Kur vainīgie 13 gadus vecā zēna slepkavībā Jūrmalā? Cīņa ar sekām vai valsts līmeņa bezatbildība?

Slepkavas banda ar noziegumu lielās sociālajos tīklos, joprojām dzīvo “Sprīdītī”, siltumā, paēduši, bet Jūrmalas iestādes nerod risinājumu situācijai.
©Ieva Zemīte

Jūrmalas bērnunama audzēknis naktī uz 11. janvārī nogalināja uz ielas sastaptu pusaudzi. Milzīga traģēdija tuviniekiem, šoks sabiedrībai. It kā vajadzētu būt varas iestāžu un atbildīgo pašvaldības iestāžu skaidrojumam, kā kaut kas tāds varēja notikt. Sabiedrība gaida skaidrojumu, kas notiek šajos bērnu namos, kādas briesmas vēl nākotnē gaidāmas. Klusums. “Neatkarīgās” sarunas ar amatpersonām liecina, ka briesmas, kādas sagaidāmas no bērnunamu audzēkņiem, vēl tikai priekšā.

Ieva Zemīte

Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe, jautāta par piecu jauniešu grupu, kuri piedalījās uzbrukumā, saka, ka šobrīd pusaudži jūtas neaizskarami, vareni. “Viņi visi ir kopā un šobrīd jūtas stipri. Pēc tā, ko viņi ir nodarījuši, mums bija doma sadalīt viņus, izvietojot pa dažādiem krīzes centriem, lai viņi nav vienā barā. Viņi ir izdarījuši noziegumu un joprojām atrodas tajā pašā mājā. Paēduši, apģērbti, pieskatīti. Un, kā man stāsta - sociālajos tīklos viņi pat lielās ar to, ko ir izdarījuši. Mums nav tādu iespēju viņus sadalīt. Visas šīs iestādes ir pilnas, ar 31. decembri ir slēgti Naukšēni,” skaidro R. Sproģe. Viņa arī neslēpj, ka šo piecu jauniešu klātbūtne krīzes centrā “Sprīdītis” atstāj negatīvu ietekmi uz citiem bērniem, kuri vēlas mācīties. “Lielākā daļa no tiem bērniem ir līdzīgi domājoši tiem pieciem pusaudžiem, kuri izdarīja noziegumu. No šobrīd krīzes centrā esošajiem 15 bērniem ir trīs četri, kuri vēlas mācīties un sportot. Mēs ar viņiem strādājam, lai viņi atgrieztos ģimenē,” stāsta priekšsēdētāja.

Trūkst spēka stāties pretī

Situācija prasa rīcību, bet R. Sproģe atzīst, ka pašvaldības institūcijām rokas ir sasietas. Šobrīd pie krīzes centra ir nodrošināta likumsargu apsardze. Lai vainīgie neapdraudētu sabiedrību, viņiem nodrošinātas tālmācības iespējas un viņi nedrīkst pamest krīzes centru. Jautāta par krīzes centra vadītājas atbildību notikušajā, R. Sproģe norāda: “Mēs esam runājuši par atbildību. Viņa saka, ka ir gatava pamest amatu. Bet tādā gadījumā nebūs kas tur strādā. Bāriņtiesa izņems bērnus no ģimenēm… Šī brīža vadītāja “Sprīdītī” strādā trīs gadus. Viņa ir ļoti profesionāls darbinieks. Izteikt rājienu cilvēkam, kurš visu laiku ir centies labot situāciju, būtu nepareizi. Man liekas, ka valstij būtu jāieklausās speciālistu viedoklī. Ir jautājumi, uz kuriem šīs iestādes vadītājai nav atbildes, jo valsts ir izdarījusi visu, lai mums būtu pietiekami liela bezspēcība tam stāties pretī.”

