Helsinki atvēzējušies jaunam tramvaja līnijas projektam par 310 miljoniem eiro
Tramvajs kā daļa no Helsinku pilsētas stratēģijas
Kā šā projekta īstenošanas veids tiek piedāvāta alianse, kas jau ir izrādījusies labs projekta īstenošanas modelis citos lielos tramvaju projektos. Alianses modelī projekta klients, dizaineri un īstenotāji sadarbojas, lai atbildīgi īstenotu labākos risinājumus. Tā, atreferējot Helsinku pašvaldības paziņojumā presei sacīto, ziņo Somijas sabiedriskās televīzijas portāls “yle.fi”.
Ja Helsinku domes Pilsētvides komiteja lems saskaņā ar priekšlikumu, Helsinki un uzņēmums "Metropolitan Area Urban Transport Ltd" 2024. gada pavasarī sāks iepirkuma posmu, kurā tiks izvēlēti partneri projekta plānošanai un būvniecībai.
Tajā pašā gadā projektēšanas organizācija sāks tālāku plānošanu ar mērķi 2026. gadā sākt būvniecības posmu. Papildus jaunajiem tramvajiem projekts ietver daudzu ielu teritoriju izbūvi, pašvaldības inženiertehnisko un citu pilsētvides attīstībai nepieciešamo infrastruktūru. Aplēstās kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 310 miljoni eiro.
Helsinku dome tramvaja projekta īstenošanu apstiprināja 2021. gadā saistībā ar ģenerālplāna izstrādi. Vieglā dzelzceļa projekts ir daļa no Helsinku stratēģijas, lai apmierinātu pilsētas izaugsmes un mājokļu būvniecības vajadzības.
Ar tramvaja projekta īstenošanu Helsinku pilsētai piederošais transporta uzņēmums "Kaupunkiliikenne Oy", kas atbild par tramvaju tīkla un metro apkalpošanu, turpinās paplašināt tramvaju tīklu, un līdzās tam plānots izveidot kvalitatīvu pilsētvidi.
Tramvajs - viens no galvenajiem transporta veidiem Helsinkos, bet ne Rīgā
Tramvajs Helsinkos ir viens no galvenajiem transporta veidiem. Pirmie tramvaji pilsētā sāka braukt 1891. gadā. Elektriskie tramvaji Helsinkos kursē kopš 1900. gada. Pirmās divas pilsētas Krievijas impērijā, kurās parādījās elektriskais tramvajs, bija Liepāja un Helsinki, toreiz Helsingforsa.
Mūsdienās tramvajs Helsinkos ir ļoti populārs. Helsinkos darbojas 11 tramvaju līniju, kursē 122 vagoni un kopējais tramvaju līniju garums ir 84,5 kilometri. Zaļā krāsā krāsotais tramvajs ir kļuvis par vienu no Helsinku simboliem. Helsinkos izveidots arī Tramvaju muzejs.
Tramvaju muzejs atrodas Tēlē. 19. gadsimta beigās, pirms tika ieviesti elektriskie tramvaji, Rūsula villas kvartālos atradās zirgu staļļi tramvaja zirgiem, kā arī vagonu novietne, mazgātava, eļļas uzglabāšanas iekārta un seglu darbnīca. Kad sāka darboties elektriskie tramvaji, vieta tika pārveidota par modernu tramvaju depo zonu. Depo ēku, kurā tagad atrodas Tramvaju muzejs, projektēja arhitekts Valdemārs Aspelins un pabeidza 1900. gadā. Ēkā muzejs atrodas kopš 1993. gada.
Turpretī Rīgā visas nospraustās līniju trases ir no zirgu tramvaja laikiem. Zirgu tramvajs Rīgā parādījās 1886. gadā. Zirgu tramvaju taisīja Dipona uzņēmums, un tā pirmā infrastruktūra veidojās 1901. gadā. Rīgas tramvajs vienmēr ir bijis infrastruktūras objekts, kura primārais uzdevums ir pārvadāt cilvēkus no dzīvesvietas līdz rūpnīcai.
Rīgā tramvaja ātrums vairāk nekā pusgadsimta laikā praktiski nav mainījies. 1986. gadā vidējais kustības ātrums bija 16 kilometri stundā, arī pašlaik tas ir 16 kilometri stundā. Kaimiņos, Igaunijā, ir mērķis vidējo kustības ātrumu tramvajiem palielināt līdz 18 kilometriem stundā.
Lai neteiktu, ka mums viss ir slikti, jāatzīmē, ka Helsinkos vidējais tramvaja kustības ātrums ir vēl mazāks - tikai 14 kilometri stundā, tomēr Somijā jau vēsturiski plašajam tramvaja tīklam norit intensīva attīstība, kā arī paralēli pastāv ātrāks transporta veids - metro.
"Rīgas galvenā problēma ir tā, ka transporta infrastruktūra ir novecojusi. Tā ir novecojusi morāli, un tas, ka mēs iepērkam jaunus tramvaju vagonus un esam puslīdz uztaisījuši vienu posmu no Ropažu ielas uz Juglu, kopumā problēmu neatrisina," šādu viedokli portālam “jauns.lv” paudis Latvijas elektrotransporta vēsturnieks Kārlis Grambergs.
Diemžēl tagad mēs esam atpalikuši tramvaja kultūrā, jo pie mums vēl aizvien valda uzskats, kas bija aktuāls laikā pēc Otrā pasaules kara Eiropā - ka galvenais transporta veids ir autotransports. Lielākajā daļā Eiropas pilsētu tramvajs piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tika izskausts.
Faktiski tramvaju kustības vidējais ātrums Rīgā nav mainījies kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kas iezīmē bēdīgu ainu tramvaja kā pilsētas sabiedriskā transporta mugurkaula infrastruktūras attīstības atpalicībā no mūsdienu tendencēm, kur tramvaja loma pilsētas satiksmes infrastruktūrā ir prioritāra.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
