Bērnu dzimst mazāk, pabalstu nauda pāri nepaliek – tā kaut kur pazūd

Lai arī Latvijā samazinās dzimstība un teorētiski vajadzētu samazināties valsts sociālajiem izdevumiem dažādiem ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītiem pabalstiem, sociālajā budžetā tomēr liekas naudas nav.
©Depositphoto

Finansējuma pieejamība bērnu pabalstu palielināšanai aktualizējusies, apspriežot iespējas palielināt bērnu kopšanas pabalstu, piedzimšanas pabalstu, kā arī citus pabalstus. Papildu finansējuma pabalstu palielinājumam nav, un, kā rakstīja “Neatkarīgā”, attiecībā uz pabalstiem ir ieslēgts taupības režīms.

Dzimstība rekordzema

2022. gadā turpināja samazināties dzimušo skaits, un 2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir zemākais dzimstības rādītājs pēdējo simt gadu laikā. Dzimušo skaits samazinājies par desmit procentiem. Dzimstība turpina samazināties arī 2023. gadā. Šā gada astoņos mēnešos reģistrēti 9642 jaundzimušie, kas ir par 13 procentiem mazāk nekā tādā pašā periodā pagājušajā gadā. Kopējais bērnu skaits Latvijā palielinājies, neraugoties uz zemo dzimstību, jo tas saistīts ar augstākiem dzimstības rādītājiem līdz 2016. gadam, kā arī ar bērniem no Ukrainas.

Vairākus sociālos pabalstus maksā uzreiz, bērnam piedzimstot, un izdevumi šiem pabalstiem ir tieši saistīti ar piedzimušo bērnu skaitu. Tāpēc šķistu loģiski - jo mazāks dzimušo skaits, jo mazāki izdevumi nepieciešami pabalstu izmaksai, tomēr dati to nerāda. “Neatkarīgā” skaidroja, vai, samazinoties dzimstībai, pāri paliek finansējums, kas bijis ieplānots dažādiem ar bērnu dzimšanu un kopšanu saistītiem pabalstiem. Vai valsts ņem vērā dzimstības rādītājus un prognozes, un vai pārpalikumu būtu iespējams izmantot pabalstu palielināšanā?

Problēma: izdevumi nesasniedz plānoto

Ziņojumā par budžeta prioritārajiem izdevumiem turpmākajos gados Labklājības ministrija raksta, ka, veicot detalizētu speciālā budžeta izdevumu analīzi par šāgada astoņiem mēnešiem, ministrija ir secinājusi, ka vairāku pabalstu, tostarp vecāku un materinitātes pabalsta, izmaksām 2023. gadā būs nepieciešams mazāks finansējums nekā tika prognozēts 2023. gada jūlijā. Ministrija arī norāda, ka nākamo periodu izdevumi tiek prognozēti, ņemot vērā aktuālās izpildes tendences, iestāde ir pārvērtējusi arī turpmāko trīs gadu plānotos rezultatīvos rādītājus un arī izdevumus šiem pabalstiem, proti, arī turpmākajos gados tie nesasniegs plānotos izdevumus.

Budžetā paliek pāri nauda

“Neatkarīgā” izpētīja, ka 2022. gadā bija plānots izmaksāt 225 525 ģimenes valsts pabalstus vidēji mēnesī, bet realitātē bija nepieciešams maksāt 219 394 pabalstus. Savukārt maternitātes pabalsta izmaksas izpilde bija par 94 procentiem, tātad bija plānots izmaksāt vairāk šo pabalstu, taču diemžēl pirms un pēcdzemdību atvaļinājumā tik daudz sievietes nedevās. Dati par izdevumiem maternitātes pabalstiem rāda, ka izdevumi ir auguši par desmit procentiem. Ņemot vērā vidējo viena pabalsta apmēru, jāsecina, ka izdevumi auguši, jo pieaug vidējais pabalsta apmērs, pieaugot arī vidējai sociālās apdrošināšanas algai.

Arī izdevumi vecāku pabalstiem, lai arī nedaudz, tomēr ir auguši - par 8,4 procentiem. Arī vecāku pabalsts ir saistīts ar vecāku veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc arī izdevumu pieaugums ir saistīts tieši ar pabalsta apmēra pieaugumu. Savukārt bērna piedzimšanas pabalstu skaits ir samazinājies un būtiski, un tieši tas arī parāda dzimstības samazinājumu. Bija plānots pērn izmaksāt 1460 bērna piedzimšanas pabalstus vidēji mēnesī, bet reāli izmaksāti tikai 1317 pabalsti. Līdz ar to arī budžetā ir ietaupījums - vairāk nekā pusmiljons eiro. Šim pabalstam atvēlētā nauda izlietota par nepilniem 90 procentiem.

Labklājības ministrija plāno izdevumus valsts sociālajiem pabalstiem ģimenēm ar bērniem turpmākajiem gadiem, un te parādās interesanta nianse. Piemēram, bērna piedzimšanas pabalstu skaits šogad plānots 1415 vidēji mēnesī, kam paredzēts finansējums vairāk nekā septiņi miljoni eiro, neraugoties uz to, ka jau pagājušā gada dati parādīja, ka pabalstu saņēmēju skaits samazinās. Taču arī turpmākajiem trim gadiem pabalstiem ir ieplānots tieši tāds pats finansējums.

Pabalstu apmēri aug, nauda pāri nepaliekot

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa “Neatkarīgajai” norāda, ka, runājot par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pabalstiem, izdevumus ietekmē ne tikai “kontingents, bet arī pabalstu apmēri, kas savukārt ir saistīti ar pabalstu saņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu jeb valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu algu attīstību”.

“Algas un saistošās iemaksas aug, rezultātā turpmāko gadu izdevumi ir lielāki pret iepriekšējo gadu izpildi,” uzsver S. Stabiņa. “Plānojot saņēmēju skaitu, tiek ņemtas vērā faktiskās izpildes tendences.”

No Labklājības ministrijas speciālistu teiktā izriet, ka finansējums acīmredzot būtiski nepaliek pāri, un tieši tāpēc sarunās par pabalstu palielinājumu ģimenēm ar bērniem arguments, kāpēc to nevar izdarīt no 2023. gada sākuma, ir tieši budžeta ierobežotās iespējas. Labklājības ministrija ir apsolījusi nākamā gada sākumā nākt klajā ar priekšlikumiem ģimeņu pabalstu izmaiņām. Cerams, pozitīvā virzienā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā