Latvija pārspēj kaimiņvalstis ar dziļāko robu dzimstībā

Salīdzinājumam šoreiz izmantoti divi Latvijas kaimiņvalstu pāri. Pirmkārt, visciešākie kaimiņi Lietuva un Igaunija. Otrkārt, lielās valstis Krievija un Vācija, no kurām Krievijai ar Latviju reāla sauszemes robeža, bet Vācijai - intensīva apmaiņa ar cilvēkiem un precēm.

Salīdzinājums izraisa divējādas izjūtas. No vienas puses, ak, vai: Latvija visos salīdzinājumos izskatās vissliktāk, ja ņemam par pilnu visu salīdzināmo valstu valdību oficiālo retoriku, ka dzimstība ir labi, bet izmiršana - slikti. No otras, Latvija visas pārējās valstis negatīvā nozīmē apsteidz vai, citiem vārdiem sakot, tām zaudē tikai par purna tiesu. Tas nozīmē, ka dzimstības samazinājums nav tikai un vienīgi Latvijas valsts reālās sociālās politikas produkts.

Latvijas kaimiņvalsts ir arī Baltkrievija, kas savus demogrāfiskos datus pilnībā noslepenojusi. Atkārtosim sakāmvārdu “kas vainīgs, tas bailīgs” un uzmundrināsim sevi, ka kādam klājas sliktāk, nekā mums. Baltkrievijas varas iestādes Latvijas datus redz. Ja Baltkrievija uz šo datu rēķina varētu izskatīties labāk un ja Baltkrievijā saglabājušas racionālas rīcības kripatas, tad viņiem būtu vajadzējis savus datus atklāt.

Evikas Siliņas uznāciens

Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dzimstības rādītāji apraksta septembri un līdz ar to vismaz psiholoģiski svarīgāki, nekā astoņu vai desmit mēnešu dati.

Pirmkārt, tīri formāli, devītais mēnesis noslēdz trešo ceturksni un tādējādi arī gada pirmos trīs ceturkšņus, kuru rādītājus pierasts izmantot par atskaites punktiem gada raksturošanai.

Otrkārt, septembris kā devītais mēnesis ir pirmais, par kurā dzimušo bērnu nākšanu pasaulē viņu vecāki ir izlēmuši pēc Krišjāņa Kariņa pirmās valdības ministru pārsēšanās K. Kariņa otrajā valdībā ar visu to raustīšanos un retoriku, kas neizbēgami pavada katras jaunas koalīcijas izveidošanu. Tas notika pagājuša gada decembrī. Kaut ko no politiķu saceltās jezgas bija spiesti uztvert arī nepolitiķi, kurus jūtīgākus pret politiskajām norisēm mazliet iepriekš jau bija padarījusi Saeimas pārvēlēšanu kampaņa.

Pārliecinošais dzimstības samazinājums ir viena no sabiedrības reakcijām uz ainu, kas pavērās pagājušā gada beigās. Lūk, sasēdās K. Kariņa otrās valdības ministri pie galda, kas Ministru kabinetā viņiem speciāli uztaisīts. Tā lēmusi daba, ka tikai pēc deviņiem mēnešiem sāka dzimt bērni, kuru dzimšanā ievērtējama viņu vecāku reakcija uz šādu valdību. No vienas puses, tā ir paļaušanās, ka pilnīgā un galīgā katastrofā valdība valsti neievedīs. No otras puses, tās ir bažas, ka nekas labs cilvēkus šeit negaida. Pienākums pavirzīt sabiedrības noskaņojumu par labu bērnu radīšanai bija vismaz formāli uzlikts labklājības ministrei Evikai Siliņai, kuras ministrijā tiek algots Bērnu un ģimenes politikas departaments. Ar stāšanos ministres amatā viņai nekādu pozitīvu ietekmi izveidot nav izdevies. Rezumēt “bērnu un ģimenes politikas” rezultātus E. Siliņas politiskajā vadībā varēsim vēl pēc deviņiem mēnešiem. Tas ļaus kaut ar atpakaļejošu gudrību izmērīt viņas potenciālu ietekmēt kaut ko - tagad ietekmēt valdību, kuras vadīšanu viņa uzņēmusies.

