Deputātus spiež izrādīt solidaritāti

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis (64 eiro mēnesī), neatbilst Satversmei. No 2021. gada 1. janvāra likuma norma par GMI 64 eiro apmērā zaudē spēku, un Saeimai būs jānosaka jauns GMI apmērs. Satversmes tiesa atzinusi un, kas tālāk? Kāda ir šī ST sprieduma jēga un nozīme? Vai tiešām kāds tagad domā, ka Saeima, kura vēl pavisam nesen nevarēja atrast naudu pašu pirms tam pieņemtu likumu īstenošanai, tagad ar skubu metīsies palielināt GMI līdz cilvēka dzīvei cienīgam līmenim? Vai kāds Latvijā ir tik naivs? Nedomāju vis.
29.06.2020. Bens Latkovskis
 
Varētu taču notikt brīnums un Saeimas deputāti izrādīt gatavību padalīties arī ar tiem, kuriem dzīvē nav tik ļoti paveicies ©Ekrānšāviņš no EDART.TV

Tas gan nenozīmē, ka nemainīsies pilnīgi nekas. Droši vien GMI tiks pārskatīts. Nedaudz. Tas tiks palielināts par dažiem eiro, paliekot tikpat neatbilstošs Satversmei kā līdz šim. Šī Satversmes pārkāpšanas turpināšana tiks pamatota ar labi zināmo stāstu par “ierobežoto fiskālo telpu” un “naudas ir tik, cik tās ir”. Jāatzīst, ka šīs atrunas tiks ar sapratni un klusējošu piekrišanu uzņemtas lielākajā sabiedrības daļā, tāpēc nekādas lielās politiskās dividendes cīņa par cilvēka cienīgu GMI nevienai partijai nenesīs. Kāpēc? Neliela analoģija.

Jāņu dienā ar autobusu braucu no Liepājas uz Rīgu. Braukt gribētāju bija vairāk kā autobusā rezervēto vietu. Taču ne visi brauca no maršruta sākuma līdz beigām. Cilvēki kāpa iekšā un ārā arī pa ceļam. Tas ļāva ārkārtīgi laipnam un pretimnākošam autobusa vadītājam, dažādi kombinējot, uzņemt autobusā cilvēkus, kurus cits bez aiztures atstātu aiz durvīm, sakot, ka vietu nav. Un nebūtu melojis, jo laiku pa laikam autobusā raisījās nelieli konflikti starp tiem, kuriem pienācās vieta atbilstoši rezervācijai, un tiem, kurus autobusa šoferis bija ielaidis uz laiku brīvajās vietās.

Tie, kuri autobusā jau bija iekšā, par katru no jauna iekāpušo īpaši nepriecājās. Viņi labprātāk brauktu bez apstāšanās līdz savai izkāpšanas vietai. Jāsaka, gods kam gods, kopumā cilvēki izrādīja samērā lielu solidaritāti un ar sapratni izturējās pret tiem, kuru dēļ nācās nedaudz saspiesties. Diemžēl ikdienā šī solidaritāte ir mazāka, un tie, kas dzīves autobusā jau labi iekārtojušies (samērā pārtikuši), ne pārāk grib dalīties savā komfortā ar tiem, kuri stāv ceļmalā (trūcīgi dzīves pabērni). Tā kā būt neiejūtīgiem neskaitās labais tonis, tad ir izgudrota atruna - viņi jau paši vainīgi. Patiesi, kāpēc nav ieguvuši labu izglītību, nevēlas čakli strādāt, nemēģina kādu biznesu utt.? Mūsu autobusa analoģijā - kāpēc nerezervēja biļeti internetā, kā es to izdarīju?

Situācija ar Satversmei neatbilstošo GMI varētu mainīties, ja par šo jautājumu iestātos mūsu “vecākie brāļi” no Eiropas Komisijas vai OECD, un savās rekomendācijās rosinātu šo dzīves pabērnu problēmu risināt. Problēmu sarežģī tas, ka arī minimālā vecuma pensija ir tikai nedaudz lielāka - 80 eiro. Cilvēkiem ar darba stāžu no 15 - 20 gadiem - 88 eiro. Ja palielina GMI, tad būtu tikai loģiski, ja palielinātu arī minimālo vecuma pensiju, jo citādi sanāk, ka darbu nemeklējošs bezdarbnieks saņem gandrīz tikpat cik cilvēks, kurš tomēr zināmu laiku legāli strādājis un aizgājis pensijā.

Var jau politiski prasīt labklājības ministres Ramonas Petravičas demisiju, kā to dara “Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs, taču tā ir tikai tāda politiska gaisa tricināšana, jo pie mums ir pieņemts izrādīt atbalstu tumšādainiem trūkumcietējiem ASV, bet ne grūtdieņiem pašu mājās. Kā savulaik teica krievu klasiķis Fjodors Dostojevskis - ir viegli mīlēt cilvēci, bet grūti kaimiņu aiz sienas.

Ir viegli mīlēt “apspiestos” otrā pasaules malā, bet grūti nošņurkušu bezpajumtnieku tepat pie Gogoļa ielas trolejbusa pieturas.

Apspriežot nākamā gada budžetu, pie šīs ST sprieduma obligāti būs jāatgriežas, jo likuma norma, kas nosaka GMI, no nākamā gada ir atcelta. Tas nozīmē, ka tiks skandētas ierastās atrunas par naudas trūkumu, lai tikai GMI varētu paaugstināt cik maz vien iespējams. Tādā gadījumā noteikti jāatgādina tas, ka nauda bijušās “cekas” mājas nojaukšanai gan atradās, kā arī jāpiesauc visi pārējie Covid-19 krīzes seku novēršanai paredzētie miljardi, kuri kā parasti tiks daudz labāk paēdušo kārajās mutēs.

Cerības, ka labi paēdušie Saeimas deputāti gribēs saprast neēdušos GMI saņēmējus, ir mazas. Visticamāk, viņi ar visām četrām centīsies turēties pretī jebkuram lielākam šī GMI līmeņa paaugstinājumam. Šī ir tā reize, kad gribētos kļūdīties un sagaidīt no deputātu puses arī kādu solidaritātes izpausmi. Varētu taču kādreiz izrādīt gatavību padalīties arī ar tiem, kuriem dzīvē nav tik ļoti paveicies.