Ukrainā nolaupītos bērnus ir iespējams atrast un atgriezt – bet kā?

Starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret bērniem" ("Russia’s War on Children") sprieda par Krievijas saukšanu pie atbildības par prettiesiski īstenotajām bērnu deportācijām no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām, pārrunāja iespējas sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu. Dalībnieku nepārprotams secinājums: tieši starptautiskās sabiedrības spiediens uz lēmumu pieņēmējiem var palīdzēt Ukrainai atgūt nozagtos un uz Krieviju aizvestos bērnus.
©Ģirts Ozoliņš/MN

Bērnu nolaupīšana un piespiedu pārvietošana ir klajš 4. Ženēvas konvencijas pārkāpums, šausminošs kara noziegums. Nolaupītie Ukrainas bērni, kuriem izdevies atgriezties no gūsta Krievijā, divas dienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā publiski dalījās ar piedzīvoto Krievijas gūstā.

13 gadus vecais Saško ar māti un māsu gribējis izbraukt no Mariupoles, bet nevarēja. Viņiem vairākas nedēļas nebijis ko ēst. Saško iekļuvis apšaudē, un šķemba trāpījusi viņam acī. Ārsti palīdzējuši, bet smagākās trīs dienas bijušas Azovskā, kur viņš nošķirts no mātes. Puisis nekad neaizmirsīšot to dienu, kad slimnīcā pie viņa ieradusies vecmāmiņa.

Veronika nokļuva Krimā, kur sāka mācīties krievu skolas 8. klasē. "Man ienākot klasē, zēni kliedza: "Bandera! Nacionāliste!",” atcerējās meitene.

Līdztekus konferencei tika rīkots arī filmas "Putina nolaupītie Ukrainas bērni" īpašais seanss kinoteātrī "Splendid Palace". Filmas varoņi ir divi no konferencē Rīgā sastaptajiem zēniem - kājā smagi ievainotais Iļja un Aleksandrs, kuru adoptēja krievu ģimene, bet atgriezties palīdzēja vecmāmiņa. Iļja stāstīja, ka ne tikai filmējies šajā filmā, bet uz viņa fona Doneckas slimnīcas palātā propagandas sižetus filmējuši krievu žurnālisti.

Par Iļju, Ivanu, Maksimu un citiem bērniem "Neatkarīgā" jau rakstīja. Jāpiebilst, ka tādus 17 gadus vecus ukraiņu puišus kā Ivans Krievijā militāristi mēdz sagatavot un sūtīt uz fronti, kur viņiem liek cīnīties pret savējiem. Puisim izdevās izbēgt no šāda likteņa. Tāpat Krievijas vara okupētajās teritorijās cenšas ukraiņu vecākiem iestāstīt, ka atnāks ukraiņi un viņus sodīs kā kolaboracionistus, tāpēc lai viņi labāk paši atdod bērnus Krievijas pilnvarotām personām.

Atbalstu apliecina valstu līderi

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar Ukrainas prezidenta kundzi Olenu Zelensku 1. februārī kopīgi atklāja starptautisko konferenci "Krievijas karš pret bērniem".

Prezidents apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai, lai atgrieztu Krievijas nolaupītos Ukrainas bērnus. "Mēs esam šeit, lai palīdzētu Ukrainai izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainas bērniem. Lai apturētu Ukrainas bērnu nelikumīgās deportācijas un piespiedu pārvietošanu. Lai meklētu veidus, kā apturēt šo nežēlīgo kara taktiku un atgūtu bērnus. Tie nav tikai vārdi. Tās ir stingras apņemšanās, ko Latvija kopā ar vairāk nekā 60 valstīm ir uzņēmusies starptautiskās valstu koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai ietvaros," norādīja E. Rinkēvičs.

"Piespiedu kārtā aizvedot bērnus no mājām un ģimenēm, Krievija pārkāpj viņu pamattiesības uz drošību, ģimenes dzīvi un piederības sajūtu. Tā apzināti iznīcina Ukrainas bērnu identitāti, radot dziļas emocionālas un psiholoģiskas traumas. Vēl ļaunāk ir tas, ka Krievija dižojas ar savu rīcību uz globālās skatuves. Tas ir starptautisko humāno tiesību pārkāpums un ir kvalificējams kā kara noziegums," pauda E. Rinkēvičs. Starptautiskajai sabiedrībai jādara viss iespējamais, lai nosodītu Krievijas noziedzīgo rīcību un pieprasītu atbildību no Krievijas un līdzatbildīgās Baltkrievijas.

Ukrainas prezidenta kundzes Olenas Zelenskas emocionālajai runai zāle ilgi aplaudēja. Viņa uzsvēra, ka karā tiek piedzīvotas daudzas un dažādas sāpes, taču vienas no lielākajām ir tās, ko izjūt neaizsargātākie - bērni. Viņa stāstīja ukraiņu bērnu stāstus, no kuriem kāds atrasts mājas gruvešos, kāds gājis bojā Krievijas apšaudēs. O. Zelenska vērsa uzmanību arī uz to, ka Krievija karā izmanto visu savu noziedzīgo arsenālu, tostarp bērnu izvarošanu. Viņa atsaucās uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, ka jaunākajam upurim bijuši četri gadi.

"Es nesaukšu šo bērnu vārdus, neiezīmēšu notikušā apstākļus. Kara terors ir briesmīgs arī tad, ja bērns tiešā veidā nav guvis ievainojumus no lodēm vai raķetēm, arī tad, ja nav izvarots. Karš vienā vai otrā veidā ir skāris ikvienu no 7,5 miljoniem Ukrainas bērnu," sacīja Ukrainas prezidenta kundze.

Tāpat ukraiņu bērniem maina vārdus, piešķir Krievijas pases. Viņa norādīja, ka līdz šim Ukrainai ir izdevies atgūt tikai 388 bērnus. Ar šādu tempu būs vajadzīgi gadi, lai atgūtu visus Ukrainas bērnus, taču tie vairs nebūs bērni, bet gan jau pieaugušie.

Ukrainas prezidenta kundze norādīja, ka aizvadītā gada laikā ir pieņemti daudzi būtiski dokumenti un veikti pasākumi, lai glābtu ukraiņu bērnus, taču jādara vairāk, jāizstrādā bērnu atgūšanas mehānisms, un tas jāatspoguļo ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā.

Tāpat valstis var palīdzēt kā starpnieki, jo Krievija atsakās no sarunām ar Ukrainu. O. Zelenska atsaucās uz Ženēvas konvencijā pausto, ka bērnu var nogādāt atpakaļ uz viņa izcelsmes un pilsonības valsti, gan uz trešās valsts teritoriju, kas nav iesaistīta konfliktā. O. Zelenska norādīja, ka Baltijas valstis varētu būt iesaistītas šādā mehānismā.

Attālināti konferences dalībniekus uzrunāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un uzsvēra, ka tas ir ne tikai starptautisko tiesību pārkāpums, bet arī mūsu kopīgās cilvēcības pārbaude. Viņa norādīja, ka pati ir trīs bērnu māte, pauda solidaritāti un līdzjūtību mātēm Ukrainā, uzsverot nepieciešamību pēc ātras rīcības, lai aizsargātu bērnus.

Atbalstu piespiedu kārtā uz Ukrainu aizvestajiem bērniem pauda arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, nodēvējot Krieviju par slimu valsti, kurai būs vajadzīgs ilgs laiks atgūties. "Pat viens vardarbībā cietis un nolaupīts bērns ir daudz par daudz," uzsvēra bijusī Latvijas Valsts prezidenta kundze Andra Levite.

Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (JV) paustā, kamēr vien Krievija varēs turpināt savu imperiālistisko karu, Ukrainas un starptautiskie centieni atgūt bērnus nebūs sekmīgi. Viņas ieskatā tas būs pilnībā iespējams tikai tad, kad Ukraina atgūs savu brīvību.

Ko darīt juridiskajā līmenī?

Uz starptautisko tiesību pārkāpumiem ir jābūt atbilstošai reakcijai ne tikai politiskajā, bet arī juridiskajā līmenī, konferencē norādīja bijušais Valsts prezidents (2019-2023) un Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka deportēto un pārvietoto bērnu atgūšana ir atkarīga no Ukrainas uzvaras, vienlaikus arī starptautiskās sabiedrības interesēs ir sekmēt Ukrainas uzvaru un neaizmirst par nepamatotā kara upuriem, lai uzturētu sasniegto starptautisko tiesību līmeni, jo tās ir pamats vispārējam mieram.

E. Levits norādīja, ka Krievijas kara pret Ukrainu kontekstā ir jāīsteno trīs soļi, lai nonāktu līdz spriedumam un sprieduma izpildei. Pirmais solis ir pierādījumu vākšana. Tiesas spriedumu nav iespējams pasludināt bez pamatotiem pierādījumiem, un jau patlaban ir iestādes, kas šo uzdevumu pilda.

Pierādījumu vākšanā būtiska loma ir dažādām Eiropas Savienības institūcijām, tostarp Eiropas Komisijai, kas koordinē dalībvalstu centienus. Ne mazāk būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas strādā dažādās Ukrainas vietās. Konferencē izskanēja stāsti, lai gan tādu bija maz, kā nolaupītajiem bērniem Ukrainā palīdzējušas atgriezties tādas starptautiskas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un UNICEF.

Bijušais Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka patlaban ir izstrādāts projekts konvencijai par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu noziegumu Ukrainā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Projekts izskatīts 77 valstīs un guvis atbalstu, un, iespējams, šī gada laikā konvencijas projekts būs gatavs parakstīšanai.

Otrais solis ir izmeklēšana, balstoties uz pierādījumiem. Starptautiskā krimināltiesa sāka izmeklēšanu 2022. gada martā, dažas nedēļas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pērn Starptautiskā krimināltiesa izdeva Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par kara noziegumiem un nelikumīgo bērnu deportāciju un pārvietošanu. Izmeklēšana turpinās.

"Eurojust" ir Eiropas Savienības aģentūra, kas koordinē dalībvalstu atbalstu Ukrainai, piemēram, veido pierādījumu datubāzi un sniedz visu nepieciešamo atbalstu Ukrainas Ģenerālprokuratūrai.

E. Levits pieminēja arī diskusijas par starptautiskā tribunāla izveidi, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo to nevar izdarīt Starptautiskā krimināltiesa. Ir vairāki priekšlikumi, kādam būtu jābūt tribunāla formātam. Viņš vērsa uzmanību, ka viena no problēmām ir Ukrainas iestāžu kapacitāte izmeklēt lietas.

Arī Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) piedāvā veidus, kā veicināt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgūšanu ģimenēs - starptautiskajai sabiedrībai jāpastiprina centieni dokumentēt noziegumus, jāvāc pierādījumi un jāseko nolaupīto bērnu atrašanās vietām.

Atklāta sociāla kampaņa nolaupīto bērnu atbalstam

Konferences laikā ar mākslas objektu "Krievijas nolaupītie" - tukšu un dzeloņdrātīm aptītu bērnu rotaļu laukumu Rīgā, Kronvalda parkā - atklāta sociāla kampaņa, lai informētu rīdziniekus un Rīgas viesus par ar varu un viltu uz Krieviju aizvestajiem Ukrainas bērniem un uzrunātu katru ar šo stāstu dalīties savos sociālajos tīklos.

Tikai puse (51%) Latvijas iedzīvotāju zina par Ukrainas bērnu nolaupīšanu un deportēšanu uz Krieviju. Kā liecina šā gada janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja, turpat puse (49%) no Latvijas iedzīvotājiem nav pat dzirdējuši par Ukrainas bērnu nolaupīšanu un aizvešanu uz Krieviju.

Informatīvā kampaņa "Viltus vasaras nometne" stāsta, kā ukraiņu ģimenēm tika melīgi solīts, ka bērniem būs iespēja atgūties no kara šausmām vasaras nometnēs, bet tā vietā viņi tikai nolaupīti un aizvesti uz Krieviju.

"Tikai un vienīgi starptautiskās sabiedrības spiediens uz lēmumu pieņēmējiem var palīdzēt Ukrainai atgūt nozagtos un uz Krieviju aizvestos bērnus. Tāpēc joprojām arī katram mūsu ierakstam sociālajos tīklos, katrai atzīmei "patīk" un "dalīties" ir nozīme," norāda E. Levits.

Kampaņas mākslas objekts "Krievijas nolaupītie" Kronvalda parkā apskatāms līdz 3. martam, bet informatīvās kampaņas "Viltus vasaras nometne" materiāli pieejami vietnē www.bernu-nometne.org, un iedzīvotāji aicināti dalīties ar kampaņas materiāliem savos sociālo tīklu kontos.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā