizes gadā, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. Labklājības ministrs Uldis Augulis tikšanās reizē ar federāciju apsolījis to pārdomāt. Pagājušajā gadā pensiju indeksāciju veica divus mēnešus agrāk - no oktobra to pārcēla uz augustu, un seniori palielinātas pensijas saņēma divus mēnešus agrāk. Tas senioriem bija ieguvums, jo bija skaidrs, ka augstās inflācijas dēļ pensijas pielikums arī būs salīdzinoši augsts. Arī 2022. gadā bija iesniegti Saeimā grozījumi pensiju likumā, lai indeksāciju veiktu aprīlī un pēc tam oktobrī, taču to Saeimas vairākums noraidīja.

Šogad pensiju indeksācija notika oktobrī un bija daudz mazāka nekā pirms gada. “Neatkarīgā” rakstīja, ka pensiju indeksācijas noteikumu dēļ šogad nevarēja pensiju palielināšanā izmantot darba algas kāpuma koeficientu. Lai arī alga ir augusi, attiecībā pret inflāciju reāla algas pieauguma pēdējā pusgadā nav bijis (to apēd tā pati inflācija), līdz ar to nebija iespējams piemērot koeficientu pensiju palielināšanai, un īpaši no tā šoreiz cieta seniori ar lielu darba stāžu. Tieši viņiem šis koeficients ļauj būtiskāk palielināt pensijas, ņemot vērā nostrādātos darba gadus. Arī šo situāciju skaidrot senioriem un arī pārskatīt indeksācijas kārtību aicina Latvijas Pensionāru federācija.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā