Namam nebija laba aura. Tur 1905. gada nogalē notika slavenais skolotāju kongress ar visām tā laika skolotājiem piemītošajām revolucionāro skolnieku īpašībām. No tribīnes nosvilpa A. Niedru, paklusām runā, ka arī K. Skalbi. Tāda bija pirmā demokrātijas un prasītās vārda brīvības pausme latviešu inteliģences vēsturē. Kongresa rezolūcija bija teātra izrādes līmenī - traģikomiska. Teātris pats šādu līmeni savās izrādēs nekad nav sasniedzis - kā jau valsts finansēta iestāde. Arī Hermanis, lai kā par viņu nejūsmotu teātra skatītāju publika (esot kādi 2 vai pat 0.2% valsts iedzīvotāju), savos uzvedumos un režijās ir mietpilsoniskās politkorekcijas valgos iepīts.
"Vēsture neatstāj pēdas. Tā atstāj vienīgi sekas, kas nav līdzīgas to izraisošajiem apstākļiem.” A. Zinovjevs: Rēgainās virsotnes (1976) Simboliska ir Smiļģa portretfoto noņemšana, tā ir kā atteikšanās no izcilā režisora principiem un vērtībām. Ja kādam nav skaidrs, ar ko nodarbosies KarabassBarabass alias "Mefistofelis" (K.Manns), lai pārlasa B.Latkovska "Latvijas Televīzija neapkalpo varas kliķi, jo pati ir šīs kliķes sastāvdaļa" (27.08.2023.). Ne šā ne no tā jau kliķe "zelta atslēdziņas" nedāvina.
Nu briesmīgi tēlaini jau uzrakstīts... Aiz tēlainības gandrīz pazudusi vēstījuma jēga. Būtu bijis interesantāk, ja paspīdētu arī kaut kas, kāds fragmentiņš, no paša Šapiro memuāriem. Kādreiz tos lasīju; Ļoviņš iedeva man viņam autora dāvāto eksemplāru...
Tik daudz vārdu par vecajiem rekvizītiem un neviena par salauztajām atlaisto aktieru dzīvēm. Un par to, kurš bija lielāks komunists un kurš uz kura pleciem uzrāpās, arī varētu vēl pastrīdēties. Par pārējo tekstu paldies! Šapiro bija ģēnijs, noskatījos visas viņa izrādes latviešu trupai. Atlaistie aktieri arī bija ģēniji. Plēpis un visi visi citi, kam bija jācieš
Ļoti iespējams, ka pavisam drīz tiks publicēts arī raksts par to, kā Pauls ļoti paklausīgi pēc VDK ieteikuma aizliedza vairākus Latvijā zināmus komponistus un viņu dziesmas. 70.tajos gados par Mikrofona Aptaujas uzvarētājiem varēja kļūt Ivars Žindulis (Sapņu bites) un Mārcis Kalniņš (Laimes putns). Abiem tika piedāvāts kļūt par "stukačiem", bet abi atteicās. Un abus pēc VDK ietiekuma aizliedza, jo arī Paulam tas bija ļoti izdevīgi, pavērās iespēja atkal un atkal kļūt par Mikrofona Aptaujas uzvarētāju. Savu viedokli par šiem notikumiem Pauls nav paudis nekad un ticamākais, nekad arī nepaudīs.
Ļoti stīdīgs viedoklis. Ticiet man, nekur nav tik daudz intrigu un nenovīdības, kā mākslas aprindās! Kas ir ieguvējs un kas ir zaudētājs, to parādīs tikai laiks.
Komentē 8
Šajā ielā 1905. gada novembrī tika ievēlēta Latvijas brīvvalsts valdība ar Jāni Kroderi par vadītāju.
Līdzīgas valdības bija arī Polijā un Somijā.
Vērtīga grāmatiņa ir Jāņa Krodera "Kā savilkās negaisa mākoņi virs Baltijas debesīm", kas izdota 1908. gadā.
Kas peta pagātni - tas svētī nākotni!
Namam nebija laba aura. Tur 1905. gada nogalē notika slavenais skolotāju kongress ar visām tā laika skolotājiem piemītošajām revolucionāro skolnieku īpašībām. No tribīnes nosvilpa A. Niedru, paklusām runā, ka arī K. Skalbi. Tāda bija pirmā demokrātijas un prasītās vārda brīvības pausme latviešu inteliģences vēsturē. Kongresa rezolūcija bija teātra izrādes līmenī - traģikomiska. Teātris pats šādu līmeni savās izrādēs nekad nav sasniedzis - kā jau valsts finansēta iestāde. Arī Hermanis, lai kā par viņu nejūsmotu teātra skatītāju publika (esot kādi 2 vai pat 0.2% valsts iedzīvotāju), savos uzvedumos un režijās ir mietpilsoniskās politkorekcijas valgos iepīts.
"Vēsture neatstāj pēdas. Tā atstāj vienīgi sekas, kas nav līdzīgas to izraisošajiem apstākļiem.” A. Zinovjevs: Rēgainās virsotnes (1976) Simboliska ir Smiļģa portretfoto noņemšana, tā ir kā atteikšanās no izcilā režisora principiem un vērtībām. Ja kādam nav skaidrs, ar ko nodarbosies KarabassBarabass alias "Mefistofelis" (K.Manns), lai pārlasa B.Latkovska "Latvijas Televīzija neapkalpo varas kliķi, jo pati ir šīs kliķes sastāvdaļa" (27.08.2023.). Ne šā ne no tā jau kliķe "zelta atslēdziņas" nedāvina.
Pārsteidzoši labs raksts, interesanti lasīt, daudz informācijas!
Nu briesmīgi tēlaini jau uzrakstīts... Aiz tēlainības gandrīz pazudusi vēstījuma jēga. Būtu bijis interesantāk, ja paspīdētu arī kaut kas, kāds fragmentiņš, no paša Šapiro memuāriem. Kādreiz tos lasīju; Ļoviņš iedeva man viņam autora dāvāto eksemplāru...
Tik daudz vārdu par vecajiem rekvizītiem un neviena par salauztajām atlaisto aktieru dzīvēm. Un par to, kurš bija lielāks komunists un kurš uz kura pleciem uzrāpās, arī varētu vēl pastrīdēties. Par pārējo tekstu paldies! Šapiro bija ģēnijs, noskatījos visas viņa izrādes latviešu trupai. Atlaistie aktieri arī bija ģēniji. Plēpis un visi visi citi, kam bija jācieš
Ļoti iespējams, ka pavisam drīz tiks publicēts arī raksts par to, kā Pauls ļoti paklausīgi pēc VDK ieteikuma aizliedza vairākus Latvijā zināmus komponistus un viņu dziesmas. 70.tajos gados par Mikrofona Aptaujas uzvarētājiem varēja kļūt Ivars Žindulis (Sapņu bites) un Mārcis Kalniņš (Laimes putns). Abiem tika piedāvāts kļūt par "stukačiem", bet abi atteicās. Un abus pēc VDK ietiekuma aizliedza, jo arī Paulam tas bija ļoti izdevīgi, pavērās iespēja atkal un atkal kļūt par Mikrofona Aptaujas uzvarētāju. Savu viedokli par šiem notikumiem Pauls nav paudis nekad un ticamākais, nekad arī nepaudīs.
Ļoti stīdīgs viedoklis. Ticiet man, nekur nav tik daudz intrigu un nenovīdības, kā mākslas aprindās! Kas ir ieguvējs un kas ir zaudētājs, to parādīs tikai laiks.
Ar uz vecā drupām dažreiz rodas kas izcils.