ES budžets glābts, Polija un Ungārija neiebilst
Atgādināšu, ka 16. novembrī Polija un Ungārija uzlika veto ES budžetam, līdz ar to apdraudot tā pieņemšanu līdz gada baigām. Ceturtdienas vakarā panāktais kompromiss nav pārsteigums, jo jau pirms ES samita vairums novērotāju prognozēja, ka gan jau beigu beigās vienošanās tiks panākta. Jautājums bija tikai - kāda šī vienošanās būs? Situācija Polijai un Ungārijai nebija diez cik labvēlīga, jo šo valstu veto tās nostādīja ne visai simpātiskā gaismā pārējo Eiropas valstu acīs. Ja Latvijā ir samērā liels cilvēku skaits, kuri simpatizē Polijas un Ungārijas nacionālkonservatīvajām valdībām, tad ES valdošajā politiskajā šķirā tās tiek uztvertas kā kopējā orķestra garām notīm spēlētājas. Ir viena lieta paust no vairākuma atšķirīgu viedokli sev labvēlīgā vai vismaz neitrālā vidē, un pavisam cita, kad uz tevi raugās kā gaisa jaucēju, kurš citiem traucē dzīvot.
Ungārijas un Polijas veto Eiropas politiskajā vidē tika uztverts kā nedraudzīgs žests, kurš visiem pārējiem traucē tikt pie lielās naudas. Jāatceras, ka budžeta nepieņemšana attiecās arī uz 750 miljardus eiro lielo NGEU. Uzlikt šīs naudas sadalei veto ir viegli, sēžot uz dīvāna un ne par ko neatbildot, bet pavisam cita lieta, kad uz tevi skatās visa Eiropa un pārējo 25 valstu vadītāji. Tāpēc bija skaidrs, ka agri vai vēlu “gaisa jaucēji” piekāpsies. Šeit papildus jāatzīmē, ka 2019. gadā tieši šīs abas valstis bija lielākās ES naudas saņēmējas - Polija no ES saņēma 12,1 miljardu eiro, Ungārija - 5,1 miljardu eiro. No otras puses, ES, lai ko par to domātu, nav nekāds ceļa rullis, kurš vienkārši pārbrauc pāri nepaklausīgajiem. Pat ja tā tas dažreiz arī notiek, tad tas tiek izdarīts tādā formā, lai tie, kam ceļa rullis pārbrauc pāri, nejustos pārāk pazemoti vai aizvainoti.
Tā arī šoreiz, galvenais jautājums bija nevis par to, lai kaut ko mainītu pēc būtības, bet gan par to - kā vienoties, lai visi varētu teikt, ka panākuši savu. Lielas cerības tika liktas uz to, ka šobrīd ES ir Vācijas prezidentūra un uz Angelas Merkeles pieredzi un autoritāti. Šīs cerības pilnībā attaisnojās, un tieši Merkele tiek pasludināta par galveno figūru kompromisa panākšanā. Kāds tas ir šis kompromiss?
Likuma varas principu sasaiste ar pieeju ES naudai tiek saglabāta, kā to prasa tie, kuri gribētu Poliju un Ungāriju sodīt, taču šī sasaiste tiek papildus ierobežota. Sodīt Poliju un Ungāriju ar naudu nebūs tik vienkārši. Kā ziņo aģentūra “Reuter”, tad ES valstu līderu kopīgā paziņojumā tiks teikts, ka likuma varas pārkāpuma principi tiks piemēroti tikai un vienīgi, lai nodrošinātu ES līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu, nevis, lai kādu valsti sodītu par šo principu neievērošanu. Pieejai ES naudai jābalstās uz “objektīviem, taisnīgiem, bezaizspriedumainiem, uz faktiem balstītiem, tiesiskas procedūras nodrošinātiem, bez diskriminācijas un visām ES dalībvalstīm vienlīdzīgiem noteikumiem.”
Visticamāk, šis izplūdušais un dažādi traktējamais teksts tika piedāvāts jau pašā sākumā, bet tas Polijai un Ungārijai nedeva nekādas garantijas, ka tām patiešām netiks apgrūtināta pieeja ES naudai. Tāpēc papildus šīm vispārīgajām frāzēm, vienošanās ietver jau daudz taustāmāku punktu. Naudas piekļuves apgrūtinājuma mehānisms var tikt iedarbināts tikai pēc Eiropas tiesas nolēmuma. Tās pašas tiesas, kurā šogad sāka strādāt mūsu Ineta Ziemele. Lietu izskatīšanas temps Eiropas tiesā ir tāds, ka Polija un Ungārija ir ieguvušas vismaz pāris gadus, lai tām nekādas finansiālas sankcijas nedraudētu.
Kas notiks pēc gadiem diviem trīs, tas šobrīd nav tik svarīgi, jo vecais Skārletas O’Haras princips - par to mēs domāsim rīt - nav raksturīgs tikai Latvijas politiķiem. Tas ir populārs visā pasaulē. Un jāatzīmē, ka bieži vien noved pie ļoti saprātīgiem rezultātiem. Līdz ar to visi šķēršļi ES budžeta pieņemšanai ir novērsti, un arī mēs varam sākt plānot šīs naudas apguvi.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