Ļoti izteiksmīgi skaitļi

Salīdzināšanai ņemtajās valstīs jaundzimušo kopskaits ir ļoti atšķirīgs atbilstoši šo valstu iedzīvotāju skaitam. Krievijā, lūk, šā gada deviņos mēnešos piedzimuši 953,2 tūkstoši bērnu, bet Igaunijā - 8 069 bērni. Taču salīdzināšanai izmantojama tik ierasta darbība kā jaundzimušo skaita izmaiņu izteikšana procentos pret iepriekšējo gadu. No katras valsts ņemsim divus rādītājus - jaundzimušo skaita izmaiņas visā pārskata periodā un pēdējā pārskata mēnesī, lai konstatētu dzimstības izmaiņu virzību. Te vēl tehnisks precizējums, ka pavalstīs sadalītā Vācija pagaidām sniegusi tikai astoņu mēnešu datus, kamēr Lietuva un Igaunija - jau desmit mēnešu sākotnējos, vēlāk precizējamos rezultātus, kas šeit nav ņemti vērā. Turēsimies pie deviņiem mēnešiem, cik tālu Latvija tikusi skaitīšanas rūpības, bet Krievija - skaitīšanas apjoma dēļ:

Uzskatāmākā tendence visās salīdzinājumam pakļautajās valstīs ir dzimstības krituma paātrināšanās uz gada beigām. Turklāt tās nav sezonālas svārstības, kas atspoguļo cilvēku viltībiņu, pārbīdot bērnu piedzimšanu uz gada siltākajiem mēnešiem ar domu, ka tad jaundzimušo aprūpe būs ērtāka. Šeit salīdzināti vieni un tie paši mēneši, kuros dzimstības sezonālais samazinājums atkārtojas gadu no gada. Jautājums tikai, cik šis samazinājums dziļš: ak, šogad visiem dziļāks nekā pērn!

Ukrainas pēdas itin visur

Visas šeit nosauktās valstis ir cēlušas jaundzimušo kopskaitu uz Ukrainas bēgļu, Krievija arī uz vardarbīgi no Ukrainas deportētu cilvēku rēķina. Procentuālajās izmaiņās šogad pret pagājušo gadu arī tam vairs nav lielas nozīmes, jo bēgļi no Ukrainas šajās valstīs parādījās jau 2022. gada pavasarī.

Krievijai un Vācijai Latvija var pārmest blēdīšanos, palielinot jaundzimušo skaitu ar imigrantiem - gan puspasaulei, tai skaitā frontes līnijām pāri tikt, gan bērnu radīt spējīgiem cilvēkiem. Tieši pēdējos gados atkal palielinājusies ieceļošana - tā saucamā bēgšana uz Vāciju. Turienes sabiedrības reakcija uz to skaļi negatīva, bet ar liekulības devu. Vāciešiem jāsaprot, ka bez bēgļu palīdzības viņu dzimstības rādītāji būtu tuvi nullei.

Par Krievijas demogrāfijas ikonu kļuvušais Aleksandrs Rakša ļoti mēreno dzimstības samazinājumu ir izskaidrojis tā, ka karš Ukrainā darbojas dzimstības palielinājuma virzienā, daļēji kompensējot tās samazinājuma faktorus. Ar to domāti dāsnie kara izdevumi - algas militārās tehnikas ražotājiem un apkalpotājiem, algas (pabalasti, invaliditātes pensijas) karavīriem un kompensācijas viņu piederīgajiem par viņu nāvi. Gan jau te piejaukti arī ideoloģiski motīvi par Krievijas diženumu un psiholoģiskas nostādnes “kad, ja ne tagad," “visu vai neko” u.tml. Veselais saprāts brīdina, ka ilgi tādā stilā dzīvot Krievija nevarēs, bet nedod skaidrību, kad tieši eiforija beigsies un vai dzimstības samazinājuma septembra rādītājs jau liecina, ka tā beidzas.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā