Kremļa režīms nesmādēs vajāt arī latviešu valodas skolotāju un basketbolisti
Neatkarīgā interneta vietne “Mediazona” ieguvusi jaunākos sarakstus ar dažādiem ārzemniekiem, kas Krievijas Federācijā “izsludināti meklēšanā” saistībā ar dažādām aktivitātēm, kas vērstas pret Krievijas agresiju. Sarakstu izveidojusi Izmeklēšanas komiteja, kas ir viena no Krievijas federālās prokuratūras struktūrām. Ierosināti krimināllietu simti pret Eiropas Savienības un NATO valstu pilsoņiem.
Pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, kad Latvijā noslēdzās 25 gadus ilgušās debates par to, vai jānojauc vēl atlikušie padomju pieminekļi Latvijā, 2022. gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka pēc tās vadītāja Aleksandra Bastrikina norādījuma izmeklētāji pievērsīs uzmanību Latvijas Saeimas rīcībai saistībā ar balsojumu par izstāšanos no vienošanās ar Krieviju par pieminekļu saglabāšanu. Šīs starpvalstu vienošanās izbeigšana beidzot ļāva atbrīvoties no astoņdesmitajos gados Uzvaras parkā uzceltā pieminekļa Sarkanajai armijai, kas patiesībā bija uzlikts laukumā, kurš savu nosaukumu ieguva pēc Latvijas armijas uzvaras pār avantūrista Bermonta-Avalova vadīto karapūli 1919. gada noslēgumā - padomju vara šo laukumu centās aizpildīt ar savu ideoloģiju.
2022. gada augustā, kad “okupekļa” nojaukšana jau bija sākusies, Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka ierosināta lieta “par apbedījumu iznīcināšanu”. Patiesībā Uzvaras laukuma tuvumā nekad nav bijuši nekādi karavīru apbedījumi, turklāt Sarkanā armija tur tuvumā vispār nekad nav cīnījusies - tur kaujas uzvarējusi vienīgi Latvijas armija Neatkarības kara laikā, bet tur nav notikušas cīņas ar Krievijas armijas piedalīšanos abu pasaules karu laikā, līdz ar to tur neatrodas nekādi apbedījumi.
“Saeimas pieņemtais likums paredzēja novākt visus padomju pieminekļus un piemiņas zīmes, kur kaut ko tādu vēl varēja atrast, savukārt kareivju apbedījumu vietas un brāļu kapi paliek neaiztikti. Pēc tam katrai pašvaldībai vajadzēja pieņemt lēmumu, kādā kārtībā visu paveikt. Rīgai tika lielākais uzdevums Pārdaugavā, par ko mēs nobalsojām, un jau toreiz visi domes deputāti saņēma vēstuli no Valsts drošības dienesta, kas mums ieteica uz Krieviju, Baltkrieviju un tamlīdzīgām valstīm vairs nebraukt,” saka Iveta Ratinīka, kas ir latviešu valodas skolotāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un arī pašvaldības deputāte. “Tagad redzam, ka VDD ir taisnība.”
To, ka Krievija ielikusi visus, kas par šiem lēmumiem balsoja, savā arestējamo ārzemnieku sarakstā, pirmais pārbaudīja agrākais ministrs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš aizvadītā gada rudenī tikai laimīgas nejaušības dēļ Kirgizstānā netika apcietināts šī Maskavas pieprasījuma dēļ. “Sāku strādāt EDSO akadēmijā Kirgizstānā, paspēju nostrādāt mēnesi. Kārtējā piektdienā bija jādodas uz mācību iestādi, taču sagadīšanās rezultātā aizkavējos. Pa to laiku saņēmu informāciju, ka tieku meklēts gan deklarētajā dzīvesvietā Kirgizstānā, gan mani jau gaida augstskolā. Vienu brīdi sapratu, cik tas viss ir nopietni, kad saņēmu instrukcijas izdzēst visas sarakstes, visus “WhatsApp”, “Telegram” kanālus, iztīrīt visu telefonu, datoru… Tajā brīdī sapratu, ka briest lielas ziepes. Man tā arī teica, ka ļoti paveicās, ka tiku atpakaļ Rīgā, nevis Maskavas cietumā,” toreiz intervijā LTV sacīja Vjačeslavs Dombrovskis. Vēlāk viņš saņēmis apstiprinājumu, ka tas saistīts ar iepriekšējās Saeimas balsojumu par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.
Tagad izrādās, ka meklēšanā Krievijā un tās satelītvalstīs izsludināti vismaz 59 no tiem 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas “Saskaņa” deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts. Kremlis gribētu apcietināt arī zemkopības ministru Armandu Krauzi, kurš tolaik bija Saeimā, un vēl vairākus ministrus.
Interesantāk ir ar Rīgas domi. No tiem 38 domniekiem, kas balsoja par Pārdaugavas staba nojaukšanu, Krievijas Izmeklēšanas komiteja sarakstā ielikusi tikai 15 personas - protams, toreizējo vicemēru un tagadējo pilsētas galvu Vilni Ķirsi, kā arī viņa frakcijas biedrus Olafu Pulku un Dzintru Geku-Vasku. No “Progresīvo” frakcijas sarakstā tikai daži - toreizējais mērs Mārtiņš Staķis, Rūta Mežavilka un Alija Turlaja. No nacionālistiem “Kremļa dusmas” trāpījušas vienīgi Eināram Cilinskim (kas varētu būt izskaidrojams ar faktu, ka viņš savulaik paspējis vēl būt starp tiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarības atjaunošanu), arī no pārējām frakcijām (izņemot, protams, prokrieviskās) pa kādam domniekam ir publicētajā sarakstā. Toties pilnā sastāvā “Kremļa ienaidniekos” iekļuvusi “Latvijas attīstībai” domes frakcija - ekonomists Viesturs Zeps, skolotāja Iveta Ratinīka un basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota. Pēdējā, kas savulaik kļuvusi par divkārtēju Eirolīgas čempioni, Eiropas kausa ieguvēju, atzīta par Eiropas labāko basketbolisti un bijusi ASV sieviešu līgas WNBA čempione Fīniksas “Mercury” sastāvā, tagad var saviem izcīnītajiem goda nosaukumiem pievienot vēl vienu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
