Jauns politologs nolaiž pa burbuli plaukstošu uzņēmumu

Vēl jau nekas pa burbuli nav nolaists un varbūt arī netiks nolaists, taču līdzšinējā notikumu attīstība ar partiju “Latvijas attīstībai” un tās jauno valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ivaru Ijabu liecina, ka uz to strauji iet.
26.11.2020. Bens Latkovskis
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Pašu Ijabu esmu vairākkārt intervējis, saticis dažādos pasākumos un vienmēr viņš atstājis ļoti erudīta, kompetenta un samērā objektīva (politiski neitrāla) politologa iespaidu, tāpēc savulaik jutos nepatīkami pārsteigts, kad pirms Eiroparlamenta vēlēšanām 2019. gada 25. maijā viņš pēkšņi kļuva par šo vēlēšanu politiskās apvienības “Attīstībai/Par!” (A/P) seju.

Nav noliedzams, ka būt par Eiroparlamenta deputātu ir ļoti komfortabli. Tieši šis vārds visprecīzāk raksturo šī amata pievilcību, jo atbildības tikpat kā nekādas; pienākumi tik, cik pats vēlies uzņemties; atalgojums, papildus iespējas un sociālās garantijas ļoti pieklājīgas plus vēl samērā augsts sociālais prestižs. Līdz ar to nav brīnums, ka šādam “labas dzīves” kārdinājumam pakļāvās arī politoloģijas zinātņu doktors Ivars Ijabs.

Diemžēl politoloģijas doktora grāds nenozīmē arī tādu pašu praktiskās politikas zināšanu “grādu”. Kad līdzšinējais partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un apvienības A/P līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce nolēma atstāt šos amatus, tad uz atbrīvojušos vietu nez kāpēc netika virzīts kāds ar partiju jau sen saistīts politiķis ar reālu praktiskās politikas darba pieredzi, bet gan pavisam nesen partijai piesaistītais un no “praktiskās politikas” it kā tālu stāvošais Ijabs.

Vēl pirms dažiem mēnešiem šķita, ka A/P ir spēks, kurš sevī iemieso jauno politisko šķiru - progresīvu uzskatos un daudz maz pieņemamu darbībā. Šeit, protams, akcents jāliek uz vārdu - šķita, jo mēs šeit nerunājam par to, kas bija patiesībā. Taču tagad arī šis šķitums ir izgaisis kā rīta migla, jo A/P grimst melu, šaubīgu ziedojumu un grūstošas reputācijas muklājā. Ijaba izvirzīšana priekšplānā liek atcerēties hrestomātisko frāzi no režisora Rolanda Kalniņa filmas “Ceplis”, kura veidota pēc Pāvila Rozīša tāda paša nosaukuma romāna: Jauns virsnieks (šoreiz politologs) nolaiž plaukstošu uzņēmumu.

Šeit savukārt atslēgas vārds ir - uzņēmumu. Nevis partiju, bet tieši uzņēmumu, par kuru šo politveidojumu bija pārvērtuši Jaunups, Pūce, Bondars, Zuzāns, Martinsons un Co.

Tas, ka bankrotēt draudoša uzņēmuma galvenie akcionāri par valdes priekšsēdētāja pienākumu pildītāju izvēlējās tieši Ijabu, patiesībā nav nekas neparasts. Viņa “naivās sejas” uzdevums bija novērst uzmanību no citām sejām, kuras nupat tika nosauktas.

Vai Ijabs ar savu uzdevumu tiek galā? Manuprāt, nē.

Ijaba pirmā reakcija uz Māra Mičerevska apsūdzībām par to, ka Jaunups un Pūce partijas biedriem devuši naudu, lai viņi pēc tam to “ziedotu” atpakaļ partijai, bija sliktākajās “veco” politikāņu tradīcijās - “mūs apmelo denunciants, kurš darbojas kādās privātās interesēs”. Pats Ijabs partijai bija ziedojis trīs reizes pa 1 500 eiro ik dienu no 2019. gada 21. oktobra līdz 23. oktobrim, viņa sieva Terēze divos piegājienos šā gada 25. un 26. jūlijā kopā šos pašus Mičerevska piesauktos 2 000 eiro, bet dēls Harijs 25. jūlijā 1 000 eiro.

Protams, nevienam nav aizliegts ziedot partijai, kura ir nodrošinājusi Ijaba ģimenei zināmu komfortu. Var pat teikt, ka šādu “pateicību” var uztver arī kā pienākumu, taču kaut kas visā šajā lietā nešķiet tīrs, un ne jau es vienīgais tā domāju. Kā jau minēju sākumā, politikā svarīgāk ir nevis kā ir īstenībā, bet kā tas izskatās. Un viss šis skandāls izskatās pagalam neglīti, taču, kā parasti tādos gadījumos, paši skandālā ierautie, vismaz sākumā, lāga nesaprot, kā tas izskatās no malas.

Toksiskais Pūce ir atgriezies Saeimā un viņa frakcijas biedri bez mazākās aiztures viņu virza darbam divās svarīgās Saeimas komisijās it kā nekas nebūtu noticis. Atkal jānorāda uz atslēgas vārdu - it kā, jo tā vien šķiet, ka daudzi līdz pat pēdējam brīdim patiešām domāja, ka nekas nopietns taču nav noticis. Pieredzējušais (entās partijas nomainījušais) politiķis Artis Pabriks pat pamanījās atzīmēt, ka Pūces demisija būšot nopietns zaudējums valdībai.

Šis Pabrika komentārs uzskatāmi parāda varas morālo pagrimumu, tāpat kā faktiskais, ar balsojumiem apliecinātais Pūces atbalsts no to “KustībasPar!” Saeimas deputātu puses, kuri mēdz uzdoties par cilvēkiem ar “augstiem ētikas standartiem”. Šos divkošus un liekuļus ir vērts nosaukt vārdos - Inese Voika, Marija Golubeva, Vita Tērauda un Krista Baumane - lai tad, kad šīs politikānes atkal gribēs kaut kur “piesmērēties” un skaļi kladzināt par savu morālo šķīstību, viņām tiktu parādīta viņu īstā vieta.

Bet kā tad mūsdienu virsleitnants Edmunds Sausais, tas ir, Ivars Ijabs? “Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai partijas “Latvijas attīstībai” komanda būtu vienota un spēcīga, jo pašlaik prioritāte ir sagatavoties jaudīgam startam 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kā arī turpināt īstenot partijas politiskās iniciatīvas Saeimā, valdībā un Eiropas Parlamentā,” Ijabs tiek citēts partijas mājas lapā.

Rūdīta, akmens cieta politiķa valoda. Tikai ar ko kopā Ijabs taisās veidot šo vienoto un spēcīgo komandu? Droši vien ar tādiem pašiem bezprincipu personāžiem kā viņš pats, kurš nonācis politikā, apbrīnojami ātri pārņēmis tur valdošos tikumus - cinismu, augstprātību un alkatību. Taču tieši tie ir vissmagākie “grēki”, kuri rauj dzelmē grimstošo “Latvijas attīstībai” kuģi. Tas, ka Ijabs ar visiem politoloģijas doktora grādiem to nesaprot, liek stipri šaubīties par šīs partijas/uzņēmuma izredzēm izpeldēt sausai no ūdens.