Sēžot beigta zirga mugurā, dziedāsim oziannu Baltajam tēvam – Krišjānim Kariņam

Ilgi gaidītais, bet tāpēc ne mazāk pēkšņais premjera Krišjāņa Kariņa neuzticības izteikums veselības ministrei Ilzei Viņķelei sadalīja to politiski aktīvo sabiedrības daļu, kura kopumā atbalsta esošo koalīciju, Viņķeles un Kariņa atbalstītājos.
08.01.2021. Bens Latkovskis
 
©F64

Šis sadalījums precīzi atklājās attieksmē pret trešdienas vakara LTV1 raidījumu “Šodienas jautājums”, kurā žurnālisti Guntis Bojārs un Anete Bērtule profesionāliem ūdenslējējiem (politiķiem) neļāva ierasti muldēt par visu ko, tikai ne skaidri atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Tviterī sacēlās milzu brēka, ka žurnālisti esot uzvedušies kā čekisti un neesot izrādījuši pienācīgu cieņu mūsu valsts vadītājiem. Proti, nav teļa, vai vismaz Solovjova acīm raudzījušies uz varas Olimpā esošajiem “dieviem”. Īpaši tika par it kā “neadekvātajiem” uzbrukumiem premjeram, lai gan vienīgais, ko LTV žurnālisti darīja - centās no viņa saņemt skaidras atbildes uz konkrētajiem jautājumiem, nevis ļaut izmantot TV tribīni iepriekš sacerētu runu translācijai.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā ir izveidojusies visai plaša “Kariņa liecinieku” draudze. Šīs draudzes pārstāvji viņu un viņa valdību aizstāv neatkarīgi no tā, ko viņš darītu vai teiktu.

Es saku draudze, nevis sekta, jo šādu cilvēku skaits politiski aktīvajā sabiedrības daļā ir ievērojams. Turklāt tie nav kaut kādi margināļi, kuri sava burbuļa ietvaros dzied oziannu, un paši no sava dziedājuma krīt transā. Nē, oziannu dzied cienījami cilvēki, pat viedokļu līderi.

Trešdienas vakarā pirmā noti uzņēma viena no “Kariņa un Levita liecinieku” apvienotās draudzes aktīvākajām priesterienēm Liāna Langa-Bokša: “Dienas jautājuma” speciālizlaiduma sākums un premjeram uzdotie jautājumi man šķiet ārkārtīgi tendenciozi. Kaut kas tiešām, maigi sakot, - neparasts. Tāds uzbrukums Ministru prezidentam! Kaut kāds ārprāts!

Kristaps Skutelis: Šī diskusija smuki parāda, kurš ir #teamViņķele un kurš #teamKariņš.

Liāna Langa-Bokša: Piezvanīja radiniece, 81 gads. Nobijusies. Teica, ka tādu agresiju un čekistisku pratināšanu LTV pieredzot pirmoreiz mūžā. Nesaprotot, kā kas tāds ir iespējams, un vaicāja, kas patiesībā Latvijā notiek.

Andis Kudors: Tas ir Bojāra stils, nav jau pirmā reize... Ir žurnālisti, kuri uzvedas, it kā būtu augstāk stāvoši pār visiem.

Var, protams, piekrist, ka sākt sarunu bez sasveicināšanās nav gluži labs stils, un Guntis Bojārs, iespējams, līdz BBC “Hard talk” vadītāja Tima Sebastiana līmenim nevelk, bet... Mūsu futbola izlases centrālie uzbrucēji arī nav Krištianu Ronaldu. Pat ne tuvumā. Latvija nav lielvalsts, kur var izvēlēties labākos no labākajiem. Jāizvēlas labākie no esošajiem.

“Kariņa liecinieku” draudzes ticības pamata dogma ir pasaules politikā ļoti populāra - Ja ne Kariņš (Putins, Merkele, Orbans), tad kurš gan cits? Atbilstoši viņu ticībai, tiklīdz Kariņš nebūs tur, kur viņš ir, tad viss, pasaules gals, apokalipse un debesis nogāzīsies uz zemes. Ragainie ar āža kājām būs klāt, un sākies tumsas spēku orģijas. Savā transa ekstāzē viņi zīmē dažādas dzīvē pilnīgi nereālas, bet pašu iedomās tūlīt, tūlīt piepildāmas politiskās kombinācijas, kurām nav nekādas saistības ar reālo Saeimas aritmētiku un, galvenais, politisko loģiku.

Šīs draudzes pārstāvju viedoklis ir nepārprotams - nekrietnā intrigante Viņķele ir “oligarhu” dzeguzes ola baltā gulbīša Kariņa dūnu ligzdiņā. Ar “oligarhiem” šoreiz jāsaprot Jaunups.

Taču arī otrā pusē ir sava fanātiķu sekta. Arī viņi neskopojas ar slavas dziedājumiem savai dievietei.

Kam šajā pretstāvē ir vairāk taisnības - Kariņam vai Viņķelei? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, jāsaprot viena lieta, kuru vairums diskutētāju konsekventi ignorē. Šobrīd Covid apkarošanas vienādojumā ir tik daudz nenoteiktu mainīgo, ka rīkoties “pareizi” ir apmēram tāpat kā ruletē uzlikt uz kādu skaitli un, kad tas gluži nejauši ir izkritis, pateikt, redz, cik es gudrs un cik pareizi rīkojos. Bet, kamēr ruletes rats griežas, visi apkārtējie, kuriem katram ir arī sava interese šajā likmē, tviterī pārgudri kliedz, uz kuru skaitli patiesībā vajadzēja likt (ko vajag darīt vai nedarīt).

Protams, ir pieļautas patiešām acīmredzamas kļūdas. Piemēram, pārdodamo un nepārdodamo preču saraksti, taču par to atbildīga bija pavisam cita ministrija. Taču par šo pilnīgo idiotismu neviens sodīts netika, lai gan tieši šis absurdais lēmums visvairāk grāva valdības autoritāti.

Kas tad izraisīja Viņķeles krišanu nežēlastībā? Kādi bija viņas demisijas pieprasījuma dziļākie iemesli? Valdības haotiskie un bieži vien neloģiskie lēmumi, starp kuriem tāds it kā sīkums, ka veikalā zeķbikses nopirkt nevar, bet alus pudeli var, izraisīja sabiedrībā arvien pieaugošu sašutumu, kuru, medicīnas valodā runājot, bija nepieciešams akūti kupēt.

Līdz šim cilvēce vēl nav izgudrojusi labākas zāles pret sabiedrības neapmierinātību kā grēkāža publisku upurēšanu. Bija jāupurē kāds ministrs. Kurš? Katrs pats var sev atbildēt, vai valdībā ir upurēšanai piemērotāka persona par Ilzi Viņķeli, kura ar savu kašķīgumu, nediplomātiskumu, vēlmi vienmēr paust “savu patiesību”, sabiedrībā izraisa noteiktu reakciju, kura trāpīgi izpaužas jebkurās vēlēšanās. Liec viņu vēlēšanu sarakstā kurā vietā gribi, rezultāts zināms jau iepriekš - pēdējā vieta ar vislielāko svītrojumu skaitu. Jā, arī plusiņu nav mazums, bet svītrojumu tāpat vairāk. Tāpēc izcils pretendents uz grēkāža lomu, ar kura upuri vismaz uz kādu laiku glābt Kariņa valdību.

Jādomā, arī pašu Kariņu Viņķele bija nokaitinājusi, jo cilvēks, kurš neievēro hierarhiju, mūžīgi bāžas ar savu pozīciju, ir kaitinošs jebkuram vadītājam. Turklāt tikt no Viņķeles vaļā Kariņam bija visvieglāk. Arī politiski, jo pēc šķietamā triumfa Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pagājušā gada 29. augustā apvienības “Attīstībai/Par!” politiskās akcijas ir slīdējušas tikai uz leju. Tagad šī apvienība ir uz izjukšanas robežas, un nekādu pretreakciju nevar atļauties pat izrādīt. Krimināllikumā šādos gadījumos mēdz teikt - “izmantojot cietušā bezpalīdzīgo stāvokli”.

Veselības ministra amata pienākumu pildīšanas uzlikšana aizsardzības ministram Artim Pabrikam, pēdējo par to pat iepriekš neinformējot, uzskatāmi liecina par attieksmi, kāda valdībā tagad valda pret šo vēl nesen par ietekmīgu uzskatīto politisko spēku.

Jurģis Liepnieks: Viss jau pareizi, tikai Kariņam pašam bija jāņem pildīt veselības ministra pienākumi līdz jauna apstiprināšanai. Tajā būtu gan loģika, gan arī ētiski smukāk. Ja jau tāds džigits un pie visa Viņķele vainīga, tad vadi krīzi!

Ēriks Stendzenieks: Tas, ka Krišjānis Kariņš pulksten 8.00 varēja kaut pieklājības pēc piezvanīt Pabrikam un painformēt "eu, zin, te tāda štelle, šķiet, ka Tu varētu izlīdzēt", un pat to nesadūšojās, liecina par šī indivīda nepārspējamo drosmi un vadības prasmēm. 5 min saruna. 5 min saruna, Karl...

Haoss, neizlēmība, nekonsekvence ir tie fundamentālie pamatprincipi, kuri jau sākotnēji bija ierakstīti Kariņa valdības ģenētiskajā kodā. Šīs valdības dzimšanu noteica ārkārtīgi dīvainā politisko spēku konstelācija pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Pie jebkura cita sadalījuma šī valdība jau sen būtu izjukusi un izveidota cita. Visticamāk, tāda pat nebūtu radusies.

Vienīgais Kariņa valdības pastāvēšanas arguments ir - citu nav iespējams izveidot. Tā nu mums sanāk līdz 2022. gada beigām mocīties ar to, kas mums ir, jeb kā raksta Monika Zīle: Šobrīd valdībai ir visi Covid-19 trāpītā simptomi, ieskaitot seklu elpošanu un lielu nespēku.

Tomēr visprecīzākais ir Reinis Poznaks: Aizbildinoties ar to, ka zirgu uz pārmijām nemaina, mēs jau kādu laiku sēžam beigta zirga mugurā. Pie tam, tieši uz pārmijām.