Ieva Zemīte

Ieva Zemīte

Bērni dzīvo paradīzē

Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst, ka ir noticis smags gadījums: “Mums kā pašvaldībai ir uzdevums veidot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Līdz šim tas ir izdevies. Kaimiņi nezināja, ka šajās divās rindu mājās atrodas ārpusģimenes aprūpes iestāde, kur bērni dzīvo kā mājās. Tas ir vienkārši brīnišķīgi, ka bērniem ir sava terase, zaļais laukumiņš, savs dārzs. Šī māja nav klasiskais bērnunams. Tās ir divas privātmājas, kur otrajā stāvā ir guļamistabas, pirmajā stāvā ir viesistaba, virtuve un ēdamistaba. Visa saimniekošana notiek kā mājās. Tas ir pretēji bērnunamu pieredzei, kad bērni redz tikai ēdiena porciju, bet nezina, kā rodas makaroni un zupa. Pēc tam šie bērni nespēj patstāvīgi dzīvot. Mēs pirms 10-15 gadiem šādus gadījumus esam redzējuši. Un tas noteikti nebūs stāsts par mūsu bērniem. Viņi iet uz veikalu un izvēlas to, kas patīk. Iekļaujoties budžetā, viņi paši pērk pārtiku, paši gatavo, paši pērk sev drēbes, kuras patīk. Dzīvo reālo dzīvi, mācās.”

Cerība pastāv

Vienlaicīgi ar augstāk minēto L. Grobiņa teic, ka diemžēl šāds ģimenes modelis nav piemērots visiem bērniem. Ja bērni ir izdarījuši likumpārkāpumus, iesaistījušies noziegumos, viņiem nepieciešams cita veida pakalpojums. Šobrīd no sabiedrības izolētajiem jauniešiem ir nepieciešama slēgta tipa iestāde. L. Grobiņa saka: “Ir bijušas dažādas epizodes. Ir arī atkarības lietas.” Pašreizējā situācija parāda, ka bērni vēršas paši pret sevi. Jautāta, vai pašai Labklājības pārvaldes vadītājai ir ticība, ka šie neceļos aizgājušie bērni varētu kļūt par lietderīgiem sabiedrības locekļiem, viņa saka: “Man ir cerība. Savā būtībā šie bērni ir dziļi nelaimīgi. Viņi tiecas pēc popularitātes, atzinības savā vidē. Viņus vajadzētu izņemt no šīs vides un ielikt citā, absolūti kontrolējamā vidē. Man nav tiesību komentēt, kādā sociālajā statusā ir šo piecu pusaudžu ģimenes. Vairumā gadījumu viņi dzīvo ārpusģimenes aprūpē un vecākiem ir izbeigtas aprūpes tiesības. Līdz tam ir izdarīts liels darbs. Bāriņtiesa ir secinājusi, ka cita izeja nevar būt, atstājot šos bērnus ģimenē. Ja mēs paanalizējam sevi, saprotam, ka ejam savu vecāku pēdās, sekojam tiem standartiem. Šiem bērniem nav tādas pieredzes. Viņi ir redzējuši savu vecāku draugus, kas ir nākuši mājās, atnesot ne tās labākās lietas, ko parādīt tiem bērniem. Tas arī ir tas, kas ir viņos. Tas ir smags darbs mainīt viņus, bet tiem bērniem vēl viss ir priekšā.”

Uz tepiķa sauc visus

Jūrmalas domes 25. janvāra sēdē tika izrunāts drošības jautājums. Atskaitīties par sasāpējušo problēmu tika aicināts domes Drošības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Morozovs. Viņš pastāstīja, ka šobrīd “Sprīdītī” ir 10 audzinātāji, trīs sociālie darbinieki, papildus viens skolotājs, apsardze, divi psihologi, un paredzēts viens supervaizers. Gan no ielas, gan iekštelpās nodrošināta videonovērošana, izvietoti kustības sensori, izvietota papildu video novērošana Slokā un Kauguros. Nodrošinātas arī papildu likumsargu patruļas un papildu apsardze sociālajām mājām Kauguros, Nometņu ielā 2A un Skolas ielā 44. A. Morozovs sacīja, ka Jūrmalā smags stāvoklis ir trīs objektos, divos iepriekš minētajos un Slokā. “”Šobrīd valsts likumdošana neparedz problemātiskus bērnus ievietot tādās vietās kā Naukšēni, kur ievietoja noziedzīgus nodarījumus izdarījušos. Situācija ir smaga, bet mums ir pie tā jāstrādā,” sacīja A. Morozovs, piebilstot, ka šobrīd ir jānodrošina drošība pašā bērnunamā.

Ieva Zemīte

Ieva Zemīte

Zars, uz kura sēdēja, ir nolūzis

R. Sproģe teic, ka diemžēl esam nonākuši pie tā punkta, kad ir likvidēti Naukšēni: “Ir ārstniecības iestādes, kurās netiek ievietoti bērni ar veselības problēmām. Savā demokrātijā mēs esam aizgājuši tik tālu, ka piespiedu kārtā neko nevaram izdarīt. Pašvaldības policija notikuma vietā bija pēc divām minūtēm un 49 sekundēm. Šajā iestādē ir nodrošināta fiziskā apsardze, un viņi pa dažām dienām jau ir nonākuši tik tālu, ka poliklīnikā lūdz medicīnisko palīdzību, jo nevar tur psiholoģiski uzturēties. Ir grūtības. Mūsu darbinieki, kas ir gājuši, lai paskatītos, kur koplietošanas telpās uzstādīt novērošanas kameras, atteicās iet iekšā bez policijas uzraudzības, jo pagalmā tika apmētāti ar ledus gabaliem. Ierodoties domē, šie jaunieši izdemolēja mūsu labierīcības. Šobrīd pastāv arī ārējais drauds, jo Latvijas televīzija bija tik meistarīga, ka parādīja adresi, kur šie bērni dzīvo. Līdz ar to ir apdraudēti arī tie bērni, kuri šajā noziegumā nav bijuši. Bāriņtiesa izņem bērnus no ģimenēm un sūta uz Rīgas iestādēm. Šobrīd tur nav vietas. Ja mēs gribētu šos jauniešus sadalīt, lai viņi nav viena grupa, tas nav iespējams. Ja tā būs policijas uzraudzība pēc tiesvedības, tad šī probācijas uzraudzība būs jāveic mums pašiem. Viņi pēc tiesas atradīsies šeit, tajā pašā mājā ar citiem bērniem.”

Domes vadītāja piebilst, ka ir bijuši gadījumi, kad bērniem, kuri vēlas iet uz skolu, bijis jāmaksā par šo iespēju. Noziegumā iesaistītie šobrīd ir kopā, kā “uzvarošā kompānija”. Dome ir atbalstījuši bojā gājušā zēna ģimeni, piešķīrusi vienreizējo krīzes pabalstu 700 eiro apmērā bēru izdevumiem, taču arī ģimenē esot dažādas atkarības.

Uzrunās Valsts prezidentu

R. Sproģe sēdē kolēģiem uzdeva retorisku jautājumu: “Vai jūs zināt, kas ir “Origo” bērni?” “Diemžēl ir tāds grupējums. Pārvietoties pa šo tuneli, kur pulcējas bērni no visas Latvijas, ir bīstami. Viņus uzrauga pieauguši cilvēki ar zināmu pagātni un māca viņiem dzīvi. Viņiem ir čats, viņi tiek sadalīti pa reģioniem. Pa šīm divām nedēļām esam daudz apguvuši šo pusaudžu dzīvi. Par smagiem noziegumiem bērnunamos tiek ievietoti bērni no 6-9 gadu vecuma. Ja iesniegumos attiecīgās iestādes norāda, ka mums jānodarbojas ar šo bērnu ģimenēm, lai viņi varētu atgriezties ģimenēs, no kurām ir izņemti, man radās jautājums. Vai man ir tiesības aiziet uz Centrālcietumu un runāt ar šī bērna vecākiem, lai bērns nonāktu atpakaļ ģimenē? Mums ir tik daudz nesakārtotu lietu šajā valstī... Pašvaldība dara visu. Mums ir policijas uzraudzība, kameras, sociālie psihologi. Šobrīd uz 15-16 bērniem nodrošināti 10 pieskatītāji, trīs sociālie izglītības darbinieki, viens mācību pedagogs, nodrošināta attālinātā mācīšanās. Paskaitiet, kāds cilvēku resurss ir uz vienu bērnu. Viņiem tas nav vajadzīgs. Viņi kāpj pāri visam, un viņiem ir sava dzīve. Viņi atlauž logus, izrauj radiatorus, kurus pārdod. Viņiem nevajag skrūvgriežus, viņi to dara ar karotēm. Varam nodrošināt jebkādu vidi, bet sabiedrībai ir jādomā kopā, kā veidot institūcijas un iestādes, lai būtu tā sajūta, ka viņam par kādu nodarījumu būs zināma apstākļu maiņa,” emocionāli stāsta R. Sproģe. Viņa arī norāda, ka par šīm problēmām pēc iespējas ātrāk nepieciešams runāt ar Valsts prezidentu.

Arī pati Labklājības pārvaldes vadītāja Rīgā ir pieredzējusi visai nepatīkamas sajūtas. Proti, decembra nogalē viņai gadījies būt vēlu vakarā stacijā. “Tas, ko es redzēju, mani briesmīgi satrauca. Mazi bērni, negulējuši, nemazgājušies, var redzēt pēc acīm, ka viņi kaut ko ir lietojuši. Uzvedas mežonīgi, un var redzēt, ka viņi ir bīstami,” L. Grobiņa stāsta “Neatkarīgajai”.

Policijas vainas neesot

Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Bēniņš “Neatkarīgajai” skaidro, ka šobrīd notiekošais ir cīņa ar sekām. “Preventīvie pasākumi šo bērnu iekļaušanai sabiedrībā, lai socializētos un iekļautos dzīves procesos, nav bijuši pietiekami. Varbūt sekas ir dažādu institūciju sadarbības modeļa trūkums, tajā skaitā arī valsts nostājas trūkums,” norāda U. Bēniņš, kurš skaidro, ka likumsargi veic regulāru bērnu un jauniešu mājas “Sprīdītis” apsekošanu. Pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību nepilngadīgo drošībai un iespējamiem riskiem, kas saistīti ar nepilngadīgo likumpārkāpumiem. Rīta stundās un pēcpusdienā pieejamo resursu ietvaros tiek uzraudzīta sabiedriskā kārtība pie izglītības iestādēm. Atbilstoši normatīvajam regulējumam gadījumos, kad nepilngadīgais ir nonācis pašvaldības policijas redzeslokā, tiek veiktas nepieciešamās darbības atbilstoši pašvaldības policijas kompetencei, kā arī tiek informētas citas institūcijas, kuru kompetencē ir nepilngadīgo uzraudzība. Šobrīd pašvaldības policijas darba metodes ir īpaši fokusētas uz nepilngadīgo uzraudzību - pastiprināti tiek uzraudzīta situācija Kauguros un Slokā. Pašvaldības policija pastiprinātu uzmanību pievērš cilvēku pulcēšanās vietām - dzelzceļa stacijām, lielveikaliem, atpūtas parkiem, tirdzniecības vietām, centrālajām ielām. Kopumā nepilngadīgo pārkāpumiem, tajā skaitā bērnu līdz 16 gadu vecumam, neesot sistēmiska rakstura, tie ir atsevišķi gadījumi.

Pašvaldības policija ikdienā veic mērķtiecīgu un pastāvīgu Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas uzraudzību, gan nodrošinot policijas darbinieku patruļas, gan veicot videonovērošanu. Pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkni un citām pašvaldības institūcijām. Visbiežāk pašvaldības policija reaģē uz notikumiem, kas saistīti ar ģimenes konfliktiem, trokšņošanu, atrašanos reibuma stāvoklī sabiedriskā vietā, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Kopumā šo notikumu skaits ir samērīgs, nav saskatāmas sabiedriskās kārtības pārkāpumu pieauguma tendences, norāda U. Bēniņš.

Nogalinātais Maksims Ermakovs zemes klēpī Jaunajos Slokas kapos tika guldīts 19. janvārī. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka naktī uz 11. janvāri ap plkst. 1 Jūrmalas pašvaldības policisti, pildot darba pienākumus Jūrmalā, Slokā, netālu no ceļa pamanīja uz zemes guļam pusaudzi bez samaņas ar durtām brūcēm. Cietušais gāja bojā vēl pirms mediķu ierašanās.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā